Neskatoties uz attālumu, vēlēt uz savām pašvaldībām Latvijā dodas arī ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi, ziņo Eiropas Latviešu apvienība (ELA) pārstāvji.
“Pašvaldību vēlēšanu likums paredz tiesības vēlēt arī diasporas vēlētājiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums – tiek lēsts, ka tādu ir aptuveni 60% no vismaz 115 715 Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas, kam ir Saeimas vēlēšanu balsstiesības; bez tam ārvalstīs mīt arī vēlētāji, kuru deklarētā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā. Tomēr, kā liecina Eiropas Latviešu apvienības pilsoniskās līdzdalības kampaņas ietvaros veikta aptauja, vairums politisko partiju neizrāda interesi pašvaldību darbā ņemt vērā diasporas vēlētāju situāciju,” norāda ELA pārstāvji.
Luksemburgā dzīvojošā Marija Fadula, jūrmalniece astotajā paaudzē, uz Latviju dodas īpaši dalībai vēlēšanās lūgta darba atvaļinājuma laikā. Viņa stāsta: “Ārpus Latvijas – Itālijā un Luksemburgā – dzīvoju jau vairāk nekā piecus gadus; te ir mana ģimene, te studēju un strādāju. Tomēr ar lielu līdzatbildības sajūtu ikdienā sekoju Latvijā un arī manā dzimtajā Jūrmalā notiekošajam – gan pozitīvajai attīstībai, gan nekārtībām. Tāpēc ieplānoju braucienu uz Latviju, lai arī vēlēšanu dienā apliecinātu, ka līdzdalībai nav robežu.”
Fadulas deklarētā dzīvesvieta joprojām ir Jūrmalā, jo citādi, ikreiz atgriežoties dzimtajās mājās, viņai nāktos maksāt par iebraukšanas caurlaidi. Šis ir tikai viens no piemēriem, kā Latvijas pašvaldību lēmumi tieši ietekmē ārvalstīs mītošo tautiešu ikdienu, uzsver ELA.
ELA diasporā veica informatīvu kampaņu par vēlēšanu tiesībām un aicināja pašvaldību vēlēšanām pieteiktās partijas un apvienības sniegt atbildes par diasporai un remigrantiem aktuālu jautājumu iekļaušanu partiju programmās.
ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto norāda: “Sekmīga atgriešanās Latvijā ir iespējama tikai, pašvaldībām mērķtiecīgi risinot, piemēram, remigrantu bērnu iekļaušanu bērnudārzos un skolās, kā arī mitekļu un nodarbinātības jautājumus. Pašvaldības arī nosaka to, kā tiem īpašniekiem, kuri dzīvo ārvalstīs, piemērojams nekustamā īpašuma nodoklis. Par diasporu vai remigrantiem kā pozitīvu spēku pašvaldības ekonomiskajā izaugsmē un sabiedriskajā dinamikā liecina tādu pašvaldību kā Cēsis labās prakses piemēri.”
Tomēr partiju atsaucība uz ELA aptauju bijusi zema – savu redzējumu iesniedza tikai divas politiskās partijas – No sirds Latvijai! (NSL) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA).
NA līdzpriekšsēdētāja vietnieka Riharda Kola skatījumā “diasporas politika šobrīd nav pašvaldību pārziņā, un šādu atbildību arī nevaram tām uzlikt – tā vietā ar diasporu ir jāstrādā valsts līmenī”. Gan NSL līdere Inguna Sudraba, gan NA pārstāvis Rihards Kols aptaujā tomēr uzsver, ka partijas savā darbā kopumā gādās par to, lai sekmētu pašvaldību attīstību, pievilcību un cilvēku labklājību, tādējādi netieši veicinot remigrāciju.
NA uzsver, ka “Latvija pieder visiem Latvijas valstspiederīgajiem, un Rīga ir visu latviešu galvaspilsēta – gan to, kuri dzīvo citviet Latvijā, gan to, kuru dzīvesvieta ir ārvalstīs”. Abas partijas arī norādījušas uz gatavību strādāt atklāti, pārskatāmi un pēc labas pārvaldības principiem, lai citastarp arī diasporas vēlētāji būtu informēti par pašvaldību darbu un tajā iesaistīti, stāsta ELA.
Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa pauž: “Pētījumi liecina, ka prombūtne no Latvijas nav šķērslis diasporas pārstāvju interesei un daudzveidīgai pilsoniskai – un arī politiskai – līdzdalībai Latvijas norisēs, īpaši, ja tas iespējams ar attālinātiem rīkiem, piemēram, elektroniski.”
ELA norāda, ka jau pieminētajā Luksemburgā, piemēram, asociācija Luksemburga Latvija latviešu kopienai 3.jūnijā rīko informatīvi provokatīvu pasākumu Es varu vēlēt(ies)!. “Tā ietvaros notiks gan Rīgas mēra vēlēšanu simulācija, gan apaļā galda diskusija ar savu mītnes zemju pašvaldību darbā iesaistītām latvietēm – Dzidru Nūru (Lielbritānija) un Inu Frīdenbergu (Īrija). Viņas dalīsies pieredzē par to, kā līdzdalība pašvaldību politiskajā darbā spēj ietekmēt mūsu ikdienas dzīves un vietējās pārvaldības kvalitāti – lai tas būtu Latvijā vai diasporas mītnes zemēs.”
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
