Ko par Lieldienām stāsta vēsture? Lieldienas ir plaši svinēti svētki visā pasaulē, taču svinību diena un svinēšanas iemesli ir atšķirīgi. Kristīgajā pasaulē Jēzus Kristus augšāmcelšanās Lieldienās ir nozīmīgākie kristīgās pasaules svētki, lai arī Jaunajā Derībā precīzs Kristus augšāmcelšanās datums nav norādīts.
Atšķirības starp datumu, kad Lieldienas svin Rietumu kristieši, un datumu, kad svētkus svin kristieši Austrumos, ieviesās ar laika skaitīšanas sistēmas maiņu 16. gadsimtā. Šobrīd lielākoties Lieldienas, tāpat kā Ziemassvētki, tikpat kā ir zaudējuši reliģisko saturu.
Lieldienu svinēšana ir vairāk tradīcija, nekā konkrētas kristīgās konfesijas vai kādas atsevišķas reliģijas svētki. Tos ir veidojuši gan reliģiskie motīvi, gan kultūru mijiedarbība. Tikai augšāmcelšanās apliecina Kristu kā pasaules glābēju, kas uzvarējis grēku un nāvi, tādējādi dodot cerības uz mūžīgo dzīvību saviem sekotājiem. Kristietības pirmajos gadsimtos radās domstarpības par Kristus augšāmcelšanās datumu.
Rietumu kristieši Kristus augšāmcelšanos svin ne agrāk par 22. martu un ne vēlāk par 25. aprīli. Savukārt lielākā daļa Austrumu pareizticīgo kristiešu šos svētkus svin starp 4. aprīli un 8. maiju. Taču 2017. gada 16. aprīlī gan Austrumu, gan Rietumu kristiešiem Lieldienas iekrita vienā datumā. Toties 2013. gadā abu minēto konfesiju Lieldienas notika gandrīz mēnesi vēlāk par katoļu un luterāņu Lieldienām. Lieldienu svinēšanas datums ir arī atskaites punkts Vasarsvētku un citu sakrālu datumu noteikšanai kristīgajā baznīcā.
Lieldienas kā pavasara saulgriežu svētki plaši svinētas pirmskristietiskajā laikā. Lieldienu angliskā nosaukuma “Easter” izcelsmi saista ar anglosakšu pavasara dievieti Eostru un feniķiešu auglības dievieti Astarti. Ir tautas, kurām ar dabas atmodu saistītā pavasara ekvinokcija ir saistīta ar auglības kultu, ko iemieso Lieldienu simbols – ola kā jaunas dzīvības nesēja.
Latviešiem pagāniskajā tradīcijā Lieldienas jeb Lielās dienas jēgu un saturu izteic pats vārds – diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Šo svētku rituāli saistīti ar gaismas un auglības vairošanu, ko izteic arī galvenā Lieldienu izdarība – šūpošanās.
Šogad Lielo Piektdienu svinējām 2.aprīlī, Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas – 4. un 5.aprīlī. Lai arī pandēmijas dēļ svētku svinēšana šogad būs savādāka, pasākumi organizēti ar lielu piesardzību, ievērojot noteiktos ierobežojumus, svētku sajūtu un pavasara atnākšanu mums neviens atņemt nevar. Ja mēs ikdienā dzīvojam tikai, lai strādātu un sevi uzturētu, tad ar laiku tas mūs izsmeļ un notrulina. Tikai mūsu pašu spēkos ir radīt svētkus un svētku noskaņojumu. Svinēsim svētkus ar gaišumu sirdī, ticību labajam un cerībā uz pozitīvām izmaiņām mūsu sadzīvē!
3.04.2021. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
