Somijas un Zviedrijas uzņemšana NATO, kā izskatās, ir tuvu arī par spīti Turcijas celtajiem iebildumiem. Lietuva kopā ar pārējām Baltijas valstīm priecājas par gaidāmām pārmaiņām, kas, raugoties no drošības viedokļa, nozīmē pavisam ko citu – ne tikai alianses īstenotu Krievijas atturēšanu, bet reālu aizsardzību. Analītiķu ieskatā, alianses paplašināšanās, visdrīzāk, radīs spriedzes pastiprināšanos Baltijas jūrā.
Bijušais Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs, tagad Eiropas Parlamenta deputāts, Jozs Oleks (Juozas Olekas) sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja skaidri: «Nav šaubu, ka Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO būtiski pastiprinās mūsu drošību – mēs jau esam cieši sadarbojušies ar Ziemeļvalstīm aizsardzības jautājumos. Taču viņu dalība, visticamāk, palielinās spriedzi – Krievija ar to tik viegli nesamierināsies.»
Jautāts, vai pastiprināta NATO klātbūtne Ziemeļvalstīs garantēs simtprocentīgu Lietuvas un arī Baltijas drošību, bijušais aizsardzības ministrs atbildēja: «Tādas simtprocentīgas drošības varbūt nav nekad. Vienmēr pastāv neliela iespējamība, ka uzbrūkoša raķete var izslīdēt cauri pat ļoti ciešam un blīvam aizsardzības vairogam.»
Lietuvas Nacionālā Aizsardzības ministrija komentēja portālam BNN, ka Somijas un Zviedrijas dalība NATO ievērojami uzlabotu NATO atturēšanas politiku un aizsardzību, jo īpaši alianses ziemeļu un austrumu daļā, kas nāktu par labu drošībai Baltijas jūrā.
«Tas stiprinātu NATO jūras spēku dimensiju un palielinātu sabiedroto jūras spēku klātbūtni Baltijas jūrā, tādējādi uzlabojot atturēšanu un aizsardzību visā reģionā,» vērtēja ministrija Viļņā.
Pēc Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrijas paustā, Baltija un Ziemeļvalstis ir attīstījušas ciešu un noturīgu sadarbību daudzās jomās, ieskaitot drošību un aizsardzību.
«Mūsu sadarbība ir ārkārtīgi cieša, dalība NATO pacels to augstākā sadarbības līmenī,» komentēja ministrijā.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Lietuva ir palielinājusi savus aizsardzības izdevumus līdz 2,52% no IKP. Pašreizējā budžetā valsts aizsardzībai atvēlēti nedaudz vairāk par 1,2 miljardiem eiro jeb 2,05 procentiem no IKP.
No militārā viedokļa raugoties, Baltijas aizsardzības neuzlaužamība paliktu apšaubāma pat ar masveidīgiem uzlabojumiem aizsardzībā.
«Krievijai reģionā ir militāras priekšrocības. Kaļiņingradā tai ir milzīgas uzbrukuma spējas, tostarp divkāršo raķešu sistēmas, kaujas tanki, artilērijas sistēmas. Krievijas karš pret Ukrainu parādīja, ka Krievija, ja nolemj to darīt, var reģionā ļoti ātri veikt militāras darbības,» uzsvēra Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrija.
Ministrijas speciālistu vērtējumā NATO vajadzētu reģionā izvietot pārliecinošākus spēkus, turklāt tādus, ko atbalsta ātri pārvietojami un dzīvotspējīgi pastiprinājumi
Vājais punkts – pretgaisa aizsardzība
«Īpaša nozīme ir pretgaisa aizsardzībai. Mēs investējam pretgaisa aizsardzībā, taču ar to nepietiks, lai konfliktā aizsargātu nacionālos un sabiedroto spēkus. Mēs sagaidām, ka no gaisa patrulēšanas notiks pāreja uz pretgaisa aizsardzību,» norādīja ministrijā.
