Jau vairāk kā nedēļu atkal dzīvojam jaunā “realitātē”, kuru sauc par ārkārtas situāciju. Tiesa, atšķirībā no iepriekšējām, tās ierobežojumi tiek dalīti ne gluži solidāri starp visām iedzīvotāju grupām. Nevakcinētajiem krietna daļa pakalpojumu ir liegti, kamēr vakcinētajiem jāsamierinās vien ar “atsevišķām neērtībām” (kā, skaidrojot pieņemtos lēmumus, bilda premjers Krišjānis Kariņš). Tikmēr mediķi pārmet politiķiem neieklausīšanos un īstā lēmumu pieņemšanas brīža nokavēšanu par vismaz diviem mēnešiem… Jo šobrīd apstādināt vīrusa plosīšanās inerci izdosies vien decembra vidū, bet tikmēr…

Tikmēr pēdējo dienu laikā nacionālie plašsaziņas līdzekļi iepazīstina ar patiešām sirdi plosošiem stāstiem. Kāda ģimenes ārste ar dažu stundu vai dienu intervālu zaudējusi abus dēlus. Vēl trīsdesmit gadus nesasniegušus programmētājus, jo viņi nebija vakcinējušies, bet slimība uzbrukusi strauji un bez žēlastības. Pati ārste uzsākusi vakcinācijas kursu vien pavisam nesen, bet nebija to pabeigusi… Kamēr dēli bilduši, ka tāpat vīrusu nesaķers, jo “dzīvojot gandrīz tikai pa mājām pie datora”. Un gandrīz ne ar vienu nesatiekoties… Gandrīz…

No Covid-19 saslimšanas mirusi kāda skolotāja Valmieras pusē, kurai viltotu Covid-19 sertifikātu uzdāvinājis dēls. Covid-19 infekcija radījusi dzemdību sarežģījumus 19 gadus vecai jaunajai māmiņai. Piedzimušo bērniņu izdevies glābt. Sievieti – nē. Arī viņa nebija vakcinējusies… Kāda provinces vidusskolas direktore, piedzīvojot teju visas iespējamās Covid-19 pazīmes, turpinājusi iet uz skolu, jo viņa noteikti nevienam neziņošot par šo gadījumu un analīzes arī netaisīšot…

Pēdējo nedēļu stāsti kļūst arvien baisāki, bet nāves klātbūtne – arvien sajūtamāka. Lielajās slimnīcās un arī reģionālajās klīnikās atkal tiek pārprofilētas “parastās” gultas par Covid-19 nodaļām, atkal tiek pārtraukti t.s. plānveida pakalpojumi, kas, runājot “cilvēku valodā”, nozīmē, ka, piemēram, jūsu mugurkaula diska trūces operācija var tikt atlikta uz “nenoteiktu laiku”, un vienlaikus mediķiem cerot, ka “plānveida diska trūce” nekļūs par “akūtu diska trūci”, kur palīdzība jau būs ierindojama neatliekamās kategorijā…

Un, šķiet, pirmoreiz mūsu medicīniskās palīdzības vēsturē (ja neskaita kara laikus, protams) neatliekamās medicīnas palīdzības dienests ir spiests ķerties pie “pacientu šķirošanas”. Kas (atkal izsakoties ne tik sterilajā oficiālajā terminoloģijā) būtībā nozīmē – ja vēl esat pie samaņas un pats pat varat parunāt, tad ir iespēja, ka tiksiet “izšķirots” no ātrās palīdzības gaidītāju rindas. Savukārt pat tad, ja “ātrie” atbrauc, nav garantiju, ka ne minūšu, bet stundu laikā tiksiet pie uzņemšanas slimnīcā un kur nu vēl izmeklējumiem ātri un neatliekami…

Ierobežojumi nevakcinētajiem un atsevišķu profesiju pārstāvjiem nosakot vakcinēšanos par obligātu, lai turpinātu darbu, radījuši kaut nelielu, bet tomēr vakcinācijas tempa pieaugumu, kopējam vakcinācijas līmenim un vismaz vienu poti saņēmušajiem sasniedzot gandrīz 55% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Un tomēr: tas ir par maz. Daudz par maz. Bet mediķi un epidemiologi brīdina: jau oktobra beigās saslimušo skaits dienā būs ap 3000 cilvēku, un, ja salīdzinām ar pašreizējo tendenci, tad vismaz 300 no viņiem nonāks stacionārā. Bet vairāki desmiti nomirs. Tikmēr…

Tikmēr krietns mūsu līdziedzīvotāju skaits joprojām nav sapratis elementāru un, šķiet, taču pat pirmziemniekam saprotamu, tūkstoš reiz stāstītu un pierādītu ziņu: pagaidām nav cita ceļa, kā apturēt vīrusu. Vakcinācija… Tik vienkārši. Vēl vairāk: arvien pieaug agresivitāte no dažāda ranga antivakceriem un viņu politikāņu protežētājiem, lai arī sarūk “atbalsta aptvere” šādām darbībām sabiedrībā kopumā… Bet daļa sabiedrības joprojām ir “pelēkajā zonā”: nezinu, negribu, nedzirdu, neredzu…

***

P.S. No mediju ziņas: “Gauss vakcinācijas temps, vairuma ierobežojumu atcelšana un dažās valstīs arī politiskā mutuļošana radīja ideālus apstākļus ļoti lipīgajam delta variantam,” raksta Itālijas ietekmīgais laikraksts “Politico”. “Atšķirībā no iepriekšējiem vīrusa viļņiem zudusi [politiķu] apetīte pēc stingrākiem ierobežojumiem, un daži eksperti brīdina, ka vairākas valstis, arī Latvija, ir ceļā uz tādu scenāriju, kāds bija vērojams Lombardijā.” 2020. gada pavasarī Itālijas ziemeļi kļuva par Covid-19 vissmagāk skarto reģionu Eiropā. “Saistība ar vakcinācijas rādītājiem nav noliedzama,” uzsver “Politico”. Bulgārijā vakcinējušies tikai 23% pieaugušo, kamēr Rumānijā – 34%. Lai arī Latvijā un Lietuvā šie rādītāji ir augstāki, lipīgā delta paveida savaldīšanai ar to nepietiek. Rādītājus nevar salīdzināt ar Lielbritāniju, Īriju, Portugāli vai Franciju (par Skandināvijas valstīm nemaz nerunājot), kur vakcinējušies vairāk nekā 80% pieaugušo, bet atsevišķās valstīs pat vairāk nekā 90%. Tur pašas inficēšanās rādītāju pieaugumam ir minimāls iespaids uz nāves gadījumu vai smagi saslimušo skaitu.

 

21.10.2021. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay