Jau vairāk nekā gadu ilgst (vai tomēr «velkas»?) tā dēvētās «Aivara Lemberga krimināllietas» – tajā apsūdzēti arī viņa dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis – izskatīšana Rīgas apgabaltiesā kā apelācijas instancē.
Pirmdienas, 27.marta, tiesas sēdes – tāpat kā citas, tā notika videokonferences režīmā. Sākumā visumā vienmuļo tiesvedības gaitu negaidīti «atdzīvināja» smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes deputāts (Latvijai un Ventspilij). Viņš lūdza tiesnešus atcelt pēkšņi pieteikto 11.aprīļa sēdi: tā traucējot viņa ģimenes jau apmaksātajam Lieldienu atpūtas braucienam – citādi nauda tikšot pazaudēta.
Tiesa, konsultējoties ar apsūdzību un aizstāvību par to darba grafikiem, laipni pārlika šo sēdi uz 21.aprīlī. Iespējams, daļēji varbūt arī tāpēc, ka prokurors atļāvās Lembergam «uzbraukt»: kāpēc gan deputāti, atšķirībā no viņa, varot darba laikā braukāt apkārt? Apsūdzības uzturētājam tādejādi vēlreiz lika saprast, ka godātā tiesa pie «sava galda» nekādas vaļības nepieļaus un katram procesā jāzina sava vieta…
Protams, šī nav tik būtiska pretimnākšana kā tā, ko Lembergs saņēma pērnā gada februārī, kad apelācijas instance ļāva iepriekš noteikto apcietinājumu aizstāt ar 100 000 eiro drošības naudu. Turklāt šo lēmumu pieņēma tiesneši, kuriem apsūdzētais pašā procesa sākumā pieteica noraidījumu!
Viņš pamatojot savu vēlmi ar skaidrojumiem par toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna milzīgo ietekmi uz Latvijas tiesnešu korpusu. (Lembergs arī pirmajā tiesu instancē vairākkārt pieteica noraidījumu lietu izskatošajiem tiesnešiem.) Tiesa šo noraidījumu nepieņēma kā pilnīgi nepamatotu. Tāpat pērnajā martā Lembergs varēja doties ārstēties uz Minheni.
Ja pēc Lieldienām politiķis savus profilus sociālajos tīklos aizpildīs ar, pieļaujam, ārzemēs gūtiem foto un video iespaidiem, sabiedrībai «nav pamata sašutumam»: Lembergan noteiktie drošības līdzekļi neiekļauj aizliegumu pamest valsti.
***
Šāds Rīgas apgabaltiesas nodrošināts komforts nebūt nav vienīgais apliecinājums, ka Latvijas tiesu vara un citi likuma sargi izjūt lielu bijību pret joprojām politiski ietekmīgo apsūdzēto un viņa iespējamo finansiālo varēšanu pirkt juridiskus un citus pakalpojumus sevis aizsardzībai.
Cits tikpat uzskatāms piemērs ir Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja (KNAB) «delikātums» attiecībā uz anonīmo aģitācijas izdevumu, kas, pārkāpjot priekšvēlēšanu aģitācijas normas, pirms pašvaldību vēlēšanām ar apmelojumiem uzbruka partijas Latvijai un Ventspilij politiskajiem pretiniekiem.
Kā BNN pieļāva pilsētas domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV/LRA), šī KNAB pietāte pret Aivaru Lembergu un viņa partiju sakņojas ne pārāk labās biroju darbinieku atmiņās par laikiem, kad iespējamos iestādes vadītājus tiešām veda uz Ventspili vai Puzi atrādīt «Hūtem».
