Internets ļauj vienā mirklī saņemt daudz vērtīgas informācijas un bērniem tas kalpo ne tikai par izglītošanās, bet arī izklaides avotu. Taču monētai ir arī mīnuss – tiešsaistē esošais saturs ne vienmēr ir paredzēts bērniem. Gjensidige Latvija skaidro, kā mācīt bērnam drošu sociālo tīklu izmantošanu, mazinot riskus, ar kuriem ir iespējams saskarties internetā.
Šodien bērni jau no mazotnes tiek pieradināti pie tehnoloģijām un interneta plašajām iespējām. Statistika liecina, ka pērn internets bija pieejams 98,1% mājsaimniecību ar bērniem, savukārt mājsaimniecībām bez bērniem šis rādītājs bija zemāks – 80,7%.
Bērniem internets un viedierīces pieejamas jau kopš mazotnes, šodien ļaujot jaunāko klašu skolēniem pārzināt sociālos tīklus un modernās aplikācijas no A līdz Z.
Taču realitātē bērni tikai šķietami uzskata, ka zina, kā uzvesties tiešsaistē – «ir taču skaidri norādīts, kurā laukā ierakstīt savu vārdu un kurā – dzīvesvietu». Bērni neaizdomājas, ka ne vienmēr drīkst dalīties ar personisko informāciju, pat ja ir lauciņš, kurā to norādīt. Tādēļ vecākiem ir jāmāca bērniem saglabāt personisko informāciju privātu – nepubliskot telefona numuru, nenorādīt dzīvesvietas adresi un nedalīties ar informāciju par sevi ar svešiniekiem.
Ja bērns ir jaunāks par 13 gadiem, ir jāatceras, ka reģistrēšanās interneta vietnēs un sociālajos tīklos nav vēlama, jo nav iespējams pilnībā ierobežot bērnam nevēlamu saturu.
Taču nav ieteicams arī liegt bērnam patērēt sociālos tīklus pilnībā, jo īpaši, ja visi klasesbiedri un draugi jau ir reģistrējušies populārajā aplikācijā – tas tikai vairos vēlmi izdarīt to slepeni no vecākiem. Tādā gadījumā ir nepieciešams bērnam strikti noteikt, ka reģistrēšanās interneta vietnēs ir tikai ar iepriekš palūgtu un saņemtu vecāku atļauju. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska skaidro: «Vecākiem būtu jāpārrunā interneta lietošanas noteikumi brīdī, kad bērnam tiek pasniegts viedtālrunis. Lai gan Latvijā darbojas organizācijas, kas rūpējas par bērnu medijpratības veicināšanu un drošību, līdz 13 gadu vecumam tieši vecāki uzņemas atbildību par bērna interneta lietošanas paradumiem un tajā sastapto pieredzi.»
Nevēlams saturs
Lai gan interneta algoritmi strādā diezgan precīzi, bērni nereti maldina tehnoloģijas, norādot savu neīsto vecumu. Tādējādi palielinās iespēja, ka bērnam tiks pārraidīts viņa vecumam nevēlams saturs – vardarbība, erotika un kaitīgs saturs, piemēram, alkohola, tabakas vai azartspēļu reklāmas. Tādēļ vecākiem, iegādājoties saviem bērniem viedtālruni, ir ieteicams izveidot «mākoņus» (cloud – no angļu val.) jeb viedtālruņa pamatkontus – Google, iCloud u.c. pašiem norādot bērna īsto vecumu un uzstādot nepieciešamos drošības iestatījumus. Tādējādi bērnam pašam reģistrējoties citās vietnēs nākotnē nebūs iespējas norādīt savu neīsto vecumu, jo praktiski visi sociālo tīklu konti tiek piesaistīti šim pašam mākonim vai e-pastam.
Savukārt ierobežotais lietojuma režīms jeb tā saucamā «vecāku kontrole» palīdzēs ierobežot bērnu darbības internetā – bloķēs nevēlamas vietnes, kas nav atbilstošas vecumam, kā arī ierobežos internetā pavadīto laiku. Uzstādot vecāku kontroli, atlasiet kritērijus tam, ko jūsu bērni var un ko nevar darīt tiešsaistē.
Ir ļoti svarīgi izrunāt noteikumus arī ar pašiem bērniem, lai viņi zinātu, ko no viņiem sagaida, savukārt ko – nē.
Aizvainojumi un draudi internetā
Bez satura, kas tiek ģenerēts automātiski, liels risks ir arī bērnu saskarsme un komunikācija ar citiem – bērni, iesaistoties dažādos sociālo tīklu forumos un čatos, nereti sastopas ar draudiem, pazemojumiem un aizvainojumiem. Ja bērns pēc saziņas tiešsaistē kļūst agresīvs, dusmīgs, aizkaitināts, vai tieši pretēji – drūms, tas var liecināt par to, ka bērns internetā ir sastapies ar psiholoģisku spiedienu.
Šādos gadījumos ir nepieciešams pārrunāt problēmu, un likt bērnam saprast, ka apvainojumiem nav iemesla un jūs viņu atbalstāt. Ja iebiedēšanā vai aizvainošanā ir iesaistīti, piemēram, klasesbiedri, kaimiņi vai citi bērnam zināmi vienaudži, par to ir jāinformē attiecīgie aizbildņi – vecāki, skolas psihologi u.c.. Ja situācija ir nopietna, ir nepieciešams ievākt pierādījumus (ekrānuzņēmumus, fotoattēlus) un jāsazinās ar tiesībaizsardzības iestādēm.
«Vecākiem ir jāatceras, ka bērniem primāri ir jāmāca, nevis jāaizliedz. Ir nepieciešams likt bērnam saprast, ka labākais veids kā tikt galā ar tiešsaistes agresoriem, ir, tos ignorējot. Tā vietā, lai sabārtu bērnu par to, ka viņš ir ļāvies sarunai ar svešiniekiem, palīdziet bērnam iekļaut šos cilvēkus melnajā sarakstā jeb tos bloķēt,» skaidro Katkovska.
Gjensidige Latvija atgādina – mudiniet savus bērnus būt atklātiem un runāt ar jums par savām problēmām un bažām. Bērnam ir jājūtas drošam, ka pat ja viņš iekļūst nepatikšanās internetā, viņš var būt pārliecināts, ka jūs viņu atbalstīsiet un palīdzēsiet situāciju risināt.
7.01.2022. / Autors: BNN / Foto: Pixabay
