Ja uz Lieldienām lūkojamies no kristietības viedokļa, tad tie ir baznīcas svarīgākie svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Šogad katoļu, luterāņu un baptistu draudzes Lieldienas atzīmēs 17. aprīlī, savukārt pareizticīgie un vecticībnieki – 24. aprīlī.
Lieldienas ir kristiešu vecākie svētki, kas apliecina, ka nāve nav beigas, bet sākums jaunai dzīvei ārpus kapa. Šis notikums cilvēkiem dāvā mūžīgās dzīvības cerību. Agrākā reģistrētā Lieldienu svinēšana notikusi otrajā gadsimtā, taču Lieldienas kā pavasara saulgriežu svētki plaši svinētas jau pirmskristietiskajā laikmetā. Lieldienu angliskā nosaukuma “Easter” izcelsmi saista ar anglosakšu pavasara dievieti Eostru, arī feniķiešu auglības dievieti Astarti. Daudzām tautām ar dabas atmodu saistītā pavasara ekvinokcija bijusi saistīta ar auglības kultu, ko iemieso arī viens no izplatītākajiem Lieldienu simboliem – ola kā jaunas dzīvības nesēja.
Vairākas senās tautas ticēja, ka pasaule radusies no milzīgas olas, bet pati olu krāsošanas un dāvināšanas tradīcija sākās jau sirmā senatnē. Ir ziņas, ka jau Marija Magdalēna sarkani nokrāsotu olu kā Kristus augšāmcelšanās simbolu pasniegusi Romas imperatoram Tibērijam.
No kurienes atcilpojis Lieldienu zaķis?
Par ar Lieldienu olām cieši saistīto zaķi atbildīga esot anglosakšu pavarda dieviete Eostra jeb Ostara. Leģenda vēsta, ka dieviete katru pavasari pārvērtusi kādu putniņu par zaķi un šim garausim likusi viņai pienest ziņas par to, ko dara cilvēki savos mājokļos. Pateicībā par to viņa zaķim ļāvusi cilvēku mājokļu tuvumos reizi gadā dēt raibas olas. Savukārt saistībā ar Lieldienām zaķis vēstures avotos pirmo reizi minēts jau 1555. gadā. Tiesa gan, toreiz garausim bija uzticēta svētku cepeša loma.
Mūsdienās olu krāsošana, slēpšana zālē, meklēšana un savstarpēja apdāvināšanās ar šo svētku simbolu kļuvusi par neatņemamu Lieldienu tradīciju sastāvdaļu. Piemēram, Bulgārijā olas tradicionāli krāso sarkanā krāsā. To dara Zaļajā ceturtdienā, bet pēc svētku dievkalpojuma olas pieņemts aprakt vīna dārzā. Bulgāri tic, ka tad Dievs pasargās vīna dārzu no krusas un dos labu ražu. Savukārt ASV jau vairāk kā simts gadus tradicionālās olu ripināšanas sacensības notiek Vašingtonā, Baltā nama priekšā. Katrs sacensību dalībnieks dāvanā saņem parakstītu koka olu. Karpatos pati populārākā Lieldienu spēle ir “cokatisja”, kad zēni spilgti krāsotās olas ripina pa pļavu, mēģinot ar savu olu trāpīt pretinieka olai. Ieplīsušo olu iegūst tas, kura ola palikusi vesela.
Latviskās tradīcijas
Latviešiem pagāniskajās tradīcijās Lieldienas jeb Lielās dienas jēgu izteic pats vārds – diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Šo svētku rituāli saistīti ar gaismas un auglības vairošanu, bet Lieldienu galvenā izdarība ir šūpošanās, maģisks rituāls, kas saulei Lieldienu rītā palīdz iešūpoties. Kā pirmie noteikti jāizšūpo saimnieks un saimniece. Par izšūpināšanu saimnieki maksāja ar olām, plāceņiem, alu un citām gardām lietām. Pēc šūpošanās šūpoles izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
Vēl Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli. Šis rituāls palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Tāpat tautas ticējumi vēsta, ka Lieldienās ēdot zirņus, piesaistīsiet bagātību un turību. Vēl mūsu senči uzskatīja, ka Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās. Un, protams, galdā jāceļ apaļi, saules simboliku attēlojoši ēdieni.
Daži ieteikumi olu krāsošanai
Tradicionālākais olu krāsošanas veids ir to vārīšana sīpolu mizās. Olas kļūs zeltaini brūnas, iesarkanas. Taču, ja vēlaties iegūt spilgtas, vienkrāsainas olas, tad sākumā tās nomazgājiet, novāriet gatavas, uzvāriet no dabā pieejamiem materiāliem krāsu un mērcējiet cieti vārītas olas šajā novārījumā 2–3 stundas.
Sarkanas krāsas olas iegūsiet, ievietojot tās biešu sulas novārījumā, kam pievienotas pāris ēdamkarotes 9% etiķa. Zilas vai viegli lillā krāsas olas iegūst, ievietojot tās sarkano kāpostu novārījumā, kam pievienotas pāris karotes 9% etiķa.
Dzelteno krāsu dos ievietošana kumelīšu novārījumā, bet izteikti spilgtas – kurkuma pulvera novārījumā. Zilgani pelēko krāsu dos ievietošana aroniju vai upeņu novārījumā. Oranžas krāsas olas iegūst, ievietojot tās burkānu sulas novārījumā, kam pievienots nedaudz 9% etiķa. Savukārt izteikti zaļu krāsu olas iegūst pēc ievietošanas rudzu zelmeņa novārījumā.
17.04.2022. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv
