Pelašķis, apvidvārdos senāk dēvēts arī par pelasti vai pelēni, ir apbrīnojams augs, ko pazīst visā Eiropā — no Skandināvijas līdz Balkāniem. Pati pazīstamākā un vērtīgākā pelašķa īpašība ir spēja dezinficēt brūces un apturēt asiņošanu.
Pelašķa latīniskais nosaukums saistīts ar leģendārā sengrieķu varoņa Ahilleja vārdu. Teiksma vēstī, ka Ahillejs licis vākt pelašķus, saberzt tos un ar iegūto masu apstrādāt savu karotāju cirstos, plēstos un bultšautos ievainojumus, lai tie neiekaistu un ātrāk sadzītu. Tādā pat nolūkā pelašķus lietojušas gan ķeltu un ģermāņu, gan slāvu un baltu tautas, kuru pēcteči glabā zināšanas par pelašķa gandrīz maģiskajām spējām līdz pat mūsu dienām. Vēl viens no pielietojuma veidiem – svaigu lapu košļāšana, lai attīrītu mutes dobumu un zobu virsmas, kā arī zobu sāpju novēršanai.
Pelašķis ir ārkārtīgi pieticīgs augs, tam nav vajadzīga ne trekna augsne, ne regulāra laistīšana. Latvijā pelašķi bagātīgi aug smilšainās un grantētās ceļmalās, tāpat pļavās, ganībās, tīrumos – būtībā visur, kur vien patrāpījies iebirt kādai sēkliņai. Pelašķu sēklas var sēt tieši laukā no aprīļa līdz jūnijam, bet to ziedēšanas sezona parasti sākas maijā un ilgst līdz septembrim.
Pelašķa raksturīgo rūgteno smaržu rada bagātīgais ēterisko eļļu saturs. Tās satur viss augs, tāpēc no pelašķiem var pagatavot vērtīgu izvilkumu augu eļļā skrambu un citu pušumu dziedēšanai, kā arī matu veselības uzlabošanai.
Pelašķu sulu vai sasmalcinātus lakstus sajaucot ar atšķaidītu spirtu vai degvīnu, iegūst ļoti labu tinktūru, ko pielieto plaušu tuberkulozes un akūta bronhīta ārstēšanai, menstruālā cikla regulēšanai, lietojot pa tējkarotei 2–3 reizes dienā. Nedēļu izturēts 70% spirta uzlējums pelašķu ziediem (attiecībā 10:1) noder vielmaiņas uzlabošanai, mazina lieko tauku uzkrāšanos un aterosklerozes izpausmes, tāpat veicina asinsriti (40 pilieni ūdenī 3 reizes dienā).
Taču vispazīstamākais pelašķa pielietošanas veids mūsdienās laikam gan ir ziedu un lakstu uzlējums – pelašķu tēja. Bagātīgais bioloģiski aktīvo vielu klāsts attīra asinis un uzlabo to sastāvu, kalpo kā “ātrā palīdzība” saaukstēšanās un iesnu gadījumos, atjauno ēstgribu pēc slimošanas vai stresiem, novērš gremošanas traucējumus un gāzu uzkrāšanos zarnās, mazina alerģijas.
Parastais pielietojums: ēdamkarotes tiesu sasmalcinātu sausu ziedu un lakstu aplej ar glāzes tiesu verdoša ūdens, ļauj ievilkties pusstundu vai pat stundu, dzer pa pusglāzei 2–3 reizes dienā neilgi pirms ēšanas. Pats par sevi saprotams, ka, gatavojot zāļu uzlējumu, pelašķus var kombinēt arī ar citiem ārstnieciskajiem augiem – kumelītēm, liepziediem, melisu, ābolmiziņām, zemeņu kauslapiņām u.c.
Bez parastā pazīstams arī šķavu pelašķis (Achillea ptarmica) ar lielākiem un retākiem ziedu kurvīšiem. Selekcionētas arī tā varietātes ar pildītiem ziediem, ko audzē kā krāšņumaugu. Tāpat ļoti krāšņi dārzos zied parastā pelašķa krāsainās šķirnes, kam piemīt praktiski visas vērtīgās īpašības.
10.06.2022. / Autors: Rita Krasta / Foto: Pixabay