***
Varbūt ir pat labi, ka šis process, atšķirībā no ažiotāžas ap pirmās instances tiesas gaitu, virzās vispārējā aizmirstībā. Latvijas tiesu varas jau tā visai trauslā reputācija tādejādi tiek pasargāta no jauna trieciena. Sabiedrību spētu līdz baltkvēlei nokaitināt tiesvedības «gliemeža gaita». Jo īpaši – apsūdzētā Aivara Lemberga advokātu izvērstā «gumijas stiepšana», savas debašu runas prognozējot 15 tiesas sēžu garumā.
Iespējams, ka daļēji tāds varētu būt aizstāvības ilgo debašu taktiskais mērķis: attālināt savus klientus no brīža, kad visas trīs tiesu instances būs šo lietu uzskatījušas un notiesājošs spriedums, kas paredz ieslodzījumu, varētu nepielūdzami stāties spēkā. (Protams, ir taču arī rēķinā ierakstāmo darba stundu skaits…)
Tikmēr advokātu klienti var baudīt ar drošības naudu panāktu brīvību un pat – Aivara Lemberga gadījumā – «kalpot sabiedrībai».
Savukārt Ventspils politiķa dievinātāji – nedaudz paklausījušies aizstāvju teikto – droši vien vēl vairāk spēcinātos pārliecībā, ka viņu elkam izvirzītās apsūdzības ir «izzīstas no pirksta, šūtas baltiem diegiem, grābtas no gaisa», pirmās instances tiesai akli ejot valsts uzturētās apsūdzības pavadā. Šāds tagad ir aizstāvības argumentācijas bāzes elements ne tikai šajā procesā vien: ziniet, spriedums jau ir tikai prokurora sacītā «kopīpeists»!
Patlaban savu debašu runu lasa Aivara Lemberga advokāte Irina Kauke, un viss viņas monotoni stāstītais jau ir neglābjami saplūdis vienā primitīvā refrēnā:
«Aivars Lembergs nevarēja atņemt akcijas/izspiest kukuli/piedzīt parādu, jo – būdams Ventspils domes priekšsēdētājs/nebūdams attiecīgā uzņēmuma amatpersona – nebija apveltīts ar pilnvarām/iespējām to panākt. Tāpēc tiesas spriedumā minētais par šādu gadījumu ir nepatiess un atceļams.»
***
Tiek piesardzīgi rēķināts, ka apelācijas instances tiesas spriedums «varētu tikt pasludināts šogad». Kopumā no 2022.gada 1.februāra, kad Rīgas apgabaltiesā sākās apelācijas izskatīšana, līdz 2023.gada 22.martam bija nozīmētas 88 tiesas sēdes. Kā BNN noskaidroja apgabaltiesā, no tām ir notikušas 57 tiesas sēdes, savukārt 31 nozīmētā tiesas sēde tika atcelta. Šonedēļ ir paredzētas trīs sēdes – 27. (notika), 29. un 30.martā.
Tiesas sēdes, uzsvēra apgabaltiesā, ir atceltas tikai attaisnojošu iemeslu – piemēram, procesā iesaistīto slimošanas, Sormuļa tēva bēru, liecinieka Jūlija Krūmiņa neierašanās – dēļ. Piecas sēdes ir nācies atcelt rezerves tiesneses aizņemtības dēļ. Nereti sēdes ilga tikai pusi no tām paredzētās dienas, jo kādam vai kādiem no trijiem tiesnešiem pēcpusdienā ir jāpiedalās citā procesā.
Vasaras atvaļinājumu laikā sēžu grafikā bija neliels pārrāvums no 7.jūlija līdz 18.augustam. Savukārt 30.augusta sēdē tika paziņots, ka sēdes atsāksies 30.novembrī, kad ieplānotas tiesas debates.
Tādēļ abām pusēm tika dots lūgtais triju mēnešu laiks tām sagatavoties. Prokurors savu debašu runu ir nolasījis divarpus mēnešu laikā. Aivara Lemberga advokāti, kā jau minējām, lūdza rēķināties ar vismaz 15 tiesas sēdēm, savas runas uzsākot 20.februārī. No viņiem savu uzstāšanos jau ir pabeiguši Olga Hincenberga un Māris Grudulis. Aivars Lembergs pirmdienas, 27.marta, sēdē, lūdzot tiesai brīvdienu pagarinājumu, apgalvoja, ka viņa advokātu debašu runas beigšoties aprīlī un arī pats savu pēdējo vārdu «neteikšot mēnešiem».
