Saeima, 25. novembra sēdē otrajā lasījumā izskatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ar 67 deputātu balsīm atbalstīja to nopietnu revīziju. Projektā tika iebalsots triju vairākuma deputātu piedāvājums valstspilsētu – Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils – apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025. gada uz 2029. gadu.
Kardinālās izmaiņas – kas, ļoti ticams, nozīmē neafišētu atteikšanos no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma vispār – visai negaidīti parlamenta Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijā izteica tās vadītājs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”), šīs komisijas locekļi Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) un Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Saeimai gan vēl par šiem grozījumiem būs jālemj galīgajā lasījumā, taču, spriežot pēc debatēm (iebilda tikai Jaunās konservatīvās partijas deputāti) un balsojuma, diez vai šāda apvienošanās atlikšana uz vēlāku laiku tiks revidēta. Kaut arī šādi tiek sabotēta Satversmes tiesas (ST) spriedumā noteikto prasību pildīšana.
Jo dīvaināk izskatās tas, ka prasību par apvienošanos 2025. gadā pieteica Pūces pēctecis pašvaldību lietu ministra amatā – laikraksta “Ventspilnieks.lv” nesen intervētais Artūrs Toms Plešs, kurš atgādināja, ka, pildot ST spriedumu, Saeimā likuma izmaiņas ir jāpieņem līdz decembra vidum. Atgādināšu ministra teikto: “Te ir svarīgi uzsvērt, ka Saeimai nav daudz laika, tas ir jāizdara līdz šī gada beigām, lai likuma izmaiņas stātos spēkā ar 1. janvāri. Citādi Ozolnieki un Ilūkste tiks izsvītroti ārā no likuma – šīs teritorijas juridiski neeksistēs! Skaidrs, ka to nevar pieļaut. Tāpēc, ceru, Saeima rīkosies atbildīgi.”
Tāpēc rodas iespaids, ka – tāpat kā 2020. gada pavasarī – starp valdības vairākumu un ZZS frakciju atkal ticis noslēgts kāds “politdarījums, par ko tautai nav jāzina”.
3.12.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
