Sīpols (latīn. kopējs apzīmējums Allium) ir viens no vissenākajiem kultūraugiem, ko audzēja gan Senajā Ēģiptē, gan antīkajā Grieķijā un Romā. Plašajā sīpolaugu ģimenē mums pazīstamākie ir dārza sīpoli, ķiploki, puravi. Šīs jaukās ģimenes pārstāvis sīpols, cilvēkam pieliekot vien nedaudz darba, arī saltajā laikā gatavs augt griezdamies, ja vien tam piešķir podiņu ar drusku zemes vai tikai ūdens trauku.
It kā vispārzināma lieta – ziemā un agrā pavasarī, kad bieži slimo ar iesnām, klepu, kakla sāpēm, sīpols kopā ar brāli ķiploku ir pirmā zāle: ikdienā lietots, palīdzēs nesaslimt, bet, ja nu tomēr gadījies, palīdzēs izārstēties jo aši. Angīna pāries ātrāk, ja 3–4 reizes dienā ieņemsim pa tējkarotei svaigu sīpolu sulu. Sīpolu sula palīdzēs gadījumos, ja “vējš ausis sapūtis” – ar to piesūcina vates tamponus un uz nakti ieliek ausīs.
Ja nu gadījies apsaldēties, tad cietusī vieta jānosmērē ar samaltu sīpolu putriņu, lai neveidotos čūlas. Sīpols palīdzēs pārvarēt arī klepu: 0,5 kg samaltu sīpolu, 50 g medus un 0,4 kg cukura sajauc, aplej ar litru ūdens; uz mazas liesmas vāra 3 stundas, pēc tam izkāš, ielej tumšā pudelē, aizkorķē, iebauda pa ēdamkarotei 4–5 reizes dienā.
Pret garo klepu, kas gan mūsdienās vairs reti gadās, palīdz sīpolu mizu “tēja”. Astmātisku klepu novērš sīki sagrieztu ziemas sīpolu (1 kg) sajaukums ar 1 kg cukura; trauku ar maisījumu 2 nedēļas patur uz palodzes saulītē, pēc tam ieņem pa ēdamkarotei no rīta tukšā dūšā. Starp citu, vakariņās apēsts vidēja lieluma sīpols gādās par labu un veselīgu miegu. Regulāra sīpolu un zaļo lociņu lietošana uzturā sievietēm uzlabo olnīcu funkciju, vīriešiem – novērš impotenci. Bez visa minētā sīpoli un lociņi uzlabo gremošanu, palīdz novērst sirdskaites, aterosklerozi, hipertonisko slimību, mazasinību un citas ligas. Sīpoli, loki un ķiploki baro nervu sistēmu.
Vispār sīpola labo īpašību, noderīguma un pielietojuma veidu apraksts ir tik garš, ka tam vien vajadzētu vairākas lappuses.
Protams, sīpols paliek sīpols, arī veikalā pirktais, taču vēl labāks būs pašu izaudzētais: labvēlīgā enerģijas plūsmas saikne starp stādītāju, kopēju un viņa izaudzēto nodrošina spēcīgāku produkta iedarbību. Tāpēc arī tie sulīgi zaļie lociņi, ko pateicībā par augsni un mitrumu, sīpols izdzīs jūsu mazajā dārziņā uz palodzes, var kļūt par īstām brīnumzālēm, turklāt nemaksās neko…
Vairākus gadu desmitus civilizētā sabiedrība vairāk nekā skeptiski uzņēma t.s. tautas medicīnu, vēl vairāk — augu “maģiju”, pirmo aizstājot ar sintētiskajiem medikamentiem, otro uzskatot par pilnīgiem murgiem. Pēdējos gados, ar ieinteresētu skatu atpakaļ, tiek sperti soļi uz priekšu, paškritiski atzīstot, ka tas, kas šodien zināms par dabu, nebūt nav viss, patiesībā zināms ir visai maz. Vispārzināmajos augos atklāts daudz aktīvu vielu, apzinoties, ka vēl bez tām augi ir citu, mazākzināmu vai joprojām nezināmu faktoru un spēku nesēji. No šī viedokļa sīpols ir ne vien garšīgs un veselīgs dārzenis, bet arī mājas ārsts, draudzīgas gaisotnes radītājs, nevēlamu enerģiju atvairītājs,— šeit der atcerēties zeltainās sīpolu virtenes virtuvē kā no vasaras saglabātu koncentrētu saulstaru pīnes, kas burtiski izstaro siltumu, mājīgumu, omulību un mieru. Ne velti senlaikos uzskatīja, ka sīpolu virtene vai pat vainags pasargā mājas saimniekus no nelabā.
4.03.2021. / Autors: Laimdota Sēle / Foto: Pixabay