Taču jārēķinās, ka vēl taču gribēs runāt arī Anrija Lemberga un Anša Sormuļa aizstāvji!
Rodas iespaids, ka visi šī procesa dalībnieki skaidri apzinās to kā pilnīgi formālu rituālu. Kā obligāto starpposmu, kam jāiziet cauri, lai lietu izskatītu trešajā instancē. Kas par to, ja tiktu izsludināts pavisam sensacionāls spriedums? Tas tāpat tiktu nekavējoties pārsūdzēts.
Acīmredzami tiesneši savu galveno – varbūt pat vienīgo – uzdevumu, saredz striktā šīs prāvas procedūras ievērošanā, uzsvērti «vienaldzīgi» nodrošinot vienlīdzīgas iespējas abām tās pusēm. Viņi apzinās, ka kolēģi Augstākajā tiesā, skatot šo lietu pēdējā instancē, koleģiālā piekasībā vērtēs arī zemākās instances darbu.
***
Kā jau ir ziņots, Rīgas apgabaltiesa – toreiz kā pirmā tiesu instance – 2021.gada 22.februārī Aivaram Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Šajā cietumsodā tika ieskaitīts viņa apcietinājums un mājas arests no 2007.gada marta līdz 2008.gada februārim.
Toreiz tiesa vēl Lembergam piesprieda cietušajiem samaksāt kopumā aptuveni 64 000 eiro un no viņa piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā – par valsts nodrošināto juridisko palīdzību.
Tad, kad spriedums bija nolasīts, Lembergu apcietināja tiesas zālē. Pēc cietumā pavadīta aptuveni gada 2022.gada februārī viņš, kā jau iepriekš minēts, tika no apcietinājuma atbrīvots pret 100 000 eiro drošības naudu.
Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijās. Savukārt attaisnots Lembergs tika dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.
Anrijam Lembergam tiesa tad piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā. Sormulim piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā. Šo lietu pirmās instances tiesa sāka skatīt jau 2009.gadā.
***
Patlaban Aivars Lembergs ir pēc savas ierosmes iesaistījies vēl divās tiesvedībās.
Viena ir viņa strīda izskatīšana ar Saeimu un Ministru kabinetu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kad Satversmes tiesa par neatbilstošu valsts pamatlikumam pasludināja normu, kas liedz personām, izciešot brīvības atņemšanas sodu, balsot pašvaldību vēlēšanās – apcietinājuma vietā vai konvojētam uz vēlēšanu iecirkni.
Kā jau ziņots, Ieslodzījuma vietu pārvalde rakstiski atvainojās Lembergam par savu lēmumu viņam liegt piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Rīgas pilsētas tiesa februāra vidū viņa prasību noraidīja. Lembergs ir iesniedzis apelāciju. Vai Rīgas apgabaltiesa to pieņems izskatīšanā, būs zināms aprīlī.
Tāpat Lembergs šā gada janvāra beigās Administratīvajai apgabaltiesai pārsūdzēja spriedumu, kas noraidīja viņa prasību par kompensācijas – 100 000 eiro – piedziņu strīdā pret valsti par kaitējumu veselībai. (Viņam netika nodrošināta paša pieprasītā vakcīna pret kovidu, piedāvājot Janssen, ar ko vakcinēja citus Centrālcietumā ieslodzītos. Lembergs no tās atteicās.) Lietu 23.augustā Administratīvajā apgabaltiesā skatīs rakstveida procesā.
28.03.2023. / Autors: BNN / Foto: Pixabay