Anonīms aizsardzības eksperts sacīja, ka situācijā ar Somiju un Zviedriju kā NATO dalībvalstīm Krievijai, ja tā gribētu uzbrukt Baltijai, būtu citādi jāplāno operatīvās darbības un būtu ietekmētas tās kaujas spējas.
Attiecībā uz nepilnībām pašas Baltijas aizsardzībā eksperts norādīja uz šādām: operatīvās kaujas telpas trūkums, salīdzinoši nelielas militārās spējas – īpaši bruņu transportieru, pretgaisa, pretkuģu un pretraķešu aizsardzībā. Kā vairāk apdraudētas teritorijas eksperts nosauca Suvalku joslu, jo Kaļiņingradai pietuvojas Baltkrievijas rietumu mala, Kuršu kāpa, Klaipēdas osta un Latgale Latvijā.
Attiecībā uz Somijas un Zviedrijas pretgaisa aizsardzības spējām eksperts sacīja: «Ir grūti spriest, vai šīs valstis ir labi aizsargātas pret raķešu uzbrukumiem, jo iespējamie NATO pastiprinājumi šajā jomā gan apjoma, gan lieluma un gan laika ziņā potenciālajam agresoram nav zināmi un var atstāt būtisku ietekmi».
Turcijas radītais šķērslis
Negaidītu šķērsli Zviedrijas un Somijas dalībai NATO ir radījusi Turcija. Tālā NATO dalībvalsts vainojusi abas Ziemeļvalstis patvēruma došanā kurdu kaujinieku grupējumu locekļiem no organizācijām, kuras Ankara uzskata teroristiskām organizācijām. Turcija kritizējusi arī Zviedrijas 2019.gada lēmumus aizliegt ieroču eksportu uz Turciju saistībā ar Ankaras militārajām operācijām Sīrijā.
Kā zināms, NATO paplašināšanās ir jāapstiprina visām 30 dalībvalstīm, ieskaitot Turciju, un pēc tam jāratificē visu dalībvalstu parlamentos, kas var ieilgt līdz pat gadam.
Alianse paziņojusi, ka vēlas iestāšanās procesā virzīties pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā iespējamo Krievijas apdraudējumu Somijai un Zviedrijai.
Abu valstu pieteikumi ir krasas izmaiņas Eiropas drošības kartē. Ja tā izdodos, tā būtu nozīmīgākā NATO paplašināšanās pēdējo gadu desmitu laikā, ievērojami pagarinot robežu, kas dalībvalstīm ir ar Krieviju.
NATO vadība paudusi pārliecību, ka alianse spēs pārvarēt Turcijas iebildumus un ātri uzņemt Somiju un Zviedriju.
Jauni plāni no Lietuvas un NATO puses
Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrijas pārstāvji otrdien, 17.maijā, iepazīstināja NATO Aizsardzības plānošanas komiteju ar Lietuvas aizsardzības un modernizācijas plāniem un saņēma līdz šim atzinīgāko novērtējumu NATO dalības vēsturē.
NATO aizsardzības plānotāji augstu novērtēja Lietuvas veiktos uzlabojumus aizsardzības izdevumu palielināšanā, infrastruktūras attīstībā, jaunu iepirkumu un Ukrainas atbalsta jomā. NATO uzsvēra Lietuvas plānus palielināt militārpersonu un rezervistu skaitu un uzlabot dienesta nodrošinājumu. Vērtētāji arī norādīja uz Lietuvas centieniem vispārējās aizsardzības koncepcijas ieviešanā un sabiedrības drošības noturības uzlabošanā.
Ministrijas Aizsardzības politikas daļas direktors Vaidots Urbelis (Vaidotas Urbelis), kurš vadīja ministrija delegāciju Briselē, sacījis, ka NATO aizsardzības plānošana pēdējos gados ir kļuvusi reālistiskākā un aizsardzības plānotāji rūpīgi ņem vērā norises reģionā un apdraudējumu no Krievijas puses.
25.05.2022. / Autors: Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN / Foto: Pixabay
