Ko vēlēt pilsētas domē?
Šis jautājums ir aktuāls arī mūsdienu ventspilniekiem, jo, kā zināms, šī gada 5. jūnijā vēlēsim jauno Ventspils domi ar vislabākajām cerībām uz pilsētas cienīgu nākotni. Taču šajā rakstā runa ir par gatavošanos Ventspils domes vēlēšanām tieši pirms 100 gadiem – 1921. gada martā.
Tālaika “Ventas Balss” ievadrakstā teikts: “Pilsētas domes vēlēšanās mūsu pilsoņi, nododami savas balsis, uzticēs pilsētas saimniecību uz nākošiem gadiem kandidātiem, kas uzstādīti vienā no listēm. Pēc mūsu ieskatiem savu balsi jānodod par tādu listi, kurā atrastos darbīgi un apzinīgi cilvēki, kuri būtu spējīgi nostādīt pilsētas saimniecību uz pareizām sliedēm. Mūsu līdzšinējā pilsētas valde nav attaisnojuse uz sevi liktās cerības, gan mēģinājuse ražot kūdru, gan būvēt terpentīna fabriku, bet no visa tā nekas nav iznācis, izņemot plātīšanos pa laikrakstiem. Tādēļ jāvēl par domniekiem cilvēki, kuri, apzinādamies savu pienākumu, prasītu no pilsētas valdes pārskatu par darbību un uzņēmumiem. Tagadējais stāvoklis, pie kura, tā sakot, kungi brauc, bet pilsoņi neinteresējas, kā ar braukšanu veicas, nevar turpināties.”
Sēdi, kamēr izdēdi!
Mūsdienās, kad automašīnas ir gandrīz katrā ģimenē, turklāt arī taksometru iespējams izsaukt praktiski jebkurā diennakts laikā, un vēl jau ir arī sabiedriskais transports, grūti iedomāties, ka kādam cilvēkam, turklāt vēl apkrautam ar iepirkumu saiņiem, nebūtu iespējams nokļūt mājās.
Taču pirms 100 gadiem (1921.), kad mūsu valsts, protams, arī mūsu pilsēta Ventspils tikko sāka atkopties no kara posta, situācija reizēm kļuva dramatiska. Laikrakstos lasām, ka: “…pirms kara (t.i., I Pasaules kara – aut.), vilcienam pienākot un aizejot, pie stacijas bij, tā sakot, važoņu jūra. Ceļotājs par 30–50 kap. brauca itin lepni. Tagad lieta grozījusēs, un lepns var būt tas, kam vēl ir divas kājas, bet tas, kurš nav spējīgs paiet, sevišķi invalīdi, kas veselību ziedojuši dzimtenei, nevar nokļūt uz pilsētu. Vilcienam pienākot, viens otrs zirgs redzams pie stacijas, bet par aizvešanu no stacijas līdz pilsētai prasa vairāk par 100 rub. (vairāk par Ls 2 – aut.). Ja to nevari samaksāt, tad tu ar savām paunām sēdi, līdz izdēdi. Vai te nebūtu darbs dzelzceļu valdei un pilsētas domei noteikt tādus braukšanas tarifus, kas ierobežotu važoņu pārāk lielo “apetīti”?”
Plūdi Kuldīgas ielā
1924. gada martā atgadījās kas tāds, kas nebija novērots gadu desmitiem ilgi. Pēc visai bargās un sniegotās ziemas atnāca straujš pavasaris, un kūstošā sniega ūdeņi no teritorijām starp tagadējām Zvaigžņu un Kuldīgas ielām, kā arī Gāliņciema pļavām plūda tik strauji, ka no krastiem izgāja Vidmes (Viduma) upīte, nemaz nerunājot par novadgrāvjiem, kas vispār nebija redzami.
“Ventas Balss” rakstīja: “Plūdus piedzīvoja pagājušajā nedēļā namu aiz Sarkanā tilta iedzīvotāji. Vairākos namos, kas atrodas zemākās vietās, ūdens saplūda dzīvokļos. Arī Kuldīgas šoseja vairākās vietās bija pārpludināta. Ūdens tā stāvēja vairākas dienas, un pļavas bij pārvērtušās ezeros.”
