Klāt izlaidumu laiks, un pavisam drīz absolventiem būs jāiesniedz dokumenti sevis izvēlētajās augstskolās. Piedāvātās iespējas ir daudz un dažādas. Tas attiecas arī uz pedagoģijas un izglītības zinātņu studiju programmām. Kā stāsta Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela, teju katrā studiju programmā ir kas izceļams un vērtīgs. Turklāt arī pati skolotāja profesija ir neaizvietojama un svarīga.
Iedvesmojoši skolotāji vajadzīgi visiem
Skolotājs ir viena no svarīgākajām profesijām, ko nevar aizvietot. Bez labiem un iedvesmojošiem skolotājiem mums, iespējams, nebūtu arī talantīgu profesionāļu citās jomās, jo skolotājs rada aizrautību mācīšanās procesā. Viņa uzdevums ir gan iedvesmot tos, kas ir “pazaudējušies”, gan motivēt tos, kas uzskata, ka mācīties nav interesanti. Skolotājam arī jāspēj izsekot līdzi zināšanu apguvei, jo mācīšanos mēs varam salīdzināt ar mājas celšanu. Ir svarīgi, kādā secībā ķieģeļi tiek likti. Ja mēs zināšanas dodam nepareizos “ķieģelīšos”, tad izpratne par lietām ir fragmentāra un nerodas spēja saredzēt kopsakarības vai analizēt lietu kopumu. Līdz ar to arī “māja” nebūvējas tāda, kādu mēs to gribētu redzēt. Liels izaicinājums šajā aspektā skolotājiem ir digitālā vide. Tur informācija ir pieejama, mēs paši to varam likt kopā, bet kas no tā sanāk? Vai spējam to patstāvīgi izanalizēt, izvērtēt? Tāpēc ir vajadzīgs skolotājs, kurš izved cauri visiem šiem procesiem, liek domāt un skatīties līdzi un atbalstīt mācīšanos gan klases vidē klātienē, gan izmantojot digitālās vides plašās iespējas.
Par skolotājiem kļūst dažādu mērķu vadīti
No studentiem mēs bieži vien dzirdam dažādus iemeslus, kāpēc izvēlēta tieši pedagoga profesija. Kādam vecāki bijuši skolotāji, kādam citam atmiņā palikusi kāda iedvesmojoša skolotāja vai skolotājs, kas pamudinājis uz šādu profesijas izvēli. Vēl kādam skolotājs bijis cilvēks, kas vienīgais saredzējis viņā potenciālu un motivējis to izmantot. Šādus stāstus ir nācies dzirdēt no cilvēkiem, kas nākuši no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, un kam skolotāja radītā motivācija bijis kā atspēriena punkts, lai tiktu laukā no “apburtā loka”. Tagad, lai palīdzētu arī citiem saskatīt sevī potenciālu, šie cilvēki paši vēlas kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem.
Protams, ir arī tādi cilvēki, kas vispirms pamēģinājuši studēt ko citu, bet pēc tam pievērsušies pedagoģijai. Tāpat ir arī tādi, kas izvēlas šo profesiju, jo zina, ka būs garantēts darbs, bet kam nav pārāk lielas intereses par pedagoģiju. Taču pētījumi liecina, ka arī šādi cilvēki var kļūt par lieliskiem skolotājiem, līdz ar to mūsu uzdevums ir studiju procesā cilvēkam šo interesi radīt.
Par pedagoģiju intereses netrūkst
Pie mums, Latvijas Universitātē, par pedagoģijas studiju programmām intereses netrūkst. Turklāt tas attiecināms uz visiem trim studiju līmeņiem – bakalauru, maģistru un doktorantūru. Dati liecina, ka katru gadu studētgribētāju skaits nedaudz pieaug. Taču diemžēl pieaugums vēl joprojām nav tik liels, lai spētu novērst Latvijā esošo skolotāju trūkumu. Lai piesaistītu lielāku studentu skaitu, programmas regulāri tiek uzlabotas un papildinātas, lai atbilstu jaunākajām nozares tendencēm. Kā vienu interesantu piemēru var izcelt profesionālo studiju programmu “Skolotājs”. Tā sastāv no dažādiem moduļiem, kas var noderēt gan tiem studentiem, kas vēl tikai kļūst par skolotājiem, gan tiem, kas jau ir kāda mācību priekšmeta skolotāji, bet vēlas apgūt vēl ko papildus. Proti, studiju programmā ir iespējams izvēlēties vairākus moduļus, kļūstot par vairāku mācību priekšmetu skolotāju vienlaikus. Piemēram, apgūt visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu gan par latviešu valodas, gan dizaina un tehnoloģiju skolotāju. Tādējādi studentam, jau uzsākot studiju gaitas, ir iespējams plānot savu nākotnes noslodzi, izvēloties priekšmetus, ar kuriem pēc tam, strādājot skolā, ir lielāka vai mazāka slodze.
Ja skolotāja pedagoģiskā izglītība jau ir, vēlreiz apgūt visu četru gadu programmu vairs nav vajadzīgs. Tā vietā tālākizglītības kursos ir iespējams koncentrēties uz kādu konkrētu mācību priekšmetu. Ja plānotais mācību priekšmets ir radniecīgs tam, kurā skolotājs jau specializējas, kursa ilgums ir 160 akadēmiskās stundas, bet, ja izvēlētais mācību priekšmets nav radniecīgs, tad kursa ilgums ir 240 akadēmiskās stundas.
Ļoti plaši varētu runāt par katru no pieejamajām studiju programmām un katru ir iespējams atsevišķi izcelt. Ļoti populāras ir studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” un “Sākumizglītības skolotājs”. Jaunveidotā maģistra studiju programma “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” dod iespēju iegūt mūsdienīgas zināšanas, lai daudzveidīgotu pieeju izglītībai. Turklāt nepārtraukti tiek strādāts pie tā, lai programmas būtu kvalitatīvas, vērtīgas un studentiem saistošas. Tāpat nemainīgi liela interese ir par otrā līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu “Skolotājs”, kur tiek uzņemti interesenti, kam jau ir augstākā izglītība un kuri vēlas kļūt par skolotājiem, vienlaikus studējot un strādājot skolā. Šo darba vidē balstīto studiju programmu plašāk pazīstam ar nosaukumu “Mācītspēks”.
Uzzini vairāk par pedagoģijas un izglītības zinātņu studiju iespējām!
Par profesionālo bakalaura studiju programmu “Skolotājs” plašāka informācija pieejama šeit: https://www.lu.lv/gribu-studet-ppmf/koledzas-un-bakalaura-limena-studijas/skolotajs/
Par studiju iespējām pedagoģijas un izglītības zinātņu jomā Latvijā iespējams uzzināt plašāk internetvietnē www.esiskolotajs.lv.
Informatīvo kampaņu “Esi skolotājs” īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un nodibinājums “Iespējamā misija”, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projektā Nr. 8.2.1.0/18/I/004 “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība un pedagoģija” studiju programmas”.
17.06.2022. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
