Brīvprātīgais oglekļa kredītu tirgus šobrīd ļoti strauji attīstās. Sistēma, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai, kļūst populāra arī Latvijā, un mežu vai zemju īpašnieki aizvien aktīvāk interesējas par šīm iespējām nodarboties. Iesaistīties oglekļa tirgū un pelnīt ar apmežošanu aicināti arī Kurzemes mežu un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju īpašnieki. Ņemot vērā, ka oglekļa kredītu pamatā ir dabas procesi un to tirgus attīstībai viennozīmīgi ir pozitīva ietekme uz vidi, iesaistīšanās tirgū var motivēt mežu īpašniekus veidot jaunas mežu teritorijas. Un tas ir arī viens no veidiem, kā samazināt vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, gaisa piesārņojumu un klimata pārmaiņas kopumā.

Viens oglekļa kredīts ir līdzvērtīgs vienas tonnas CO2 emisijai

Apmežošana nozīmē jaunu mežu stādīšanu teritorijās, kurās pēdējās dažās desmitgadēs nav bijuši meži. Tas ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā piesaistīt oglekli no atmosfēras, balstoties uz dabas procesiem. Augoši koki paņem no atmosfēras CO2 un savā biomasā uzglabā oglekli, kura daudzumu var precīzi izmērīt. Tā arī veidojas oglekļa kredīti. Viens oglekļa kredīts ir līdzvērtīgs viena tonnas CO2 (vai līdzvērtīgas gāzes) emisijai, kas tiek uzglabāta (vai atdalīta) vai novērsta. Apmežošana atšķiras no meža atjaunošanas, kas ietver stādīšanu vietās, kur mežs ir izcirsts vai citādi iznīcināts (piemēram, pēc ugunsgrēka). Brīvprātīgajā oglekļa tirgū meža atjaunošana pēc plānotās mežizstrādes parasti netiek uzskatīta par papildinājumu, tāpēc par to nevar iegūt sertificētus oglekļa kredītus. Apmežošanas projekti var arī palielināt biotopu platības, uzlabot ūdens kvalitāti un sniegt labumu vietējām kopienām.

Viena oglekļa kredīta tirgus cena ir 50 eiro

Apmežošana sniedz iespēju arī pelnīt. Piemēram, viens hektārs bērzu meža ar labu augsni 60 gadu laikā piesaista gandrīz 360 tonnas oglekļa uz vienu hektāru. Ja noteiktās kvalitātes oglekļa kredītu tirgus cena ir 50 eiro, apmežošanas projekts, pārdodot oglekļa kredītus uzņēmumiem, nopelna aptuveni 18 100 eiro par hektāru. Oglekļa vienības cena pašlaik ir 50 eiro, taču jāņem vērā, ka oglekļa cena tirgū mainās un tiek prognozēts tās pieaugums. Pirmie kredīti tiek ģenerēti pirmos piecus gadus, un tas ir tas brīdis, kad zemes īpašnieks saņems pirmos ienākumus.Precīzi ienākumi, protams, būs atkarīgi no stādīto koku veida, zemes kvalitātes, projekta ilguma u.tml. Lai oglekļa kredītus atzītu par augstas kvalitātes, ir nepieciešama trešo pušu veikta sertifikācija un apstiprināšana, kas savukārt palielina to cenu (sertificētu un nesertificētu oglekļa kredītu cenas var atšķirties pat 10 reizes). Oglekļa kredītus pēc koku augšanas mērīšanas izsniedz sertifikācijas uzņēmumi, kas izstrādā oglekļa kredītu standartus un noteikumus.

Teorētiski ikviens zemes īpašnieks var pats sākt apmežošanas projektu un saņemt sertifikātu, tomēr sertifikācijas process ir apgrūtinošs un var aizņemt pat 18 mēnešus. Tieša sadarbība ar sertifikācijas uzņēmumu un attiecīgajiem konsultantiem var izmaksāt līdz pat 50 000 eiro pirms jebkādu kredītpunktu saņemšanas, tāpēc platforma “Arbonics” padara šo procesu pieejamāku, apvienojot vairākus zemes īpašniekus vienā projektā un kārtojot visus attiecīgos dokumentus.

Oglekļa tirgus attīstību sekmē arī sabiedrības spiediens

Kas īsti ir oglekļa kredītu pircēji? Ja runājam par brīvprātīgo oglekļa tirgu, tad tās lielākoties ir dažādas korporācijas un lielie uzņēmumi, kas vēlas mazināt savu ekoloģisko pēdu. Tā kā ilgtspējas jautājumi aizvien aktīvāk parādās uzņēmumu dienaskārtībā un pieaug arī sabiedrības spiediens, var prognozēt arī oglekļa tirgus attīstību. Plānots, ka kopējā tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus eiro.

 

15.02.2023. / Autors: Jānis Ruks, uzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības eksperts  / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs