Vēl viens gads ir aizritējis. Iespējams, ir sajūta, ka nekas daudz nav mainījies un patiesībā šis ir kā ļoti ievilcies 2020.gads, taču, atskatoties uz visu gadu, izrādās, ka tā nemaz nav. Medaļas no Tokijas, Lembergs cietumā, daudzo ministru nomaiņa un, protams, nebeidzamie ierobežojumi ar visām to sekām – šī ir tikai maza daļa no 2021.gada Latvijā. Portāls BNN apkopojis svarīgāko, kas veidojis aizgājušo gadu.
Medaļu kaudzīte no Tokijas
Nudien neviltotu prieku Latvijai šogad sagādāja Tokijas Olimpiskās spēles, no kurām mūsu sportisti atveda medaļu kaudzīti. Lai gan olimpiāde notika gadu vēlāk, nekā plānots un bez skatītājiem, gandrīz visa pasaule juta līdzi sporta pasaules notikumam numur viens.
Vistālāk Latvijas vārds izskanēja, kad mūsējie izcīnīja zelta medaļu disciplīnā, kas olimpiskajās spēlēs pārstāvēta pirmo reizi – 3×3 basketbolā. Uzvaru guva Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars.
Svarcēlājs Artūrs Plēsnieks izcīnīja bronzas medaļu svarcelšanas sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem.
No Tokijas Paraolimpiskajām spēlēm veselas divas sudraba medaļas mājās atveda jātnieks Rihards Snikus, kurš ar zirgu King of the Dance piedalījās iejādes individuālajās sacensībās un brīvā stila jāšanā.
Sportiste Diāna Dadzīte arī pamanījās izcīnīt veselas divas medaļas: sudrabu diska mešanas sacensībās un bronzu šķēpmešanā. Pēc nelieliem pārpratumiem diska metējs Aigars Apinis arī izcīnīja bronzas medaļu Tokijas Paraolimpiskajās spēlēs.
Šobrīd tuvojas Pekinas Ziemas olimpiskās spēles, kas pašlaik nonākušas politisko attiecību skaidrošanās jūklī. Vairākas valstis paziņojušas, ka diplomātiski boikotēs Ķīnā notiekošo sporta pasākumu. Sportisti gan tajās varēs piedalīties tāpat. 2022.gada ziemas olimpiāde, visticamāk, norisināsies bez skatītāju pūļiem.
Lemberga ēras beigas
Aivara Lemberga tiesas process, kā zināms, tika vilcināts visiem iespējamiem līdzekļiem, taču beigās noziegumu klāsts ir tik liels, ka to nevarēja ignorēt, atlikt vai pat «paslaucīt zem paklāja».
«Vainīgs!» Šādu spriedumu pēc 12 gariem tiesas sēžu gadiem Rīgas apgabaltiesa 2021.gada 22.februārī pasludināja Lembergam.
Lembergu atzina par vainīgu dažādos mantiskos noziegumos, kā arī tiesa lēma konfiscēt vairākus viņam piederošos īpašumus. Turklāt mazliet vairāk nekā gadu pirms sprieduma pasludināšanas Lembergs nonāca arī ASV uzmanības lokā, izpelnoties OFAC sankcijas.
Līdzās Lembergam par vainīgu tika atzīts arī viņa dēls Anrijs Lembergs un bijušais biznesa partneris Ansis Sormulis.
Pašlaik Lembergs skaitās kā Ventspils valstspilsētas domes deputāts, viņš raksta vēstules no cietuma ar «ieteikumiem», kā domei labāk rīkoties, un cenšas pārsūdzēt viņam piespriesto drošības līdzekli – apcietinājumu. Tas gan nav izdevies, viņš joprojām atrodas «aiz restēm», gaidot galīgo spriedumu.
Kritušie ministri
Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu jomu un rīcību. Diemžēl šos pienākumus 2021.gada laikā nācās atņemt vairākiem Latvijas ministriem. Ar apkaunojošu, kā skaļu aizvainojumu amats bija jāpamet vairākiem valdības locekļiem.
Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atlaišana bija viens no spilgtākajiem notikumiem gada pašā sākumā. Pēc premjera Krišjāņa Kariņa iniciatīvas atlaist Viņķeli no amata politiskajā telpā izskanēja tādi pārmetumi kā nevarība, neapdomība, tiesiskuma pārkāpšana. Iemesli atlaišanai bija saistīti ar vakcīnu iepirkumu lēno tempu un paviršību, kas, daudzu ierēdņu ieskatā, bija iemesls straujākai kovida izplatībai. Viņķele gan atvainojās sabiedrībai, raksturojot situāciju kā «cilvēcisku kļūdu».
Tā nu Latvija rekorda ātrumā, triju dienu laikā, tika pie jauna veselības ministra – Daniela Pavļuta.
Partijai KPV LV jūkot laukā pa visām vīlēm, koalīcija nolēma strādāt bez tās, tādēļ amatu zaudēja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Ģirģens gan paspēja atzīmēt, ka sācis gadiem neveiktas vēsturiskas reformas, piemēram, viņa vadībā izstrādāta Iekšējās drošības akadēmijas koncepcija. Vienlaikus Ģirģena kontaktu listi saista ar Sergeju Lomakinu, kas ir tā dēvētajā «melnajā sarakstā». Ministram vairākkārt pārmeta pieredzes trūkumu, kā arī iziešanu sabiedrībā ar cilvēkiem, kuriem esot pārāk liela saikne ar Krievijas valsts prezidentu. Pelnītus pārmetumus Ģirģens saņēma arī par kandidēšanu uz Latvijas Futbola federācijas priekšsēdētāja krēslu. Ģirģena vietu ieņēma Marija Golubeva (AP), Latvijas vēsturē kļūstot par otro sievieti šajā postenī. Viņas lielais izaicinājums, stājoties amatā, bija un ir pārvarēt migrācijas krīzi pierobežā.
Lai gan jau ilgāku laiku virmoja runas, ka arī labklājības ministre Ramona Petraviča tiks nomainīta, viņa amata zaudēšanu raksturo kā pēkšņu Kariņa zvanu no rīta, kurā viņš paziņo, ka amats jāatstāj. Ministre uzskata, ka, viņai strādājot amatā, labklājības jomā ir izdarīts vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā. Tomēr par Petravičas politiskajiem veikumiem tika runāts mazāk nekā par viņas figūru. Labklājības ministra vietu ieņēma Gatis Eglītis (JKP).
Savukārt zaudēt amatu un atkal kļūt par ekonomikas ministru šogad ir izdevies Jānim Vitenbergam, kurš mainījis partejisko piederību no KPV LV uz Nacionālo apvienību.
Līdz ar KPV LV ministru atlaišanu, amatu zaudē arī izglītības ministre Ilga Šuplinska, kas pārstāvēja JKP, viņas vietā stājas Anita Muižniece (JKP). Šuplinskas nomaiņa bija gana klusa un noslēpumaina – pēc Kariņa paustā, «tā esot bijusi partijas vienošanās». Pati Šuplinska apgalvo, ka tas bijis jau agrāk stratēģiski izplānots lēmums. Partijas biedri uzskata, ka pie vainas ir ministres zemie reitingi.
Uzņēmēju cīņa par vietu zem saules. Ostu reforma
Ostas, tranzīts, kapitālsabiedrības, modeļa maiņa, Satiksmes ministrija un tam visam pa vidu nabaga uzņēmējs, kurš tikai grib turpināt savu darbu tepat Latvijā.
Apmēram tā, uzmetot aci ostu reformai, izskatās šogad virzītās pārmaiņas, kas vērstas uz to, lai trīs lielās Latvijas ostas tiktu pārvērstas par kapitālsabiedrībām. Sākotnēji iecerētā reforma bija bez reāla ekonomiskā izvērtērjuma un izskatījās tikai kā «reforma reformas pēc». To pārvaldībā nebija iesaistīti ostu komersanti jeb uzņēmēji, un reformas ietvaros tika paredzēts, ka «vajadzības gadījumā» arī valsts varēs nodarboties gan ar velkoņu, gan stividorpakalpojumu sniegšanu, kas bija potenciāls absolūtai konkurences nāvei lielajās ostās.
