Pandēmija ir izraisījusi stresu. Bailes, nomākts garastāvoklis, aizmāršība, apjukums un bezmiegs – šo koronavīrusa pandēmijas blakusparādību skaits ievērojami pieaug un tās ietekmē ne tikai slimos. Par to brīdina eksperti visā pasaulē. Kā šajā situācijā saglabāt nervus, veselīgu miegu un garīgo līdzsvaru?
Sociālā izolācija, neskaidra nākotne, finansiālas rūpes un bailes par savu, kā arī ģimenes un draugu veselību kaitē cilvēku garīgajai veselībai visā pasaulē. Ilgtermiņa psihiatriskās sekas vēl nav skaidras, taču jau pirmie pētījumi liecina, ka palielinās depresijas, trauksmes un stresa traucējumu, kā arī atkarību risks.
Bostonas Universitātes sabiedrības veselības skolas pētījums atklāja, ka depresijas simptomus aprīļa vidū piedzīvoja 27,8% pieaugušo amerikāņu, salīdzinot ar 8,5% pirms pandēmijas. Pēc 11.septembra uzbrukumiem, ebolas uzliesmojuma un masu protestiem Honkongā tika reģistrēts līdzīgs pieaugums attiecīgajā populācijā. Savukārt jaunākie pētījumi Somijā parādīja, ka kopš krīzes sākuma 25% no 4 tūkstošiem respondentu sāka biežāk redzēt murgainus sapņus.
Kāpēc stress ir bīstams? Pastāvīga nervu spriedze veicina aterosklerozes attīstību. Un tas agrāk vai vēlāk var izraisīt koronāro sirds slimību, insultu un perifēro artēriju slimības. Stresa pētnieki uzskata, ka psihofizioloģiskajam stresam ir daudz vairāk negatīvas ietekmes uz sirdi, nekā parasti tiek uzskatīts. Viens no mūsdienu pieņēmumiem ir tāds, ka stress izraisa iekaisuma reakciju, kas veicina sirds slimību attīstību. Stresa ietekmē un apvienojumā ar citiem riska faktoriem, piemēram, smēķēšanu un alkoholismu, rodas sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi.
Kā pārvarēt šo grūto periodu?
Lai pārvarētu trauksmi, stresu, novērstu depresiju, kā arī novērstu sirds un asinsvadu slimību attīstību, praktizējošā psiholoģe un psihoterapeite Jevgēņija Rajevska iesaka: pirmkārt, pilnvērtīgu miegu, izstrādāt skaidru dienas struktūru un uzturēt arī fiziskās aktivitātes. Eksperte iesaka «piezemēties», tas ir, vairāk laika veltīt dažām praktiskām lietām, tām, kuras cilvēks pats var kontrolēt – gatavot ēdienu, uzkopt māju, kaut ko meistarot.
«Šādi praktiski darbi ļauj saprast, ka dzīve turpinās – viss turpinās kā parasti, neskatoties uz pandēmiju,» skaidro Jevgēņija Rajevska. «Protams, arī dažādas meditācijas un elpošanas prakses, kā arī joga un aerobika palīdz labi tikt galā ar bailēm un trauksmi.»
Eksperte iesaka ieklausīties sevī un mēģināt darīt to, kas patiešām sagādā prieku. Jāatrod, kur likt lietā savu enerģiju.
«Ja jūs ilgu laiku atrodaties četrās sienās, sevi izolējot, daudz kas sāk jūs dusmot un kaitināt, un nav kur izmest enerģiju,» skaidro Jevgēņija Rajevska. «Šajā gadījumā jums kaut kas jādomā. Piemēram, paņemiet spilvenu, iedomājieties, ka tas ir ienīstais koronavīruss, un kārtīgi iekaustiet. Lai cik smieklīgi tas neizklausītos, tas patiesībā ļoti palīdz. Jo trauksme un bailes ir vienā polā, bet agresija – otrā. Un ir divas uzvedības stratēģijas – cīņa vai bēgšana. Mēs bēgam, kad saskaramies ar bailēm un satraukumu, bet agresijai nepieciešama stratēģija «sit». Bet ne tādā ziņā, ka jums patiešām ir kāds jāpārspēj, bet vienkārši jāizmet agresīva enerģija: saplēsiet, saburziet, samīdiet papīru, iekliedzieties spilvenā vai dauziet boksa maisu!»
Neaizmirstiet par radošu darbu dziedinošo spēku!
«Tāpat uzlabot garastāvokli palīdz arī aromterapija, piemēram, citrusaugļu smarža,» saka terapeite.
«Bet labāk, protams, mēģināt sevi noslogot ar aktivitāti.»
«Piemēram, radoši meklējot. Jūs varat vienkārši paņemt flomāsterus vai spilgtas krāsas un kaut ko uzzīmēt uz papīra, pat ja jūs neprotat zīmēt. Tādā veidā jūs pats izveidosit sev pozitīvāku noskaņu. Galu galā krāsa ir ne tikai noskaņojums, bet arī enerģija. Pozitīvi iedarbojas jebkurš radošums – dejojiet, dziediet, veidojiet skulptūras! Tas ļoti palīdz depresijas un trauksmes gadījumā.»
28.01.2021. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
