Šīs nedēļas sākumā medijos bija lasāma laba ziņa – Kurzemē plāno atgriezties 202 reemigrantu ģimenes. Sazinoties ar Kurzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatori Agnesi Berģi, “Ventspilnieks.lv” noskaidroja, ka situācija ir vēl iepriecinošāka – vēlmi atgriezties Kurzemē paudušas 212 ģimenes jeb 583 cilvēki. Visvairāk uz dzīvi Kurzemē cilvēki atgriezušies Liepājā, Ventspilī, Saldū, Talsos un Kuldīgā.
Pilotprojekts “Reģionālās remigrācijas koordinators” sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Kurzemes plānošanas reģionu tika uzsākts 2018. gada martā, un, kā stāsta Agnese Berģe, laika posmā no 2018. gada marta līdz 2021. gada decembrim ar reemigrācijas koordinatoru kopumā sazinājušies un atbalstu saņēmuši 1913 cilvēki (702 ģimenes), sagatavoti 2060 personalizēti piedāvājumi. Šajā periodā Kurzemē atgriezušies 779 cilvēki (303 ģimenes). Savukārt uz dzīvi Ventspilī minētajā laika posmā kopumā atgriezušies 82 cilvēki (54 ģimenes), un par atgriešanos šobrīd domā vēl 57 cilvēki (34 ģimenes). Savukārt Ventspils novadā pēc saziņas ar reemigrācijas koordinatori atgriezušies 5 cilvēki (2 ģimenes), par mājupceļu domā vēl viena trīs cilvēku ģimene.
Tiktāl sausā statistika. Agnese Berģe atklāj, ka ir ģimenes, kuras pēc atgriešanās Latvijā viegli integrējas, bet ir arī tādas, kurām šis process rit grūtāk. “Katra ģimene saskaras ar dažādām problēmām, kuras atkarīgas no konkrēta gadījuma. Uzklausot reemigrantu vēlmes, reemigrācijas koordinators izstrādā personalizētu piedāvājumu – citi interesējas par dzīvojamo platību, kredīta iespējām, citi par izglītības iespējām, savukārt citiem aktuāli ir nodarbinātības vai sociālie jautājumi. Ir situācijas, kad atgriežas ģimene, kurā otrs laulātais nav ES pilsonis.”
Atbildot uz “Ventspilnieka.lv” jautājumu, kas potenciālos reemigrantus interesē visvairāk un kas īsti ietilpst personalizētajos piedāvājumos, Agnese Berģe skaidro, ka ar katru cilvēku tiek strādāts individuāli. “Darbā ar reemigrantiem esmu secinājusi, ka visbiežāk cilvēki atgriežas patriotisma vadīti un mīlestībā pret savu zemi – Latviju. Taču būtiski pirms atgriešanās ir sakārtot juridiskus, sociālus, dzīvesvietas, darba un citus būtikus jautājumus. No pieredzes vadoties, varu teikt, ka nav vienādu jautājumu un situāciju, katrs piedāvājums ir ļoti individuāls. Dažkārt sadzīviski jautājumi – skolu un pirmsskolas izglītības pieejamība, latviešu valodas apguves iespējas, dažādi ar dzīvesvietu saistīti jautājumi (deklarēšanās, pašvaldību dzīvojamās platības apzināšana, kreditēšanas iespējas), darba iespējas un uzņēmējdarbība u.c. prasa ļoti lielu iedziļināšanos, lai klientam tiktu sniegts maksimāli vislabākais risinājums. Piedāvājuma izstrādē sazinos gan ar pašvaldības pārstāvjiem, gan dažādām valsts un privātā sektora iestādēm. Vēlos arī uzsvērt, ka mana kā reemigrācijas koordinatores loma dažkārt ir vairāk morāls atbalsts vai motivējoši vārdi, lai cilvēki izšķirtos solim mājup un justos šeit gaidīti.”
Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā kurzemesregions.lv/remigracija sadaļā “Cilvēkstāsti” rodami arī to cilvēku pieredzes stāsti, kuri savulaik to vai citu mērķu vadīti devušies uz dzīvi ārzemēs, bet nu atgriezušies mājās. Agnese Berģe teic, ka šajā sērijā vēstīts par pozitīvajiem pieredzes atgriešanās stāstiem. “Tie ir dažādi, un dažādi ir to varoņi. Tie ir vienkārši cilvēki. Katrs no tiem ir īpašs, jo Latvijas lepnums ir cilvēks. Ar šo stāstu sēriju vēlamies uzrunāt visus tos, kuri vēlas atgriezties un varbūt pat tos, kuri vēl tikai domā un šaubās atgriezties Latvijā.”
Ielūkojoties “Cilvēkstāstu” sērijā, jāatzīst, ka tie tiešām ir iedvesmojoši. Piemēram, 2021. gada pašā nogalē publicēts stāsts par radošo un uzņēmīgo Solvitu Bodogu, kura pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem atgriezusies dzimtajā Ventspilī. “Taujāta, kāpēc savulaik devās prom no Latvijas, Solvita kā galveno iemeslu min mīlestību un laulības. Lai arī viņa vienmēr bijusi ceļojumu un piedzīvojumu mīļotāja, tomēr tieši mīlestības dēļ bija gatava pamest Latviju un doties uz Ungāriju pie mīļotā,” teikts publikācijā. Taču dzīve ir dzīve, un izsapņotais ne vienmēr piepildās arī realitātē. Solvita pieņēma lēmumu – atgriezties atpakaļ Latvijā, jo tikai šeit, viņas ieskatā, bija iespējams turpināt radošu darbu, drošu dzīvi kopā ar savējiem, sajust savējo atbalstu un siltumu. Savukārt Līva Hammonda, kura dzimtajā Liepājā kopā ar vīru un meitiņu atgriezās pēc desmit Ķīnā pavadītiem gadiem, atzīst: “Veiksmes vai neveiksmes koeficients ir atkarīgs no tā, ko tieši tu vēlies un sagaidi. Brauciet un attīstiet savu valsti, izmantojiet savas zināšanas un pieredzi, kas iegūtas ārpus šīs valsts, šīs valsts labā. Tieši ārvalstu pieredze šeit ir nepieciešama biznesa nozarēs. Svaigums un jaunas idejas!”
Kurzemes plānošanas reģions sola arī šogad turpināt aktīvi komunicēt ar potenciālajiem reemigrantiem un sagatavot individuālus piedāvājumus tiem, kas plāno vai jau ir atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Plānots arī stiprināt sadarbību ar Kurzemes pašvaldībām, dažādām valsts un privātā sektora organizācijām kopīgā reemigrantiem pievilcīgu piedāvājumu izveidē.
4.02.2022. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Pixabay
