Daudzi, ziemu gaidīdami, piepildījuši savus pieliekamos ar aizvadītās vasaras ražu, citi paļaujas uz tirgu un veikaliem. Vai nu vienādi, vai otrādi, taču aukstajā laikā, kas nu tuvojas straujiem soļiem, vajadzētu labi bieži likt galdā dārzeni, kurš citu vidū izceļas gan ar spilgto, dzīvespriecīgo krāsu, gan ar bagātīgiem vitamīnu krājumiem. Tas, protams, ir burkāns.
Oranždzeltenajai, sulīgajai un saldajai saknei ir visai maz kopīga ar tās senci — savvaļas burkānu, kas plaši izplatīts Austrumeiropā un Viduseiropā, tātad arī Latvijas teritorijā. Kultivētos burkānus Eiropā pazīst jau ļoti sen. Viduslaikos tie vienlīdz lietoti kā uzturā, tā medicīnā. Jau toreiz zināja, ka burkānu sēklu novārījums vai pulveris palīdz ārstēt dažādus iekaisumus un kolikas, bet svaigu burkānu sula atveseļo asinis. Latvijā burkānus audzēja jau 16. gs., iespējams, arī agrāk. 17. gs. sastādītajā latvju—vācu vārdnīcā šie dārzeņi saukti par “burkaņiem”. Starp citu, vārdu “burkāns” no latviešu valodas aizguvuši igauņi, pārveidojot to par “porgand”, kā arī dažas krievu un baltkrievu izloksnes.
Par pašu vērtīgāko burkāna sastāvdaļu uzskata karotīnu, kas cilvēka organismā pārveidojas par A vitamīnu, kurš savukārt ir viens no veselības stūrakmeņiem un uztur labā stāvoklī ādu un gļotādu. Apmēram 30 grami termiski neapstrādātu burkānu nodrošina organismam nepieciešamo A vitamīna devu vienai dienai. Šie dārzeņi satur arī dzelzi un kobaltu, kas uzlabo asins sastāvu, paaugstinot hemoglobīna daudzumu, kā arī kāliju, kalciju, jodu, fosforu, varu, cinku, niķeli, magniju, fluoru u.c. Citiem vārdiem sakot, gandrīz pusi no Mendeļejeva tabulas, tāpat cukurus, pektīnvielas un vērtīgo C vitamīnu. Svaigi burkāni ir patiešām garšīgas “zāles” ar mazasinību, sirds un asinsvadu kaitēm, avitaminozi sirgstošajiem, arī nieru un aknu slimniekiem.
Sarīvētu svaigu burkānu sula ir pats pirmais “ēdiens”, ko bez mātes piena iebaro mazuļiem, taču tā lieti noder arī pieaugušajiem un vairs ne jauniem ļaudīm, jo tukšā dūšā izdzerta glāze burkānu sulas gaužām labi iedarbojas uz kuņģi, turklāt padara zeltainu ādas krāsu (bez kādiem solārijiem!) un stiprina matu saknes. Tātad būtībā jaunības un skaistuma eliksīrs!
Burkānu sulu vajadzētu iebaudīt arī tiem, kuru darbs saistīts ar ilgu sēdēšanu, jo tā efektīvi iedarbojas uz vēdera aizcietējumiem. Ja sulai pievieno medu, iegūst gandrīz vai brīnumdzērienu, kas palīdz atspirgt no slimībām, atjaunot spēkus pēc fiziskas un garīgas pārslodzes, uzlabot redzi un pat veicināt potenci…
Kulinārijā vispār vajadzētu dot burkāniem pilnīgu “zaļo gaismu”, jo vairāk tāpēc, ka šo dārzeni var sagatavot neskaitāmos veidos, nemaz nerunājot par tā ēšanu svaigā veidā visdažādākajos salātos — kombinācijās ar svaigiem kāpostiem, saldo papriku, ķiplokiem, riekstiem, saulespuķu u.c. sēkliņām. Dažas saimnieces pamanījušās no burkāniem pagatavot pat ievārījumu, bet burkānu kūka un burkānu pankūkas jau sen vairs nav tikai veģetāriešu kārumi.
Ir ļaudis, kuri domā, ka burkāni tāda “trušu barība” vien ir, un lietojami vien svara samazināšanas nolūkā, taču lielākoties tas ir tikai aizspriedums. Prasmīga saimniece no burkāniem pagatavos veselas trīsēdienu pusdienas, turklāt — ļoti lēti! Piedāvājam diezgan neparasta burkānu ēdiena recepti.
Marokāņu burkānu salāti
600 g burkānu notīra un sagriež ripiņās; notīra pāris ķiploka daiviņas. Uzvāra 250 ml ūdens, ieber sagrieztos burkānus, ķiplokus un vāra 15 minūtes. Burkānus saliek traukā, vēl siltus apslaka ar 2 ēdamkarotēm olīveļļas un ½ citrona sulas, visam uzber mazliet sāls, pustējkaroti cukura, šķipsniņu Kajēnas piparu un tikpat daudz kanēļa. Pa virsu uzkaisa saplucinātas koriandra lapiņas.
13.11.2021. / Autors: Rita Krasta / Foto: Pixabay
