Uzteicami! Rīgas Austrumu prokuratūra tiesai jau ir nodevusi 14. Saeimā ievēlētās deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietu par nepatiesu ziņu sniegšanu CVK. Topošā deputāte esot melojusi par savu darbavietu, esot sniegusi nepatiesu informāciju par iegūto izglītību. Par vienu sabiedrības maldināšanas gadījumu ir skaidrs.
Bet kā ar sabiedrības maldināšanu sevišķi lielos apmēros? Vai arī šoreiz salīdzinoši mazāka nodarījuma “dūmu aizsegā” bez ievērības tiks atstāts kāds patiesi nozīmīgs valsts drošības apdraudēšanas gadījums? Aizvadītajās Saeimas vēlēšanās atradās politisks spēks, kurš, savtīgu interešu vadīts, atklāti maldināja sabiedrību un pakļāva mūsu valsti drošības riskiem.
Runa ir par ZZS apvienojošo partiju (Latvijas Zemnieku savienības (LZS), “Latvijai un Ventspilij” (L&V) un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP)) politiķu izvēli par Ministra prezidenta amata kandidātu virzīt personu ar apšaubāmu reputāciju, personu, kura pat teorētiski nevarēja tikt nominēta un apstiprināta Ministru prezidenta amatam. Kā zināms, ar saukli “Mēs esam mainījušies!” partiju apvienība ZZS 18. jūlijā kā premjera amata kandidātu 14. Saeimas vēlēšanās nosauca Aivaru Lembergu, lēmumu pamatojot ar socioloģiskajām aptaujām, kuras liecinot par “vislielāko tautas atbalstu” personai, kurai pat “apšaubāma reputācija” ir vairāk kā maigs apzīmējums. Vēlāk SKDS aptaujas dati apstiprināja ZZS sabiedrības maldināšanas stratēģijas efektivitāti, proti, atbalsts ZZS palielinājās tieši pēc Lemberga nominācijas: jūlijā tas bija 5,1%, augustā 6,4%, septembrī 7,8%, vēlēšanu rezultātā 12,44% un iegūtas 16 vietas Saeimā.
Tātad, visticamāk, ZZS panākumu atslēga bija nevis godīga sacensība, bet gan ciniska sabiedrības maldināšana, kas nodrošināja ZZS panākumus un dažam konkurentam liedza iekļūšanu 14. Saeimā.
Kā ar nevainojamu reputāciju?
Mūsu valstī daudziem amatiem tiek prasīta nevainojama reputācija. Piemēram, normatīvie akti to pieprasa no valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu kandidātiem. Savukārt Ministru prezidenta amatam, izrādās, var nesodīti virzīt personu ar drausmīgu reputāciju, personu, kurai pirmās instances tiesa iznesusi notiesājošu spriedumu un kurai mūsu valsts stratēģiskais sabiedrotais – ASV – ir piemērojis sankcijas.
Par neizlēmību jāmaksā
Likteņa ironija, bet par “tiesiskuma koalīcijas” nespēju novērst nepārprotamu valsts drošības apdraudējumu vislielāko cenu jau ir samaksājuši politiķi, kuru partijas līdz šim kūrēja pašvaldību, tieslietu, iekšējās un ārējās drošības, satiksmes (arī ostu) jomas. Liktenis šos politiķus sodīja visironiskākajā veidā par to, ka tie nevainojamas reputācijas kritērijus nebija ieviesuši valsts visaugstāko amatu amatpersonu nominantiem, par to, ka nenovērsa smagos amatnoziegumos apsūdzētas un valsts stratēģiskā partnera sankcionētas personas šiverēšanos kādas pašvaldības apcirkņos, par to, ka nealka atklāt šīs personas nodarītos zaudējumus kādai ostu pārvaldei. Šos politiķus no spēles vistiešākajā veidā izsita viņu pašu bezzobainās rīcības rezultāts – “nevainojamas reputācijas etalons” Lembergs.
Spēlēšanās ar valsti nav pieļaujama
Sabiedroto sankciju ignorēšana, to vieglprātīga interpretēšana ir jāuztver kā valsts apdraudējums, tas ir valsts drošības jautājums.
Raugoties atpakaļ, nav šaubu, kādu politiku ir īstenojis Lembergs un viņa kabatas partijas. Deviņdesmitajos gados pirktie likumi ar mērķi nodrošināt Ventspils ostas uzņēmumu “prihvatizāciju” un Latvijas tranzīta nozares pakļaušanu Lemberga ietekmei, Ventspilī īstenotā maigās varas politika ar mērķi nodrošināt sabiedriskās domas programmēšanu, attaisnot neiecietību pret savādāk domājošiem, ir tikai daži no elementiem, kuri tika pielietoti Lemberga ietekmes un, kā izrādās, arī Putinam izdevīgās maigās varas stiprināšanai Latvijā.
Šodien daudzus izbrīna Krievijas sabiedrības “izskalotie” prāti, kuri atbalsta karu un agresiju Ukrainā. Bet kā ir ar Ventspili un Latvijas sabiedrības daļu, kura desmitgadēm atrodas neprāšu realizētajā informatīvi propagandiskajā telpā?
Izmantojot kāda liela spēka dotos varas grožus, kaimiņvalsts gādātos tranzīta miljardus, desmitgadēm tika pirkti politiķi un ierēdņi, veidots maigās varas poligons Ventspilī. Caur propagandas medijiem masveidā tika “skaloti” ļaužu prāti, tika attaisnota korupcija, strādāts pie priekšstata radīšanas, ka naudas dēļ ir iespējama demokrātijas piesmiešana, tātad perspektīvā – arī valsts suverenitātes zaudēšana.
Tikai laimīgas apstākļu sakritības dēļ iecerētais mūsu valsts virzības maiņas apvērsums neizdevās – lembergputiniskie spēki Saeimā vairākumu neguva. Saeimā iekļuvušajiem rietumnieciskajiem spēkiem ir jāizdara secinājumi. Ir jāveic pasākumi, kuri mazina riskus, novērš sabiedrības maldināšanu, valsts stratēģisko partneru, sankcionētu personu atrašanos valsts, pašvaldības amatos. Nekavējoties ir jāizbeidz balstīt valsts drošības apdraudētāja piekritējus Ventspils valstspilsētas domē.
Ir jāizdara secinājumi – arī tiem, kuriem grābekļa kāts šoreiz netrāpīja.
4.11.2022. / Autors: Aivis Landmanis, Ventspils pilsētas domes eksdeputāts / Foto: Pixabay