Ventspilij sava pienotava
Kā 1926. gada martā ziņo “Ventas Balss”, Ventspils apriņķa piensaimnieku sabiedrība “Ropa” tiktāl paplašinājusi savu darbību, ka tās līdzšinējās telpas Skroderu ielā kļuvušas par šaurām. “Tamdēļ koppienotava, sākot ar šā gada 1. martu, pārgājusi uz pašu namu Kārļa ielā 10 (tā pati teritorija, kur padomju okupācijas laikā uzcēla piena kombinātu, kura pamestā ēka joprojām stāv tukša un neizmantota – aut.), kur darbību varēs izvērst plašāk. Jau uzstādītas jaunas iekārtas, kas nodrošinās ražojamo piena produktu augstāku kvalitāti.”
Kontrabandas spirtiņš un falši lati
Pirms 90 gadiem (1931.) Ventspilī atklāja visai smalku viesnīcu “Splendid” – vēlākās “ādženes” namā, Kuldīgas ielā. Marta sākumā kāda kundzīte viesnīcas bufetē “pa kluso” iegādājusies puspudeli spirta (pa kluso tāpēc, ka viesnīcai vēl nebija tiesību “andelēties” ar grādīgiem dzērieniem). No desmitlatu naudaszīmes atpakaļ izdoti vairāki lati. Pie spirtiņa prasās arī kāds dūms, tāpēc kundzīte piestājusi pie apaļā kioska nopirkt papirosus. Bet te… “pārdevējs ievērojis, ka sieviete tam dod neīstu latu, izsaucis policiju, un sastādīts protokols. Vainīgā atzinusies, ka latus tai izdevis “Splendid” bufetnieks kā atlikumu pēc spirta iegādes. Policija izdarījusi viesnīcā kratīšanu un atradusi 6 puspudeles (mazāka tilpuma pudeles, ap 300 ml – aut.) spirta. Viesnīcas vadītājs Unbedahts saukts pie atbildības par nelikumīgu tirgošanos…” Atklāts palika jautājums – no kurienes radušies kundzītei iesmērētie viltotie lati?
Marta puteņos
1931. gada martā pēc sniegiem bagātas ziemas Ventspili vēlreiz piemeklēja bargs sniegputenis. Divas dienas no debesīm gāzās sniega blāķi. Autosatiksme gandrīz pilnīgi apstājusies, vairākas smagās mašīnas teju pašā pilsētas centrā nācās burtiski izrakt no sniega. Sarkanmuižas dambis – iela, kam apkārt klajumi – tā aizputināts, ka nav ne izbraucams, ne izbrienams. Tāpat aizputināti arī ceļi uz zāģētavām un ostas muitu. 8. ceļu rajona inženieris piešķīris īpašu sniega tīrīšanas mašīnu, lai atjaunotu Ventspilī normālu satiksmi.
“Rota” cīnās ar ledu
1936. gada pavasarī pilsētnieki un apriņķa iedzīvotāji nevarēja vien sagaidīt ledus iešanu. Vēl marta otrajā pusē iespītīgie ledus blāķi Ventā turējās kā mūris. “Pamatojoties uz ziņām, ka ledus iešana Ventā tuvākās dienās nav gaidāma, sestdienas (21. marta) rītā tiltu ielika (runa ir par pontonu tiltu, ko vajadzības gadījumā varēja daļēji vai pilnīgi izņemt – aut.) un atjaunoja satiksmi pa to, bet jau vakarā Ventspilī pienāca ziņas, ka lielais ledus sastrēgums pie Pīkām sācis slīdēt lejup. Svētdienas rītā pienāca ziņas, ka ledus apstājies pie Krojniekiem. Sastrēguma likvidēšanai ostas velkonim “Rota” tika dots rīkojums doties pa Ventu augšā. Pretī Vārvei velkonis iekļuva ejošā ledū, kas lēnā gaitā peldēja uz leju. Pēc nelielām pūlēm “Rotai” izdevās likvidēt sastrēgumu pie Krojniekiem, un viss lielais ledus sāka slīdēt uz jūras pusi. Lai ledum atbrīvotu ceļu, svētdienas pusdienlaikā tiltu atkal izņēma. Pēdējais ledus izgāja jūrā naktī no svētdienas uz pirmdienu, 23. martu,” rakstīja “Ventas Balss”.
26.03.2021. / Autors: Laimdota Sēle / Foto: Kuldīgas iela ar viesnīcu “Splendid”, 20. gs. 30. gadi. No personīgā arhīva