Šim visam pa vidu mūsu premjers Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka no tranzīta nozares Latvijas ekonomikai neesot nekāda labuma. Tā gan nav taisnība, jo šī nozare ienes miljoniem nodokļu naudas un nodarbina tūkstošiem cilvēku tepat Latvijā.
Pēc daudzām diskusijām, uzņēmēju centieniem, skaidrojumiem satiksmes ministrs un pārējie lēmēji pamatīgi mainījuši vairākas ieceres. Pirmkārt, Liepājas Speciālo ekonomisko zonu pagaidām liks mierā. Paskatīsies, kā reforma ietekmēs Rīgu un Ventspili. Otrkārt, valsts atteikusies no iesaistīšanās uzņēmējdarbībā. Treškārt, uzņēmējiem ir dotas vismaz padomdošanas funkcijas ostu pārvaldības procesā, taču viņiem nav lēmējvaras. Kopumā uzņēmēju asociācijas ir gandarītas, ka izdevies panākt vairākas vienošanās, taču joprojām ir lērums neskaidrību, piemēram, ar zemēm, nomas līgumiem u.tml. Tā teikt, nekad nav tik labi, lai nevarētu būt vēl labāk.
Uzlecošā krimināllieta un bezjēdzīgā partija Šlesera izpildījumā
Ainārs Šlesers gadiem bija «pazudis» no cilvēku redzesloka, taču dienā pēc tam, kad prokuratūra ierosināja kriminālprocesu pret viņu un Andri Šķēli par nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanas procesā, Šlesers nolēma, ka nu ir īstais laiks atkal mēģināt veidot politisko karjeru.
Iespējams, viņš cer uz cilvēku «īso atmiņu», taču pašlaik viņa politiskie reitingi nav pārāk augsti – aptuveni tikpat zemi kā pēdējās Saeimas vēlēšanās, pēc kurām viņš neiekļuva parlamentā. Pat Latvijā populārās digitālā satura veidotājas Elīnas Didrihsones piesaistīšana, Lindas Liepiņas dziedāšana nav līdzējusi. Cilvēki tomēr diezgan labi atceras, cik ļoti tieši Šlesers (kopā ar Lembergu un Šķēli) sabojāja tautas ticību politiskajiem procesiem valstī.
Krimināllietas «uzpeldēšanu» saista ar ģenerālprokurora nomaiņu. Pēc Ērika Kalnmeiera nomaiņas, izrādās, tomēr ir gana daudz lietas materiālu digitālgeitā, lai ierosinātu kriminālprocesu arī pret Šleseru un Šķēli.
Šlesers un, protams, viņa politiskais «sāncensis» Aldis Gobzems izmanto diezgan lētu pieeju politiskajā kampaņā. Šobrīd viņi «cīnās par tautas tiesībām uz varu», «demokrātiju» un izmanto dažādus abstraktus salīdzinājumus, piemēram, holokaustu, lai parādītu, cik kovida krīzes menedžments ir «prettiesisks».
Dzīve iet uz augšu – gluži kā rēķini
Lai gan vidējā alga kāpj un aizvēsturiskais bērnu pabalsts arī mainīts, gan degvielas, gan gāzes un elektrības cenas sasniedz arvien jaunas virsotnes, kas cilvēkiem raisa spriedzi un neapmierinātību, jo šo resursu sadārdzinājums izteikti jūtams arī produktu un pakalpojumu izmaksās. Decembrī tika sasniegti augstākie elektroenerģijas cenu rādītāji vēsturē.
Eksperti apgalvo, ka gāzes un elektrības cenu kāpumu izraisījis nevis viens faktors, bet gan apstākļu kopums – gan kovids, gan sausie un bezvēja laikapstākļi šajā vasarā.
Latvijā ir iestājies ļoti auksts laiks ar zemu gaisa temperatūru, tāpat kā visā Ziemeļeiropā, kas veicina elektroenerģijas patēriņu. Līdz ar to Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms ir nepietiekams, lai nosegtu patēriņu. Tet elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone paudusi, ka šo iztrūkumu ir nepieciešams importēt, un Latvija paliek vēl vairāk atkarīga no citu valstu elektroenerģijas cenām. Savukārt Latvenergo uzsver, ka gada nogalē Latvija spējusi nodrošināt elektrības iekšējo patēriņu un vēl eksportējusi kādu daļu saražotās elektroenerģijas.
Lai pārziemošana nebūtu pārāk grūta Latvijas iedzīvotājiem, Saeima pieņēmusi grozījumus kovida infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas noteic, ka valsts uz laiku no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.maijam nodrošinās pašvaldībām mērķdotāciju 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam. Tāpat arī vakcinētajiem pensionāriem no novembra piešķir 20 eiro ikmēneša atbalstu rēķinu apmaksai.
Pieķerti. Sodītais būvnieku kartelis
Vēl viena skaļa lieta, kas nonākusi tautas redzeslokā ar jau spriedumu, ir būvnieku karteļa lieta, kurā Latvijas lielās būvfirmas sodītas ar pamatīgiem naudassodiem. Vairāk būvnieki savā starpā nolēma vienkārši «sadalīt», kurš būvēs dažādas Latvijā nozīmīgas ēkas. Konkurences padome pēc ilgas un rūpīgas izmeklēšanas visus «dalītājus» sodījusi. Vainu gan atzinusi tikai viena firma.
Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem pavīdējuši Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils Ziemeļblāzma iepirkumi.
Starp «dalītājiem» jeb desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA Skonto būve, SIA Latvijas energoceltnieks, SIA Velve, SIA Arčers, SIA Rere būve, SIA Re & Re, SIA RBSSKALS būvvadība, SIA Abora, AS LNK Industries un SIA Merks.
Uzņēmumi bija sadalījušies divās grupās, lai iepirkumos iegūtie līgumi un peļņa sadalītos aptuveni līdzīgi.
Savukārt karteļa darbības noteikumus diktējuši trīs būvuzņēmumi: Skonto būve, Re & Re un Velve.
Velve gan izmeklēšanas laikā sadarbojās ar Konkurences padomi, sniedza informāciju un savu vainu atzina, kā arī apņēmās nepārsūdzēt lēmumu, tādēļ soda apmērs Velvei tika samazināts par 10%.
Nelaime tāda, ka vairākos būvprojektos piesaistītas arī Eiropas fondu naudas, kuras var nākties atgriezt pastrādātā dēļ.
Stāsti pie robežas. Migrācijas krīze
Viens no šī gada lielākajiem izaicinājumiem iekšlietu politikā un valsts drošībā noteikti ir migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas. Tā gan šoreiz nav vienas valsts problēma. Šī gada vasarā liels migrantu, galvenokārt Irākas pilsoņu skaits centās no Baltkrievijas nelikumīgi iekļūt Latvijā, Lietuvā un Polijā.
Pēdējā laikā arī Latvijā ir arvien lielāks aizturēto migrantu skaits. Jaunā iekšlietu ministre Marija Golubeva uzskata, ka pašlaik mūsu Valsts robežsardze ar šo situāciju tiek galā. Rudenī lielā ātrumā tika arī uzsliets pagaidu žogs uz robežas. Lai celtu robežsardzes kapacitāti, tās darbiniekiem varēs noteikt speciālo piemaksu līdz 300 eiro, kas būtu motivators piesaistīt un noturēt amatpersonas dienestam Valsts robežsardzē, kā arī stiprinās valsts robežas apsardzībā un kontrolē iesaistīto personāla resursu kapacitāti.
Migrantu uzplūdumu Baltijas robežās vērtē kā Aleksandra Lukašenko īstenotu mērķtiecīgu hibrīduzbrukumu. Tikmēr ES sola un mēģina palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Taču visam politiskajam konfliktam pa vidu ir nevis kaut kādi abstrakti migranti, bet gan reāli cilvēki, kuriem nav īstu naktsmāju, pārtikas un medicīniskās palīdzības.
