Par spīti tam, ka pirmās instances tiesa atzinusi Lembergu par vainīgu ārkārtīgi smagos noziegumos pret valsti un ASV, viņam mūžīgi uzticīgā partiju apvienība, no kuras pēdējo mēnešu laikā tieši Lemberga dēļ izstājušās divi politiskie spēki, nolēmusi paziņot par Lembergu kā Zaļo un zemnieku (ZZS) virzīto premjeru. Neba jau nu pirmo reizi.
Pirms ieskatīšanās senākā vēsturē portāls BNN atgādina, ka no ZZS pēdējos mēnešos izstājās divas līdz šim lojālas partijas: Liepājas partija un Latvijas Zaļā partija. Tāpat no ZZS frakcijas aizgājis Māris Kučinskis. Partija lēnām jūk, bet tā cenšas saglabāt savu «labo vārdu» virzot Lembergu par premjeru. Diez vai te atsevišķi jānorāda uz ironiju.
Arī Ventspilī Lembergu vairs netur tik lielā cieņā, kā viņam, iespējams, gribētos. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2021.gada augustā, kamēr Lembergs sēdēja aiz restēm, partija Latvijai un Ventspilij saņēma tikai septiņas vietas no 13 kopumā, kā rezultātā Lembergs vairs nav arī pašpasludināts pilsētas mērs.
9.Saeimas vēlēšanas
Pirms 9.Saeimas vēlēšanām Lembergs iesniegumā tiesai lūdza paātrināt viņa prasības izskatīšanu pret Ģenerālprokuratūru par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, kuras minētas Šveicei nosūtītajā tiesiskās palīdzības lūgumā. Ilgstošā nenoteiktība attiecībā uz lietas iznākumu varot negatīvi ietekmēt viņa kā deputāta kandidāta reitingu sabiedrībā un būtiski samazināt izredzes tikt ievēlētam. Taču Ģenerālprokuratūra Lembergam netīkamās ziņas neatsauca un izvirzīja viņam apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
ZZS valde apsūdzības izvirzīšanas dienā nolēma, ka Aivars Lembergs būs ZZS premjera amata kandidāts.
Tomēr Lembergs paziņojis, ka 9.Saeimas vēlēšanās nekandidēs. Pēc tam, kad viņu 2007.gada 14.martā aizturēja, un no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs nokļuva Matīsa cietumā, toreizējais premjers Aigars Kalvītis izteicās: «Ja šī situācija ir nopietna, Lembergs nevarēs piedalīties Koalīcijas padomes sēdēs.» Medijs atzīmē, ka situācija ir nopietna joprojām, bet Koalīcijas padomes sēdēs viņš pats vai viņa partijas pārstāvji piedalījās vēl ilgi.
Šeit arī vērts atgādināt, ka Saeimā tika virzīti tā saucamie anti Lemberga likuma grozījumi, kas paredzēja personām, kas ir zem ASV sankcijām, liegt ienākt Saeimā. Artuss Kaimiņš toreiz teica, ka likuma mērķis bija panākt, lai Lembergs «nemētājas pa Saeimu» un neiet uz ZZS frakcijas telpām. «Pret» likumprojektu balsoja Zaļo un zemnieku savienības, Saskaņas, Jaunās vienotības (JV) deputāti, daži partijas Par cilvēcīgu Latviju biedri un pie frakcijām nepiederošie deputāti un pa vienam deputātam no partijām Republika un Latvija pirmajā vietā.
10.Saeimas vēlēšanas
«Arī pirms 10.Saeimas vēlēšanām 2010.gadā Lembergs, ja tā var teikt, turpināja «pūst miglu acīs» par savu iespējamo kandidēšanu. Viņa paša lielākās šaubas par kandidēšanu vēlēšanās saistoties ar pārliecību, ka ir vairāk piemērots darbam izpildvarā, nevis Saeimā. Kamēr viņš klāstīja, ka «tas vēl nav izlemts, bet iespējams ir,» ZZS ietilpstošā Latvijas Zaļā partija viņu izvirzīja premjera amatam,» atgādina reģionālais medijs Ventspilnieks.lv.
Tomēr vēlēšanās Lembergs nekandidēja. Iespējams, tādēļ, ka Saeimas atbalstu neguva viņa atbalstītā iecere ļaut politiķiem saglabāt gan pašvaldības, gan Saeimas deputāta mandātu, pieļauj medijs.
Tālāk sekoja labi zināmi notikumi – Valsts prezidents Valdis Zatlers izdeva rīkojumu nr. 2, ar kuru rosināja tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu, un sabiedrībā populāri cilvēki sarīkoja «Oligarhu kapusvētkus».
11.Saeimas vēlēšanas
Tikmēr Lembergs publiski atzina, ja tauta atlaistu Saeimu, viņš apsvērtu iespēju kandidēt uz 11.Saeimu. Arī šoreiz Lembergs salīdzinoši ātri paziņoja, ka nekandidēs, tomēr būs premjera amata kandidāts no ZZS. Taujāts, vai viņa reputācija ir atbilstoša kandidēšanai uz premjera amatu un vai ZZS nemāna vēlētājus, premjera amatam kārtējo reizi nosaucot Lembergu, kura nominācija diez vai ir reāli iespējama, no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs atbildēja, ka viņa reputācija esot laba, raksta Ventspilnieks.lv.
12.Saeimas vēlēšanas
Tāpat medijs pauž, ka uz 12.Saeimas vēlēšanām viņa paša partijas partneri par Lemberga kandidatūru vairs bijušo sajūsmu neizrādīja. «Zaļā partija paziņoja, ka tai nebūs pieņemami ministru prezidenta amatam virzīt Aivaru Lembergu. Taču gala rezultātā ZZS Lembergu šim amatam tomēr izvirzīja, un viņš apņemšanos kandidēt pamatoja ar kārtējo valdības kritiku – tā esot ieslīgusi pašapmierinātībā, tās deklarācija un rīcības plāns netiekot pildīts vajadzīgajos apjomos utt. Situācija pēc vēlēšanām bija interesanta – ZZS parlamentā ieguva 21 vietu, par valdības vadītāju kļuva Laimdota Straujuma no Vienotības, bet par valsts prezidentu – ZZS pārstāvis Raimonds Vējonis. Kā saka, politiskajā tirgū bija vieta manevriem. Iespējams, Lembergs arī varētu ieņemt ministru prezidenta krēslu. Tikai – vai viņš to gribēja?»
Kā savulaik rakstīja žurnāls Ir, citējot bēdīgi slavenās «Rīdzenes sarunas», Lembergs, iespējams, izteicies, ka tikai pēdējā nedēļā, kad visām partijām sākuši kāpt reitingi, bet ZZS slīdēt uz leju, viņš pieslēdzies vēlēšanu kampaņai. «Man bija bail, ja es uziešu ar pilnu švunku – a, mēs novinnēsim, a, ko tad es darīšu? A, nahren man tas vajadzīgs!»
22.07.2022. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
