Bez pārspīlējuma var teikt, ka kvartāls netālu no slēpošanas kalna, tautā iesaukts par “Šanhaju”, ir viens no romantiskākajiem mūsu pilsētas nostūriem. Savulaik armijnieku apdzīvotais rajons tagad ir civilistu ziņā. Pilsēta ierīkojusi arī sen solīto ūdensvadu un kanalizāciju, tomēr iemītnieki joprojām lepojas ar savu aku, no kuras var pasmelt ūdeni gan dzeršanai, gan daudzo mazdārziņu laistīšanai.
Te vairāk izskatās pēc kāda lauku pagasta centra. Gandrīz vai grūti noticēt, ka pavisam tuvu atrodas blīvi apdzīvoti pilsētas rajoni. Ļaudis sadzīvo ļoti draudzīgi, atjauno un remontē savas mājiņas, vakaros atpūšas brīvā dabā un, protams, rūpējas par puķu dobēm, kuru šeit ir tiešām daudz. Vienīgā problēma ir kādu tukšu dzīvokli aizņēmušie bezpajumtnieki – ar viņiem, citējot Vinniju Pūku, tāpat kā ar bitēm: nekad neko nevar zināt. Katrā brīdī var kas aizdegties, vai pazust kādas mantas. Sūdzības īpašniekam neko nav devušas, labi vismaz, ka municipālās policijas darbinieki sākuši regulāri braukt ciemos un pieskatīt situāciju. Par kādreizējām virsnieku kotedžām šejienieši rūpējas, cik nu kuram rocība atļauj. Daudzas mājiņas jau ir atjaunotas.
Pašiem sava aka
Vecākās paaudzes iedzīvotāji atceras, ka savulaik, kad tīrīta aka kvartāla centrā, no turienes izvilkta vesela nogrimušu spaiņu kolekcija. Pie akas regulāri piebrauc arī pilsētnieki, kuri vēlas saliet kannās “dzīvu”, no zemes nākušu ūdeni. Katrā ziņā aka ir arī atspaids kvartāla iedzīvotāju maciņiem – karstākā laikā, kad dārzu nepieciešams laistīt bieži, ūdensvads nav jālieto. Un tas ir arī interesanti – ja padomā, cik gan pilsētās vēl ir saglabājušās šādas “brīvdabas” akas?
Daudzu valstu monētas
Joprojām dārza darbos no zemes ārā nāk monētas – gan padomju, gan vācu. Otrā pasaules kara laikā šeit bāzējušies arī vācu virsnieki – netālu ir aerodroms, turpat tuvumā bija koncentrācijas nometne. Armijnieki gadu gaitā šeit mainījušies bieži. Tagad šajā vietā dzīvo tiešām draudzīga ļaužu saime. Ilgi gaidītā kanalizācija ir ierīkota, tiesa, joprojām “gaisā karājas” apsolītā jaunās ielas ierīkošana. Vēl pirms dažiem gadiem liela problēma šejieniešiem bija nemitīga malkas zagšana, tagad gan tā ir beigusies. Liekot roku uz sirds, var teikt – lai nu kā mums gribētos visu labiekārtot, tomēr būtu žēl, ja šo pilnīgi unikālo mūsu pilsētas nostūri nobruģētu vai noasfaltētu.
14.07.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv
