25. oktobrī Saeima kopumā jeb “konceptuāli” atbalstīja 2022. gada valsts budžeta likuma projektu, tāpat arī vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2022.–2024. gadam un 12 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. Budžeta izskatīšana otrajā un galīgajā lasījumā ir iecerēta 15. novembrī.
Ministru prezidents Krišjanis Kariņš, uzrunājot parlamentu, apgalvoja: ar šo budžetu valdība turpina reformas daudzās jomās, lai sasniegtu galveno mērķi – viņa bieži piesaukto “viedo reindustrializāciju”.
***
“Pats populārākais” no budžeta paketes dokumentiem ir projekts grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu.
No nākamā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums paredzēts 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī. (Patlaban šāds minimums strādājošajiem ir 300 eiro, pensionāriem – 330 eiro mēnesī.)
Likumprojekts paredz no aplikšanas ar IIN atbrīvot atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat plānots ar to neaplikt līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem.
Arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek skatīti kā steidzami, lai stātos spēkā 1. janvārī.
***
Nākamā gada valsts konsolidētā – kopā ar 3,4 miljardu eiro lielā sociālo izmaksu jeb speciālā budžeta apvienotā – budžeta ieņēmumi ir plānoti 10,66 miljardu eiro. Savukārt tā izdevumi tiek rēķināti 12,4 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts varētu būt 1,62 miljardu eiro jeb 4,8 procenti no iekšzemes kopprodukta.
Šis bija viens no Saeimas opozīcijas izteiktās budžeta kritikas galvenajiem mērķiem – visi tā ieguvumi būšot uz parāda rēķina. Tāpat tika apšaubīta arī valsts pārvaldes atalgojuma reforma, jo tajā algas būtiski kāpšot augstākajām amatpersonām.* Tātad ieņēmumi nākamgad tiek plānoti par 1,078 miljardiem eiro lielāki, bet izdevumi par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā šogad.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars norāda: “Viena no 2022.gada budžeta prioritātēm ir konkurētspēja, tādēļ būtiski, ka nākamgad būs lielāks neapliekamais minimums, atbalsts zinātnei, uzņēmumiem un reģionālajai attīstībai. Otrkārt, ir būtiski, ka palielināsies valsts pakalpojumu finansējums – pieaugs atalgojums mediķiem, vairāk naudas būs onkoloģijai. Treškārt, ievērojams papildu finansējums paredzēts veselības aprūpei.”
Veselības nozarei ir paredzēts novirzīt visvairāk papildu līdzekļu – 130,5 miljonus eiro. No tiem 49,8 miljoni eiro plānoti kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam onkoloģijas jomā; 40,6 miljoni eiro – ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, tostarp 35 miljoni eiro medicīnas personālam**, bet 5,6 miljoni – rezidentiem. 4,6 miljoni eiro paredzēti paliatīvās (neārstējamu slimnieku) aprūpes nodrošināšanai. Tāpat papildu līdzekļus plānots novirzīt ierīču nodrošināšanai insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem.
Papildu 131,24 miljonus eiro paredzēts novirzīt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, savukārt augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai – 12,13 miljonus eiro.
Darba samaksas pieaugums nākamgad paredzēts ne tikai mediķiem. Iekšlietu jomā strādājošajiem algu pieaugumam plānots novirzīt 20,7 miljonus eiro; pedagogu atalgojuma celšanai – 15,2 miljonus. 9,9 miljonus eiro plānots novirzīt aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, papildu 8 miljoni plānoti kultūras jomas darbiniekiem; 1,4 miljoni eiro – nodarbinātajiem probācijas (tiesātu personu uzraudzības) dienestā.
91,3 miljonus eiro plānots novirzīt šī gada jūlijā uzsāktās ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanai. Papildu 57,7 miljonus eiro nākamgad plānots ieguldīt reģionālo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā; 14,45 miljonus – valsts robežas infrastruktūras izveidē; 2,6 miljoni eiro paredzēti Mediju atbalsta fondam.
Zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem 2022. gadā papildu paredzēts novirzīt 10,6 miljonus eiro, savukārt stipendiju paaugstināšanai studējošajiem – 6,2 miljonus eiro.
Pašvaldību iespējām dažādu objektu sakārtošanai paredzēti ap 100 miljoni eiro no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nākamā gada budžetā prioritātēm plānotajiem līdzekļiem. VARAM ir īpaša 30 miljonu eiro grantu programma – iespējas iegūt līdzekļus augstas gatavības projektu īstenošanai reģionos.
No nākamā gada plānots samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi grāmatām un preses izdevumiem, no līdzšinējiem 12 procentiem līdz 5 procentiem.
Nākamgad nodokļu ieņēmumus ietekmēs iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu jomā, tostarp lielāks dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, lielāks akcīzes nodoklis cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un to izgatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.
2022. gada budžeta projektā tiek paredzēts, ka lielās valsts kapitālsabiedrības budžetā ieskaitīs 64 procentus no šī gada peļņas. AS “Latvenergo” ieskaitīs ne mazāk kā 70,16 miljonus eiro, VAS “Latvijas valsts meži” – ne mazāk kā 55,89 miljonus eiro, AS “Augstsprieguma tīkls” – ne mazāk kā 10,31 miljonu eiro, AS “Latvijas loto” – ne mazāk kā 5,29 miljonus eiro, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – ne mazāk kā 2,2 miljonus eiro.
——-
* Piemēram, Ministru prezidentam – tiesa, 2023. gadā – alga pieaugs par 42%.
* Mediķu arodbiedrība oktobra vidū paziņoja, ka valdības nākamgad mediķu algu kāpumam atvēlēta summa ir mazāk par pusi no nepieciešamā – vismaz 75 miljoniem eiro.
4.11.2021. / Autors: Dainis Lemešonoks / Foto: Pixabay
