Valdības lēmums par AS Latvijas valsts meži (LVM) ziedojumu apturēšanu pagaidām rada vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Ja reiz tiek liegts ziedot vienai valsts kapitālsabiedrībai, pamatoti rodas jautājums, vai jau pārskatāmā nākotnē ziedojumu krāns netiks aizgriezts arī citām?
Turklāt, pirms pieņemt lēmumu par ziedojumu apturēšanu, tomēr gribējās redzēt skaidru un saprotamu rīcības plānu, kā šis robs tiks kompensēts.
Par to, ka drīzumā valsts kapitālsabiedrību ziedojumu politiku, iespējams, gaida izmaiņas, liek domāt Krišjāņa Kariņa preses sekretāra Sandra Sabajeva LTV Kultūras redakcijai paustais: «Prakse dalīt valsts uzņēmumu ziedojumus pēc neskaidriem principiem un necaurspīdīgā procesā ir izbeidzama, un turpmāk sporta un kultūras jomas projektiem valsts finansējums ir piešķirams ar valsts budžeta starpniecību.»
Jo neba Latvijas valsts meži ir vienīgā lielā kapitālsabiedrība, kura ik gadus ziedojumiem novirza ievērojamus līdzekļus. Ja paraugāmies premjera tiešā pakļautībā esošā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) 2021.gadā tapušo pārskatu par valsts kapitālsabiedrībām, tad redzam, ka arī 2020.gadā (jaunāki dati nav pieejami), tās bijušas dāsnas un kopumā ziedojušas 7,76 miljonus eiro – par 1,49 miljoniem jeb 23,7% vairāk kā 2019.gadā. Saskaņā ar PKC pausto, LVM daudzus gadus pēc kārtas bijis ziedotāja saraksta augšgalā.
Vēl starp aktīviem ziedotājiem minēti SIA Tet, SIA Latvijas mobilais telefons, AS Latvenergo un VAS Latvijas loto. Labi saprotamu iemeslu dēļ no šī saraksta 2020.gadā svītrots VAS Latvijas dzelzceļš, kuram veikto ziedojumu ailītē ierakstīta apaļa nulle.
Tiesa, šis uzņēmums nav vienīgais, kurš nevienam neko nav ziedojis – starp plašākai sabiedrībai zināmiem šajā sakarā jāmin arī VAS CSDD, AS airBaltic, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs, VSIA Latvijas Valsts ceļi, AS Pasažieru vilciens, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas pasts un citi. Ziedotāji šajā statistikā ir mazākumā.
Valsts kapitālsabiedrības ziedojumus arī saņem.
Valsts kapitālsabiedrības ir ne vien devušas naudu dažādām ziedojumu programmām, bet arī pašas to saņēmušas – 2020.gadā kopumā saņemti ziedojumi 1,799 miljonu eiro apmērā, kas ir par 733,7 tūkstošiem vairāk kā 2019.gadā. Tradicionāli vislielākās summas no dažādiem ziedotājiem saņēmušas veselības un kultūras nozares.
Veselības nozarē ziedojumu mērķis lielākoties bija veselības pakalpojumu kvalitātes, kā arī slimnīcu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai. Piemēram, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca 2019.gadā ziedojumos saņēma 390,5 tūkstošus eiro, bet 2020.gadā 1,037 miljonus eiro, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2020.gadā saņēma 196,3 tūkstošus eiro, gadu iepriekš 331,2 tūkstošus eiro.
Savukārt kultūras nozarē ziedojumi galvenokārt bijuši jauniestudējumu – izrāžu vai koncertu atbalstīšanai. Tiesa, attiecībā uz kultūras iestādēm ziedojumu dinamika dažādos gados ir ļoti atšķirīga. Piemēram var minēt, ka Latvijas Nacionālā opera un balets 2019.gadā saņēma 110,4 tūkstošus eiro, bet 2020.gadā vien 6,3 tūkstošus, Jaunais Rīgas teātris attiecīgi 2,2 un 62 tūkstošus eiro. Leļļu teātris, Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas radio 2020.gadā nav saņēmuši nekādus ziedojumus, toties Latvijas Televīzijai 2019. un 2020. gads ziedojumu ziņā bija ražīgi – attiecīgi 118,7 un 331,3 tūkstoši eiro.
Uzreiz gan jāuzsver, ka ne tuvu ne visos gadījumos ziedotājas bijušas valsts kapitālsabiedrības, par šo ziedojumu lauvas tiesu jāsaka paldies privātiem ziedotājiem. Tomēr tas, ka slimnīcām medicīniskās aparatūras iegādei vai teātriem jauniestudējumu veidošanai jāstaigā pa pasauli pastieptu roku, neko labu par šo nozaru politisko vadību neliecina.
Jo, ja nu privātie ziedotāji piepeši sadomā aizdarīt makus, bet valsts kapitālsabiedrībām, līdzīgi kā LVM, valdība liedz «dalīt valsts uzņēmumu ziedojumus pēc neskaidriem principiem un necaurspīdīgā procesā», ko tad? Vai mums ir skaidra, nepārprotama un caurspīdīga procedūra, kā garantēti apmierināt visu šo organizāciju vajadzības no valsts un pašvaldību budžetiem? Baidos, ka tādas nav.
Kas īsti lika noņemt LVM ziedojumus no trases?
Teorētiski LVM plānoto ziedojumu plānu iegāza uzņēmuma plāni ziedot bērnu sporta un atpūtas laukumu izveidei sešās pašvaldības, kuru priekšgalā ir Nacionālās apvienības un Apvienotajā sarakstā ietilpstošo partiju politiķi. Kopējā ziedojumu summa pašvaldībām LVM sociālās palīdzības sadaļā tiešām nav maza – teju divi miljoni 337 tūkstoši eiro.
Taču LVM labo darbu plānā bija arī atbalsts kultūras, sporta un labdarības organizācijām, kā arī Ukrainas bēgļiem. Kopējais ziedojumu apmērs bija teju desmit miljoni eiro. Ir pilnīgi iespējams, ka tieši šī Latvijas mērogiem lielā summa arī deva impulsu tās noņemšanai no ziedojumu trases.
Nedaudz mulsina apgalvojumi par skaidrības trūkumu ziedojumu piešķiršanas kritērijos. LVM interneta vietnē sadaļā ziedojumu politika ir skaidri norādīts, kam un kādā veidā atbalsta līdzekļi tiek piešķirti, turpat atrodams arī LVM vidēja termiņa darbības stratēģijas 6.pielikums par dāvināšanas (ziedošanas) pamatprincipiem, kuri izstrādāti sadarbībā ar Zemkopības ministriju.
Ziedojumu piešķiršanas kārtību reglamentē likuma «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu», 10.pants, saskaņā ar kuru ziedojums paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai, savukārt 11.pants nosaka tā apjomu – ne vairāk
par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas.
Ja ziedojums ir lielāks par 1500 eiro, nepieciešams par attiecīgo kapitālsabiedrību atbildīgās ministrijas un arī Finanšu ministrijas saskaņojums.
Tā kā teorētiski šis pārbaudes siets ir pietiekami smalks. Te gan jāsaka, ka tuvākajā laikā šī kārtība var nedaudz mainīties, jo tanī pašā dienā, kad ministru kabinets pagājušā gada augustā atļāva bēdīgi slaveno Biķernieku zemes afēru, klusi un nemanāmi tika skatīti arī grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, saskaņā ar kuriem dāvinājums būs jāsaskaņo ne vien ar kapitāldaļu turētāju, bet arī ar attiecīgo ministru.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, «ministra [..] piekrišana veicinās publisko līdzekļu izlietošanas stingrāku uzraudzību un lēmuma pieņemšanu.» Taču tādā gadījumā tieši ministrs būs tas, pār kuru gāzīsies atbalstu nedabūjošo vai pārlieku mazā apmērā saņēmušo neapmierinātības vilnis. Varbūt tieši šī iemesla dēļ zemkopības ministrs Didzis Šmits izpaudās, ka LVM līdzšinējā ziedojumu kārtība nav normāla prakse un būtu jāizbeidz?
Kā izkļūt no mūžīgo lūdzēju lomas?
Var piekrist Didzim Šmitam, ka nudien nav normāli, ka atsevišķas sporta organizācijas katru gadu sava budžeta veidošanu balsta uz iepriekš zināmiem ziedojumiem, un līdzīgi tas notiek arī Valsts kultūrkapitāla fondā, tomēr te nepieciešama neliela vēsturiska atkāpe.
Proti, par ziedojumiem sporta atbalstam, kā arī to proporcionālo sadalījumu LVM akcionārs jau pirms desmit gadiem vienojies ar attiecīgajām sporta organizācijām un vienošanās nostiprināta Nacionālajā sporta padomē, arī ar VKKF dažādu kultūras programmu finansēšanā LVM sadarbojas jau kopš 2011.gada un šāda prakse daudzu gadu garumā dažādām valdībām šķitusi laba un pieņemama.
Tomēr jājautā, kādēļ gan sanācis tā, ka kultūra, sports, izglītība, veselības nozare nonākusi mūžīgo lūdzēju lomā? Nav runa par to, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojumos likumā noteiktajiem mērķiem sadalītā nauda būtu vienīgais veids, kā sniegt papildus atbalstu sportam, kultūrai, veselības aprūpei, vides projektiem vai sociālajai aizsardzībai. Runa ir par šiem ziedojumiem līdzvērtīga kompensējoša mehānisma trūkumu atbalsta sniegšanai kā kultūras projektu īstenošanai reģionos, tā arī atbalstam visdažādākajām sporta
federācijām, tai skaitā par prioritāti noteiktajam bērnu un jauniešu sportam.
Ja kultūras ministrs Nauris Puntulis no valdības vadītāja dabūjis solījumu, ka VKKF šī gada budžets tiks palielināts par 2,7 miljoniem eiro, un ne Dziesmusvētki, ne reģionu kultūras projekti bez naudas nepaliks, tad Izglītības un zinātnes ministrijai vismaz pagaidām konkrēta redzējuma par šī ziedojuma aizstāšanu vai konkrētiem kritērijiem kā, cik un kādiem ar sporta jomu saistītiem projektiem piešķirt atbilstošu finansējumu, nav.
Ja reiz vienas valsts kapitālsabiedrības ziedojumu jau esam nošņāpuši, varbūt tiešām valsts kapitālsabiedrībām būtu jānosaka griestus, cik (ne)lielu summu tās konkrētajiem mērķiem drīkst ziedot, visu pārējo ieskaitīt valsts budžetā un tālāk jau no tā pēc stingri noteiktiem un caurspīdīgiem kritērijiem piešķirt līdzekļus arī visām tām organizācijām, kurām tā nepieciešama. Tanī skaitā arī bērnu vasaras nometnēm, bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, dažādiem (arī nelieliem) ar izglītību un kultūru saistītiem projektiem, sociālajam atbalstam cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tā tālāk…
Būtiskākais, lai visas šīs vajadzības, kuras līdz šim lielā mērā apmierinātas par valsts kapitālsabiedrību ziedojumos piešķirto naudu, kaut kā līgani nenogrimst milzīgajā valsts budžeta vajadzību katlā. Citādi var sanākt tā, ka visādu valsts uzņēmumu padomju, valžu, arī valsts augstāko amatpersonu algu celšanai naudas pietiek, bet, teiksim, bērnu vasaras nometnēm nepietiek.
16.01.2023. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Latvijas armija, Flickr
