Vai Tu, lasītāj, zini, ka mūsu Ventspils “Kino Rio” ir pats vecākais joprojām darbojošais kinoteātris visās Baltijas valstīs? Gandrīz neticami, un tomēr tā ir!
Par kinodemonstrējumu vēsturi Ventspilī jau esam rakstījuši, īsi atgādināsim pašus pirmsākumus: pirmās “gaismas bilžu” izrādes notika vācu biedrības “Musse” nama dārzā (tagad Tirgus laukuma autostāvvieta), pirmais kinoteātris “Gaumont” atvērts Pils ielā 1908. gadā. Vēl bija arī “Lichtspieltheater” (gaismas spēļu teātris – vācu val.) Kuldīgas un Lielās ielas stūrī ar pretenciozu nosaukumu “The Grand Kino”. Ventspilī dzīvojošais turīgais ebreju uzņēmējs Berlins 1911. gada 11. aprīlī iekārtoja jaunu kinoteātri Pils ielā 11 un nosauca to par “Nordpol” (Ziemeļpols – vācu val). Laika gaitā kādreizējais “Ziemeļpols” ne reizi vien mainījis gan īpašniekus, gan nosaukumu, tomēr vēl joprojām atrodas tai pašā vietā (tagad Pils ielā 28) un darbojas!
Protams, mūsdienu “Kino Rio” vairs nav tas, kas reiz bija “Ziemeļpols”, “Kolizejs” vai “Komjaunietis”. Laiki mainās, un mēs maināmies tiem līdzi, mainījušās mūsu iespējas, paradumi, attieksme. Kā sacīja kāda mūsu laikraksta lasītāja, kino vairs nav tas, kas kādreiz. Un tomēr tas pastāv. Par to, kāds ir mūsdienu kino un kāpēc to pavada problēmas, intervijā stāsta vīrs, kuram “Kino Rio” ir mīļotā darba vieta – Raitis Ziemelis.
– Mūsdienu kinoindustrija ir ļoti komercializēta, daudz vairāk nekā kādreiz. Kinonomā visu nosaka Holivuda, respektīvi, amerikāņu trilleri, šausmu un piedzīvojumu filmas, paretam melodrāmas. Tieši uz tām nāk visvairāk skatītāju, protams, nosacīti labi apmeklētas ir arī animācijas un “fantasy” filmas bērniem un jauniešiem. Prasīgāks skatītājs varbūt dotu priekšroku Eiropas studiju produkcijai, jo tur ir daudz vairāk oriģinalitātes, interesantu nianšu, kamēr Holivudas produkcijā valda klišejas, jau iepriekš zināmas un uzminamas sižeta līnijas, kad jau pēc pirmajiem kadriem praktiski skaidrs, ar ko viss beigsies. Nu un, protams, specefekti, kas tā patīk vidusmēra publikai. Esam rādījuši pa franču, spāņu filmai, bet skatītāju maz. Kad piedāvājām dokumentālo filmu “Leonardo” – interesantu, aizraujošu lenti – atsaucība minimāla. Vai, piemēram, “neholivudiska” amerikāņu filma ar izcilu aktieru piedalīšanos “Priekšpostenis”, kurā atainoti reāli notikumi Afganistānā, kad vairāki simti nemiernieki 16 stundas apšaudīja posteni ar 80 NATO karavīriem, viņu vidū arī diviem latviešiem. Starp citu, par mūsu puišiem amerikāņi teica: “Latvieši nekad nebēg!”… Manuprāt, to būtu derējis redzēt gan zemessargiem, gan citu bruņoto formējumu ļaudīm, bet diemžēl interese bija vāja.
– Droši vien šo intereses trūkumu izraisa interneta pieejamība un tik bieži piesauktais laika trūkums?
– Visticamāk, ka tā. Mūsdienu cilvēki dzīvo informācijas pārpilnībā, ko piedāvā sociālie tīkli un neskaitāmi kanāli un vietnes. Jautājums tikai, cik tādā veidā iegūtā informācija ir tiešām nepieciešama un cik daudz tiek filtrēta. Dabiski, filmas var skatīties arī internetā, bet! Pat “mājas kinoteātris” nesniedz tādu efektu, kā filmas izbaudīšana uz kinoteātra milzīgā ekrāna. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka kinoapmeklējums draugu kompānijā ir īsts piedzīvojums – ar kopīgu spriedzi, smiekliem vai asarām, ar īpašu gaisotni. Kinoteātrī visa uzmanība veltīta tikai tam, ko redz, nevis blakus trokšņiem, neieinteresētām sarunām u. tml. Mēs “Kino Rio” esam darījuši visu, lai skatītāji izbaudītu tādu piedzīvojumu – viens no lielākajiem ekrāniem visā Latvijā, vismodernākā aparatūra, arī 3D efekts. Salīdzinot ar citām pilsētām, varu teikt, ka Jelgavā un Saldū kinoteātru vairs nav vispār, bet Kuldīgā filmas rāda mazā zālītē, arī Talsos – 2-3 reizes nedēļā. Vēl jāpiebilst, ka mūsu “Kino Rio” ir vienīgais, vietējiem piederošais privātais kinoteātris visā valstī. Rīgā, piemēram, to monopolizējuši somi, citur – igauņi, bet Daugavpilī – kāda ASV kompānija. Par to domājot un zinot mūsu pilsētas un šīs ēkas Pils ielā bagāto un piesātināto kinovēsturi, rodas vēl lielāka vēlēšanās saglabāt to, kas mums ir. Jau tagad sākam gatavoties mūsu kino 110. dzimšanas dienas atzīmēšanai nākamajā gadā ar dažādiem sarīkojumiem, īpašiem kinoseansiem, izstādēm u.c. Tagad, kad beigušies ar Covid-19 saistītās piespiedu dīkstāves mēneši, atkal var uzņemt apgriezienus, lai kino burvība no jauna piesaistītu ventspilnieku interesi. Starp citu: bez jau minētās jubilejas Ventspils kino nākamgad var atzīmēt simtgadi kopš Pils ielas kinoteātra atkalatklāšanas pēc I Pasaules kara ar nosaukumu “Kolizejs”.
11.08.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Kino “RIO”
