Ventspils pilsētas dome nu jau divdesmit gadus atsakās pildīt savas funkcijas, proti, uzņemties pilnu atbildību par bērnu un jauniešu hokeju. Tā atsakās sporta veidu iekļaut sporta skolas sastāvā, garantēt pat kritiski minimālo sporta veida izmaksu segšanu. Hokeja klubs Venta 2002 ir pārliecināts – pašvaldībai beidzot ir pilnā apjomā jāsāk pildīt savas funkcijas, tāpēc tā aicina pašvaldību izveidot sporta skolu, kurai ir jāpārņem bērnu un jauniešu hokeja dzīves nodrošināšanas funkciju pildīšana.
Pēc Ventspils domes 21. augusta sēdes ir skaidrs, ka situācija ar bērnu un jauniešu hokeja attīstību nonākusi strupceļā. No vienas puses – pašvaldība sezonas darbības nodrošināšanai piedāvā it kā pieklājīgu finansējumu. No otras – pat Ventspils pilsētas domes Sporta pārvaldes un sporta skolas Spars veiktie aprēķini liecina – attiecīgā sporta veida uzturēšana pašvaldībai un valstij izmaksātu divreiz vairāk.
KĀDA IR REĀLĀ SITUĀCIJA?
Šoreiz, runājot par situāciju ar hokeja klubu Venta 2002, abstrahēsimies no tā, kas, kam un cik maksā, jo daudz būtiskāk ir saprast – kas īsti notiks ar bērnu un jauniešu hokeju Ventspilī? Šis jautājums jo īpaši aktuāls ir tādēļ, ka Venta 2002 vadītais bērnu un jauniešu hokejs valsts līmenī jau vairākus gadus pēc kārtas ir uzrādījis vērā ņemamu sniegumu, un tā pārsvītrošana nudien nebūtu prāta darbs arī tāpēc, ka šis sporta veids tiek attīstīts pašvaldībai pastarpināti piederošās sporta būvēs.
HK Venta 2002 ir izdevies izveidot pilnu bērnu un jauniešu hokeja piramīdu, ar noslēdzošo Junioru Attīstības līgas komandu galvgalī. HK Venta 2002 vadošā komanda piecos gados ieguvusi četrus čempionu titulus, tās valdes loceklis Uldis Kristiņš, līdz ar HK Rīgas Dinamo vadītāju Juri Savicki un HK Kurbads vadītāju Andi Pikānu, tika nominēts Latvijas labākā hokeja dzīves organizatora balvai, bet 2018.gadā klubs ieguva balvu Ventspilnieku simpātija sportā. Šovasar NHL klubs Vankūveras Canucks ir draftējis jauno hokeja vārtsargu Artūru Šilovu, kurš savas hokeja gaitas sāka tieši HK Venta 2002 sistēmā.
Kāpēc tādā gadījumā klubs spiests norādīt, ka situācija ar bērnu un jauniešu hokeju Ventspilī tuvojas katastrofai? Uzreiz jāsaka, ka visa pamatā ir nepietiekamais finansējums un grūti izprotamā komunikācija ar domi. Klubs gadiem ir lūdzis pašvaldību būtiski palielināt finansējuma apmēru. Pagājušogad saņemot Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojumus, ka valsts finansējumu ir iespējams piesaistīt tikai valstiski akreditētai sporta skolai, un ņemot vērā jaunās nodokļu politikas radītās sponsoru līdzekļu piesaistes problēmas, klubs pieņēma lēmumu aicināt pašvaldību uzņemties pilnu atbildību par šo bērnu un jauniešu sporta veidu, dibinot pašvaldībai piederošu hokeja skolu. 2019. gada sākumā pat tika saņemta LHF piekrišana iesaistīties šādā pašvaldības projektā.
Nevienam nav noslēpums, ka hokejs nav lēts sporta veids, tāpēc pilsētās, kurās ir valstij un Latvijas Olimpiskajai komitejai piederošie Olimpiskie centri ar ledus arēnām, jau sen bērnu un jauniešu hokejs atrodas pašvaldību pārraudzītu sporta skolu paspārnē. Valstī ir piecas pilsētas, kurās ir šādi Olimpiskie centri – Ventspils, Liepāja, Jelgava, Valmiera, Daugavpils. Ventspils ir vienīgā, kurā šis sporta veids netiek attīstīts sporta skolas ietvarā. Bez tam, Liepājai, Jelgavai un Daugavpilij ir pat savas virslīgas komandas, šādi pasvītrojot uzcelto dārgo ledus haļļu optimālu izmantošanu.
KO PIEDĀVĀ VENTSPILS PILSĒTAS PAŠVALDĪBA
Ventspils pilsētas domes Sporta un Ekonomikas un budžeta komisijas šovasar noraidīja iespēju pašvaldībai kopā ar LHF dibināt jaunu juridisku personu, kurai būtu jākļūst par sporta skolu un jāturpina HK Venta 2002 iesāktais. Noraidīti tika arī šī sporta veidu potenciālo vadītāju prezentētie šī sporta veida izmaksu budžeti.
Savā 21. augusta lēmuma projektā dome norāda: “Ņemot vērā, ka pašvaldība nevar piekrist šādam finansējuma palielinājumam, kā arī neizprotot situāciju, kad esošā līguma darbības laikā, no jauna radusies nepieciešamība pēc tik būtiska finansējuma palielinājuma, Ventspils pilsētas domes Ekonomikas un budžeta komisijas sēdē piedāvāts situāciju risināt, piesaistot klubam vadītāju, kurš nodrošinātu kluba darbību un organizētu sadarbību ar vecākiem.” Pašvaldība kluba vadītājam gatava piešķirt atbilstošu atalgojumu.
Neiedziļinoties problēmā, viss izskatās vairāk kā pieklājīgi – teju 200 tūkstoši eiro sezonai, tai skaitā par pašvaldības līdzekļiem algots vadītājs. Taču medaļai ir arī otra puse.
KO VĒLAS PANĀKT VENTA 2002?
Viena no vēlmēm ir sēšanās pie sarunu galda, lai izrunātu sasāpējušos jautājumus un rastu Ventspils bērnu un jauniešu hokejam labāko risinājumu – turpmāk sporta veidu attīstīt pašvaldības izveidotā sporta skolā. Vēl vasaras sākumā šķita, ka ledus ir sakustējies. Bērnu un jauniešu hokeja dzīves potenciālā vadītāja amatam no domes puses tika izraudzīts Edgars Cgojevs, kuram bija jākļūst par pašvaldības jaunizveidotā veidojuma, plānotās sporta skolas vadītāju. Tā kā pašvaldība atteicās uzņemties pilnu atbildību par šo sporta veidu un atteicās apstiprināt Cgojeva kunga piedāvāto budžetu, izveidojās vakuums, jo arī HK “Venta 2002” bija jau sen kā informējusi, ka tā pie esošajiem apstākļiem neredz iespēju vairs nodrošināt šī sporta veida attīstību un gaidīja brīdi, kad pašvaldība būs gatava pārņemt stafeti.
Augusta sākumā Edgars Cgojevs kopā ar Sporta pārvaldes vadītāju Dainu Paipalu, domes priekšsēdētāja 1. vietnieku Gunti Blumbergu un HK “Venta 2002” valdes locekli atkal sēdās pie galda, lai spriestu, kā rīkoties tālāk, kā aizvadīt jauno hokeja sezonu. Viņi vienojās, ka sadarbība bez visu iesaistīto pušu konstruktīvā ceļā izdiskutētiem un kopēji apstiprinātiem dokumentiem nav iespējama. Rezultātā tapa HK “Venta 2002” sagatavots dokuments, ar kuru HK “Venta 2002” apliecināja gatavību pie zināmiem nosacījumiem uzņemties līdzatbildību līdz 2019./2020. sezonas beigām. Kas notika tālāk? Faktiski visas HK “Venta 2002” piedāvātās sadarbības prasības tika ignorētas un domes lēmuma projekts tapa bez jebkādas viedokļu apmaiņas ar klubu un Edgaru Cgojevu. Rezultātā Sporta pārvaldes sagatavotais lēmuma projekts pārējās iesaistītās puses neapmierināja, un labie nolūki izkūpēja gaisā.
No HK “Venta 2002” valdes locekļa piedāvātā kompromisa lēmuma projekta izriet, ka klubs apņemas Cgojevu iesaistīt kluba darbā, piešķirot viņam attiecīgās pilnvaras. Lēmuma projekts nemainīja arī Ventspils pašvaldības piedāvāto atbalsta summu.
Būtiskākā atšķirība ir tā, ka klubs vēlas izbeigt esošo Sadarbības līgumu un noslēgt jaunu, kura laikā puses, Edgara Cgojeva vadībā, apņemas sēsties pie sarunu galda ar LHF un HK “Venta 2002” valdi, lai kopā rastu risinājumu Ventspils bērnu un jauniešu hokeja stabilitātes un attīstības nodrošināšanai pēc 2020. gada 31. aprīļa.
Respektīvi, HK “Venta 2002” vēlas nodot bērnu un jauniešu hokeja funkciju nodrošināšanu pašvaldībai, kura tad arī varētu lemt, kā un cik lielā apmērā finansēt jau savā paspārnē atrodošos sporta veidu. Vēl minēta nepieciešamība izstrādāts konkrētā bērnu treniņu grupas infrastruktūras pieejamības provizorisko nedēļas plānu, kurš OC “Ventspils” būtu jānodrošina jau minētā pašvaldības finansējuma ietvaros, jāvienojas ar hokeja kluba treneriem par viņu pakalpojumu apmaksas apmēru un veidu, par transporta nodrošināšanu HK komandām dalībai LHF spēlēs, un arī šīs izmaksas būtu 100% apmērā jāgarantē pašvaldībai. Cita starpā šajā projektā minēts, ka HK “Venta 2002” un Edgars Cgojevs, slēdzot vienošanos ar kluba audzēkņu vecākiem, apņemas nodrošināt, ka vecāku līdzmaksājumi, arī vecāku piesaistīto trešo personu palīdzība, tiks uzskaitīta atsevišķi katrai grupai izdalītā bankas kontā un tiks izlietota attiecīgās grupas hokeja vajadzību segšanai, kuras nav saistītas ar infrastruktūras, treneru darba, autobusu pakalpojumu un Cgojeva kunga sniegto pakalpojumu apmaksu. Par izdevumu nepieciešamību, apmaksas apmēru un veidu lēmumus pieņems kluba vecāku grupas aktīvs, grupas treneri un Edgars Cgojevs. Šajos līgumos tiks atrunāts, ko pašvaldība un OC nodrošina un par ko būs jārūpējas attiecīgās grupas vecākiem.
NEIESPĒJAMU UN “KOSMISKU” PRASĪBU NAV
Kā redzams, nekādu neiespējamu un kosmisku prasību te nav, ja vien par tādu neskaita aicinājumu pašvaldībai pašai uzņemties rūpes par bērnu un jauniešu hokeja nodrošināšanu savā pilsētā un pašas uzceltajā ledus hallē. Tas var kādam patikt vai nepatikt, bet šāda pakalpojuma nodrošināšana nav privātā sektora pienākums. Pašvaldībām gan šajā ziņā ir Pašvaldību likuma un Sporta likuma uzlikti pienākumi. Piemēram, “Pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs”. Varbūt šī Sporta likuma punkta dēļ bērnu un jauniešu hokejs sporta skolā “Spars” nav pārstāvēts?
Nobeigumā jāmin, ka Ventspils pilsētas domes sēdē tieši pozīcijas deputāti noraidīja Ventspils bērnu un jauniešu hokejam labvēlīgo lēmuma piedāvājumu.
Redakcijas rīcībā nonākusi ziņa, ka Cgojevs pēc Ventspils pilsētas domes 21. augusta lēmuma nolēmis no 1. septembra neturpināt vadīt Ventspils bērnu un jauniešu hokeja dzīvi, savu izvēli pamatojot – “uzskatu par nepareizu mēģināt izveidot kaut ko noturīgu, ja man ar Sporta pārvaldi neizdodas atrast kopēju valodu pat jautājumā par Līguma nosacījumiem, daļā par vecāku maksājumu izlietojumu”.
P.S. Situācija ir nonākusi strupceļā. Lai izietu no situācijas, klubs paziņojis, ka piedāvā pilnvarot pašvaldības izvēlētu personu, pārejas periodā līdz 2020. gada 31. aprīlim, vadīt Ventspils bērnu un jauniešu hokeja saimniecību, pie nosacījuma, ja pašvaldība garantēs pamatvajadzību 100% nodrošināšanu un ir gatava pēc 2020. gada 31. aprīļa uzņemties pilnu atbildību par sporta veidu.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
