Latvijā pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 277 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020.gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 135 eiro jeb 11,8%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1% (no 7,97 līdz 8,54 eiro).
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 939 eiro.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 939 eiro jeb 73,5% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7%.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 8,1%.
Mēneša darba samaksas mediāna 994 eiro
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gadā bija 994 eiro. Salīdzinot ar 2020.gadu (893 eiro), tā pieauga par 11,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 740 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,4%.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
Sabiedriskajā sektorā vidējais atalgojums par 20 eiro lielāks nekā privātajā
2021.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 273 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,9%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 20 eiro lielāka nekā privātajā (1 293 eiro), un tās gada pieauguma temps bija nedaudz zemāks (11,8%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 268 eiro jeb par 13,1%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko 2021.gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas krīze.
Turklāt 2021.gadā notika būtiskas izmaiņas ar darbaspēku saistīto nodokļu jomā – no 1.jūlija ieviesa minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,
kā arī beidzās pārejas periods, pēc kura par visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem darbaspēka nodokļi ir jāmaksā vispārējā kārtībā.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2021.gadā salīdzinājumā ar pērno gadu valstī kopumā pieauga par 9% jeb 902,8 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē samazinājās par 18,6 tūkst. jeb 2,6%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 28,2%, kur pieauga gan atalgojuma fonds, gan pilnas slodzes darbinieku skaits. Līdzīgas tendence bija vērojama arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, apstrādes rūpniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē.
Septiņās nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī
2021.gadā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas, valsts pārvaldes, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.
Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (795 eiro).
Latgalē vidēji pelna par 38% mazāk nekā Rīgā
Vislielākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu 2021.gadā bija Rīgā – 1 434 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (896 eiro), kas ir par 38% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.
Gada laikā visstraujāk vidējā bruto darba samaksa pieauga Latgalē – par 13%, zemākais pieaugums bija Vidzemē (10,5%) un Pierīgā (10,6%).
- ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 336 eiro
2021.gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 336 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,5%.
2022.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga sabiedriskajā sektorā – par 13,2%, privātajā sektorā – par 12,4%, bet vispārējās valdības sektorā – par 14,2%.
Salīdzinot ar 2021.gada 3.ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,6%.
Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 7,5%, privātajā – 0,4%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 8,2%.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 978 eiro, un salīdzinājumā ar 2020.gada 4. ceturksni tā pieauga par 12,3%. Salīdzinot ar 2021.gada 3. ceturksni, pieaugums bija 2,3%.
Darba samaksa nostrādātā stundā – 8,54 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2021.gadā bija 8,54 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1% (2020.gadā – 7,97 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,06 līdz 10,72 eiro jeb par 6,6%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 8,4% un 1,7% gada laikā.
3.03.2022. / Autors: BNN / Foto: Pixabay
