Talsos dzimušais ventspilnieks, Latvijā savā ziņā unikālā jauniešu hokeja kluba (HK) Venta 2002 valdes loceklis Aivis Landmanis godīgi atzīst, ka pats ar nūju vai svilpi ledus laukumā pat amatiera līmenī nekad nav darbojies. Bērnībā gan ir jutis aicinājumu uz to, jo Talsos jau padomju gados hokejs sporta dzīvē ieņēma svarīgu vietu. Kopā ar brāli Ivaru un draugiem ticis veidots hokeja laukums, liets ledus, lai varētu nodarboties ar šo aizraujošo spēli. Ivars tai pievērsies nopietnāk, Talsu hokeja entuziasta Imanta Ziediņa vadībā pat ieguvis godalgotu vietu toreiz tik populārajā bērnu hokeja turnīrā “Zelta ripa”, ņēmis dalību ārpus Rīgas pirmā mākslīgā ledus laukuma izveidē.
“Ventspils bērnu un jauniešu hokejā iesaistījos 2004 gada beigās līdz ar trīsgadīgā dēla Ričarda hokeja gaitu uzsākšanu,” atceras Aivis. “Vedu dēlu uz treniņiem un sākumā pat iedomāties nevarēju, cik nesakārtota patiesībā izrādīsies Ventspils bērnu un jauniešu hokeja sistēma. Negribējās ticēt, ka pašvaldībai un Latvijas Olimpiskajai Komitejai (LOK), kurām pastarpināti pieder ar nacionālās sporta būves statusa apveltītā Ventspils Ledus halle, tā īsti neinteresē bērnu un jauniešu hokeja attīstība pašu izveidotajā infrastruktūrā. Bērnu un jauniešu hokejs Ventspilī izrādījās atstāts viņu vecāku ziņā, kuriem nācās izveidot hokeja klubu (HK) Venta 2002, lai savām atvasēm dotu iespēju nodarboties ar iemīļoto sporta veidu. Pašvaldība atbalstu klubam dotācijas veidā gan sniedza, bet tās pietika vien pašai piederošās infrastruktūras lietošanas izmaksu daļējai segšanai. Pārējo, un tas bija vairāk, nekā divas trešdaļas no nepieciešamā finansējuma, vajadzēja segt ar vecāku pūlēm, un tā ir vēl joprojām.
Šāda attieksme bremzēja kluba darbu, jo hokejs Ventspilī puikām beidzās, nesasniedzot divpadsmit gadu vecumu. Labākie pēc tam aizbrauca trenēties uz citām pilsētām, pārējie izklīda pa dažādām sekcijām. 2007.gada pavasarī situācija bija īpaši bēdīga. Klubam nebija finansējuma darba algu, transporta un citu ar HK izdzīvošanu saistītu izdevumu segšanai. Nācās izlemt, ka kopā ar Uldi Kristiņu, Ivaru Landmani, treneriem Robertu Grosbergu un Normundu Lāci iesaistīšos kluba vadībā. Pirms tam gan panākot vienošanos ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Jāni Vītoliņu, ka hokejs no 2007.gada 1.septembra būs pilsētas sporta skolas “SPARS” paspārnē. Diemžēl, bet varbūt par laimi, dažādu apstākļu dēļ hokejs turpināja attīstīties vecāku dibinātā un vadītā HK Venta 2002 paspārnē. Tā izaugsmes nodrošināšanā nu jau vairāk kā sešus gadus iesaistījies arī bijušais Latvijas valstvienības un Rīgas Dinamo spēlētājs, patreizējais HK Venta 2002 valdes loceklis un Latvijas Hokeja federācijas valdes locekļa kandidāts, virslīgas hokeja komandas “Mogo” galvenais treneris Oļegs Sorokins.
Aivis Oļega klātbūtni Ventspilī vērtē kā neatsveramu, jo viņš palīdzējis pilsētai piesaistīt izcilus trenerus un augstas klases hokeja speciālistus. Pielicis plecu U-16, U-18 un 1. līgas komandu tapšanā, panācis Latvijas hokeja komandas “Mogo” virslīgas čempionāta spēļu aizvadīšanu Ventspilī, organizējis HK Venta 2002 komandas draudzības spēles pret Kanādas koledžas komandu. Nemaz nerunājot par viņa un Ulda Kristiņa neatsveramo ieguldījumu Baltkrievijas čempiona titula iegūšanā ventspilnieku īpašumā, Ventspils bērniem un jauniešiem radīto iespēju Ventspilī ņemt dalību Latvijas hokejistu Oskara Bārtuļa un Jura Klodāna starptautiskajā hokeja nometnē, kurā piedalījušies šī sporta veida Latvijas un pat NHL vadošie speciālisti, kluba treneri. Ne bez Oļega un Ulda gādības klubam ir izdevies Ventspilī realizēt arī savu hokeja internāta projektu.
Pārsteigti pat hokeja optimisti
“Būtu nepatiesība teikt, ka mums bija pa spēkam tā uzreiz visu sakārtot”, atceroties sākuma gadus saka Aivis. “Bet ar laiku, pārvarot amatpersonu un sporta funkcionāru, maigi izsakoties, īpatnējo attieksmi pret klubu, panākumi kļuva acīm redzami. 2007. gadā tajā strādāja trīs treneri, nodarbojās 60 bērni vecumā līdz divpadsmit gadiem, tagad klubs ir kļuvis par pilnvērtīgu bērnu un jauniešu hokeja sistēmas sastāvdaļu ar noslēdzošo 1.līgas komandu galvgalī. Tādējādi hokeju spēlējošiem bērniem un jauniešiem dodot iespēju profesionālā līmenī ar to nodarboties arī sasniedzot studentu vecumu.
“Pat mums, hokeja optimistiem, bija grūti noticēt, ka nepilnu desmit gadu laikā no trim bērnu jaunākā gadagājuma komandām izaugsim līdz sešām, un dalībai pēdējam Latvijas čempionātam sagatavosim U-10, U-12, U-14, U-16, U-18 komandas, kā arī jau otro sezonu būsim spējīgi piedalīties cīņās pusprofesionālajā 1. līgā.” Aivis ar lepnumu stāsta, ka Ventspils klubā izauguši tādi jaunekļi kā Rīgas Dinamo aizsargs Uvis Balinskis, vārtsargs Mareks Egils Mitens, kuru sniegums kā atsevišķu mēnešu, tā sezonas ritumā daudzkārt slavēts gan pēc spēlēm Kontinentālajā (KHL), gan Ziemeļamerikas Hokeja līgā (NAHL), un kuri šopavasar cīnās par vietu Latvijas pieaugušo izlasē. Izcili veiksmīga Klubam bija 2015/16 gadu sezona, kad mūsu U-18 puiši triumfēja Baltkrievijas atklātajā čempionātā. Kā līdzīgi ar līdzīgiem mūsu zēni izvicinājuši nūjas pret vienaudžiem ne vien Latvijā, bet arī Krievijā, Somijā, Čehijā, Slovākijā un citur Eiropā. Arī Ziemeļamerikā, kur spēlē Venta 2002 audzēkņi.” Aivis ar gandarījumu atceras, ka panākumu kaldināšanā bijis ne tikai sportistu, bet arī pārējo kluba darbinieku un vecāku kopīgais ieguldījums.
Reizē dod un paņem atpakaļ
“Taču te vietā piebilst, ka sasniegtajā, diemžēl, salīdzinoši niecīgs ir pašvaldības un OC nopelns. Kāpēc dome ar vienu roku piešķir finansējumu, bet ar otru to gandrīz pilnībā paņem atpakaļ? Reizēm liekas, ka infrastruktūras attīstītājiem svarīgāk par sporta attīstību ir iegūt nodokļu maksātāju līdzekļus sporta būvju uzturēšanas izmaksu segšanai. Kaut naudu galvenokārt vajadzētu tērēt to piepildīšanai ar aktīviem jauniešiem, pilnībā apgādājot viņus ar visu treniņiem un sacensībām nepieciešamo. Pretējā gadījumā šīs būves pārvēršas savdabīgos muzeja eksponātos. Jo kā gan savādāk izskaidrot, kāpēc vēl joprojām ledus hallē, pašā dārgākajā OC infrastruktūras objektā, bērnus un jauniešus tik vispusīgi attīstošajam sporta veidam hokejam, būtu jāsaskaras ar netaisnīgu pašvaldības attieksmi?”
Labdari palīdz kalt īstus vīrus
“Hokejs ir dārgs sporta veids, bet tas ir arī drošs ceļš zēnu kaldināšanai par īstiem vīriem un Latvijas patriotiem. Liels prieks, ka to ir sapratušas un gadiem ilgi dažāda veida atbalstu kluba dzīvotspējai nodrošinājušas tādas Ventspils kompānijas kā SIA “KUREKSS”, SIA “PILSBŪVE”, SIA “ELEKTRIĶIS”, SIA “MEŽA SERVISS”, SIA “KURZEMES GRANULAS” u.c. Savukārt kluba attīstība, U-18 komandas dalība Baltkrievijas atklātajā čempionātā, U-14, U-16, U-18 un 1.līgas komandu izveide, sporta internāta nodrošināšana nebūtu bijusi iespējama bez AS “VENTBUNKERS”, AS “KĀLIJA PARKS”, AS “BALTIJAS ESPRESIS”, SIA “VENTSPILS NAFTA TERMINĀLS,” SIA “PETROTRANS” palīdzības,” gan vecāku, gan kluba vadības vārdā atzinību pauda Aivis.
Maksimālisti jāsaudzē
Par izcili atraktīvo, bet, kā jebkurā komandu kontaktsportā, arī traumatisko un emocionāli saspringto jauno hokejistu ikdienu rūpe ir gan vecākiem, gan treneriem un kluba vadībai. “Jaunieši ir maksimālisti, arī sportā, tāpēc traumas ir neizbēgamas. Svarīgi ir veikt profilakses darbu, sniegt ne vien savlaicīgu un kvalitatīvu palīdzību, bet arī nodrošināt rehabilitāciju, no mazā sportista pašām pirmajām sporta gaitām nodrošināt viņam fizioterapeita klātbūtni, tādējādi mazinot traumu risku nākotnē. Darām, ko varam, bet viss maksā naudu, ar kuru neesam pārāk bagāti, jo arī labdaru maciņi nav bezizmēra un galu galā sponsoriem nav pienākums apmaksāt pašvaldības rēķinus vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Varbūt esam pārāk labticīgi, bet vēl joprojām ceram uz pienācīgu pašvaldības, LOK, OC atbalstu. Jo uzskatām, ka ieguvēji būs ne vien bērni, bet arī pilsēta, tās dome un OC.
Aivis ir nesaprašanā, kāpēc pašvaldībai tik grūti iet ar lielisko sporta būvju saturisko aizpildījumu. Hokejs ir pierādījis, ka spēj pilsētai dod ne vien pozitīvu reklāmu, bet arī naudu, ko tērē uz spēlēm Ventspilī atbraukušās citu pilsētu un citu valstu komandas un viņu fani. Nemaz nerunājot par tiem jauniešiem, kuri vairs dīki neklīst pa ielām, bet dzenā ripu, un citiem, kuri hokeja dēļ ir pārcēlušies uz dzīvi Ventspilī.
Aivis pārliecināts, ka Ventspilī notiekošais ir kā spogulis arī visā valstī vērojamām nebūšanām sportā. Proti, vispirms ceļam sporta būves, bet pēc tam domājam, ko ar tām un tajās darīt. Līdz attopamies situācijā, kad pasaules līmeņa sporta bāzes mums ir, bet to piepildījums ar sportisku saturu nav labāks, kā dažkārt padomju laikos.
“Vai var runāt par sportistu kvalitatīvu sagatavošanu, ja nacionālā līmeņa sporta bāzē, kā tas ir arī mūsu gadījumā, bērnu un jauniešu sporta veidi tiek finansēti pēc pārpalikuma principa? Arī tāds fakts, ka Ventspilī bērnu un jauniešu sportam vēl joprojām nav pieejami fizioterapeitu un sportistu rehabilitācijas dienesta pakalpojumi, liecina par neprofesionalitāti, kuras dēļ tiek riskēts ar bērnu un pusaudžu veselību. Tā vienkārši ir, kaut vajadzētu būt savādāk.” Aivis ir pārliecināts, ka optimismu var smelties kaut vai HK Venta 2002 līdzšinējā pozitīvajā izaugsmē, kas atklājusies, mobilizējot cilvēkus nezaudēt pašcieņu un enerģiju finansiālās un emocionālās grūtībās.
Ventspils var!
Kā vienu no tuvākajiem kluba uzdevumiem viņš min Hokeja Akadēmijas projekta īstenošanu Ventspilī jau šopavasar. LHF iecerētais Hokeja Akadēmijas līgas projekts nozīmē izveidot uz līdzšinējo U-18 komandu bāzes profesionāli pārvaldītas vidusskolēnu komandas, kurās uz konkursa pamata tiks atlasīti labākie censoņi, potenciālie Latvijas izlašu kandidāti, kuri ņems dalību Hokeja Akadēmijas un 1.līgas čempionātos. Tiek paredzēts, ka šādas komandas varētu bāzēties olimpiskajos centros Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī, kā arī Rīgā.
Vai Ventspils izmantos savu iespēju? Tas lielā mērā būs atkarīgs no OC Ventspils un Ventspils pašvaldības attieksmes. Kluba vadība, treneri, bērnu vecāki, bērni un jaunieši jau tuvākajā laikā pie OC Ledus halles sagaida mākslīgā ledus laukuma pārnešanu, HK vajadzību apmierināšanai iedalītu adekvātu resursu. Tas nodrošinātu papildus patstāvīgo ģērbtuvju, trenažieru zāļu, peldbaseinu, pirts un citu hokeja attīstībai vajadzīgo ērtību pieejamību. Tāpat ceram, ka tuvāko mēnešu laikā atrisināsies fizioterapeitu, masieru problēma, ka pašvaldība beidzot piešķirs tik nepieciešamās sporta internāta vietas, kā arī papildus finansējumu profesionālu hokeja speciālistu piesaistei, kā arī inventāram, treniņtērpiem, spēļu kreklu, nūju, transporta un citu lūgto vajadzību nodrošināšanai. Lai jau aprīlī mēs varētu uzsākt komplektēt HOKEJA AKADĒMIJAS un 1.līgas komandas.
Aivis ir pārliecināts: “Ventspils var!!! Var pirmo reizi Ventspilī hokeju pacelt sporta veidu topa augšgalā.” Tas ir izaicinājums, kam veltīti jau turpat desmit gadi, tāpēc viņš cer, ka, iesaistoties pašvaldībai, OC, LOK, LHF un privātajiem investoriem, šo darbu līdz vēlamajam iznākumam izdosies novest jau šopavasar. Proti, “kopīgiem spēkiem uzlikt kvalitatīvu ķirsīti uz ilgi veidotās Ventspils bērnu un jauniešu hokeja tortes,” paskarbā vīra vārdos ieskanas arī romantiska nots.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: HK VENTA 2002
