Kad maija saule, pakāpusies debesīs, uzsmaida zemei, tad tai pretī smaida miljonu miljoni mazu saulīšu — pieneņu laiks ir klāt!
Lai gan pie mums pienenes lielākoties uzskata par nezālēm, pasaulē netrūkst valstu, kur tās audzē kā vitamīniem bagātus kultūraugus un veido jaunas šķirnes. Latviešu valodā zelta krāsas puķīte savu nosaukumu ieguvusi no baltās piensulas, ko bagātīgi satur visas auga daļas, taču Rietumeiropas valstīs tā nes lepno “lauvas zoba” vārdu (dandelion — angļu, dent de lion — franču, Loewenzahn — vācu val.), acīmredzot roboto lapu dēļ.
Kopš seniem laikiem pienene pazīstama ne vien skaisto ziedu un vitamīniem bagāto lapu dēļ, bet arī kā daudzpusīgs ārstniecības augs. Tam, kurš pavasarī nolēmis attīrīt organismu, pienenes kļūs par labākajiem palīgiem, jo tās attīra asinis, ir spēcīgs diurētisks līdzeklis, kas aktivizē aknu un nieru darbību, rosina ēstgribu un stimulē visu organismu, turklāt šķīdina žults un nierakmeņus, atjauno vielmaiņu. Dziedniecības nolūkiem var izmantot visas auga daļas, taču parasti ievāc saknes. To dara tad, kad augs izziedējis. Saknes izrok, cenšoties neievainot, noskalo, nogriež virszemes daļas, ēnainā vietā apvītina, pēc tam žāvē, kamēr saknes liecot lūst. Var kaltēt arī lapas.
Pienenīte ir ne vien labs dakteris (kam turklāt nav jāmaksā ne centa), bet no pieneņu ziediem var pagatavot brīnišķīgu nektāru — pieneņu medu un arī pieneņu vīnu. Šim nolūkam nepieciešams lielāks daudzums svaigu ziedu — to vākšana varētu izvērsties par jauku piedzīvojumu, ģimenei izbraucot pavasara zaļumos. Jāplūc tikai ziedi (bez kātiņiem). Gan medus, gan vīna gatavošanas priekšdarbi ir līdzīgi: savāktos ziedus blīvi, taču nesaspiežot ar spēku, sapilda emaljētā vai izturīga stikla traukā un pārlej ar tikko uzvārītu ūdeni tā, lai ziedi būtu pārsegti. Atstāj uz 24 stundām, pēc tam šķidrumu nolej un izkāš caur smalku sietu un marli.
Medus gatavošanai šķidrumu sajauc ar cukuru (uz litru šķidruma 1 kg cukura) un liek vārīt uz ļoti mazas uguns, ik pa brīdim apmaisot, kamēr daļa šķidruma iztvaikojusi un atlikušais ir svaiga medus biezumā. Gatavo produktu iepilda nelielās burciņās. Pietiekami vēsā pieliekamajā pieneņu medus saglabā kvalitāti 18 mēnešus.
Gatavojot pieneņu vīnu, izkāsto uzlējumu iepilda stikla lielpudelē: uz 5 l šķidruma vajadzēs 1–1,3 kg cukura, ko, uzmanīgi maisot, izšķīdina uzlējumā. Lai veicinātu rūgšanu, jāpievieno apmēram puslitrs skābas sulas (šim nolūkam lieliski noderēs rabarberu sula). Lielpudeli aiztaisa, korķī ievietojot caurulīti, kuras otrs gals jāiegremdē traukā ar ūdeni, un liek tumšā un siltā vietā. Kad rūgšana beigusies, atver, nogaršo un vai nu pilda pudelēs uzglabāšanai, vai pievieno vēl nedaudz cukura un uzraudzē otrreiz. Labs pieneņu vīns ir iezaļgani dzeltenā krāsā, mēreni salds, ar nelielu, tīkamu rūgtenumu, kas pat ziemas vidū atsauks atmiņā maija zeltā vizuļojošās pļavas.
Recepte
Pieneņu salāti
Uz katru ēdāju ņem pa saujai svaigu, sulīgu neizziedējušu pieneņu lapu, noskalo, nosusina un pēc labākajām salātu gatavošanas tradīcijām nevis sagriež, bet saplucina gabaliņos. Pieneņu lapiņām var pievienot arī pāris tāpat saplucinātu zaļo salātu lapu, ja vēlas, svaiga gurķa šķēlīšu. Pieliek drusciņu sāls un cukura, dažas smalki saberztas kadiķogas, kādu pilienu etiķa un cilājot aplaista ar olīveļļu vai citu labas kvalitātes eļļu. Var papildināt ar vārītu olu.
27.05.2022. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