Vakcīna – cerība, omikrons – realitāte
Kovids. Negribas vairs neko dzirdēt par šo tēmu, taču tas tik ļoti ietekmē gandrīz mūsu visu dzīves, ka to nav iespējams to ielikt kādā putekļus krājošā skapī.
Ja atceramies 2021.gada sākumu, tad tobrīd Latvijā bija pieejami tikai daži tūkstoši vakcīnu, kas primāri pienācās mediķiem. Valstis cīnījās par vakcīnu piegādēm, daži kļūdījās ar pasūtījumiem, un tikmēr ārsti cīnījās par cilvēku dzīvībām. Gada sākumā slimnīcas bija pārslogotas, arī mirstība bija augsta, un visiem nācās dzīvot ar striktiem ierobežojumiem. Bija liegts pulcēties mājsaimniecībām savā starpā un bija plašs «aizliegto preču» saraksts. Nācās mācīties nopirkt visas vajadzīgās drēbes internetā.
Uzņēmējiem, piemēram, kafejnīcu īpašniekiem, protams, tas bija graujoši, jo valsts atbalsts nespēja segt radušos zaudējumus. Turklāt visādas sistēmas nepilnības kavēja to saņemt visiem, kam tas vajadzīgs.
Kad pavasara otrajā pusē potes kļuva pieejamākas plašākai sabiedrībai, daļa steidza to izmantot, taču vienlaikus vēl vairāk aktivizējās arī sazvērestību teoriju izplatītāji, pret kuriem cīņa risinājās diezgan kusli. Tiesa, valdošā politiķu elite sākotnēji gan noliedza jebkādas pošu blakusparādības, kas būtu ļaunākas par temperatūru un sāpošu roku. Vēlāk gan retorika nedaudz mainījās.
«No priekšas» argumentācija par labu potēm negāja tālāk par «tā vajag, un viss». Tikmēr sazvērestību teoriju izplatītāji, izmantojot cilvēku nogurumu no ierobežojumiem, valdības slikto komunikāciju, cilvēku vājo spriestspēju, sarīkoja pāris dziesmotu protestu un sāka veidot tā saucamās antivakseru partijas. Zināmākās pārstāv Ainārs Šlesers un Aldis Gobzems, no kuriem nevienam nav pat 5% vēlētāju atbalsta pašlaik. Nekādu reālu mērķu viņiem nav, tikai sola cilvēkiem «brīvību un varu tautai». Lai arī ko tas realitātē nozīmētu.
Vēl vasaras sākumā veselības ministrs Daniels Pavļuts sacīja, ka Latvijā vakcinācija būs tikai brīvprātīga, taču jau rudenī rindas pēc potēm veidoja virkne īgnu un neapmierinātu cilvēku, kuri negribēja zaudēt darbu. Realitātē šāds nepopulārs lēmums bija jāpieņem, taču būtu vajadzējis to darīt krietni laicīgāk, jo novēlotais lēmums rezultējās drausmīgā slimnīcu un ārstu pārslodzē, kapraču nodarbinātībā un mēnesi ilgā stingro ierobežojumu ēnā.
Nav arī noslēpums, ka šogad Latvija zaudējusi ļoti daudz talantīgu cilvēku tiešī vīrusa dēļ.
Pašlaik nākotne nerādās pārāk gaišās krāsās, jo strauji ierodas nelūgtais omikrons, kas aši grib apciemot teju visus, un pārāk daudzi joprojām negrib potēties.
Lai arī nācies stāties pretī tik daudziem izaicinājumiem, ir jau bijis arī viss kas labs, vai ne? Portāls BNN novēl ikvienam lasītājam spēku ieraudzīt visu, par ko var pateikties aizgājušajā gadā! Patiesi laimīgu 2022.gadu!
3.01.2022. / Autors: Elizabete Mežule, Simona Dilāne, BNN / Foto: Pixabay
