Lai arī brīdinājumi par blēžu aktivitātēm internetā Latvijas plašsaziņas līdzekļos birst kā no pārpilnības raga, joprojām netrūkst cilvēku, kuri notic krāpniekiem un zaudē visus savus iekrājumus. Tomēr iedzīvotājiem kļūstot gudrākiem, arī krāpnieku arsenāls papildinās – sākot no aktivitātēm dažādās iepirkšanās platformās un beidzot ar šantāžu. Turklāt datu izvilināšanai tagad tiek izmantoti arī aicinājumi izsargāties no krāpniekiem.
Pagājušās nedēļas nogalē “Ventspilnieks.lv” savā e-pastā saņēma šādu vēstījumu: “Kā bankas direktors informēt jūs šodien, ka mūsu valsts kompensāciju jūsu $ 850 000 00, jo jūsu e-pasta adrese tika atrasta krāpniecības upuru sarakstā. Vai vēlaties saņemt šo fondu vai nē? sazinieties ar mums, lai iegūtu sīkāku informāciju.” (Teksta gramatiskā uzbūve saglabāta nemainīga.) Nosūtītāja adrese ir db.bancdirecttg@gmail.com. Minētajā e-pastā netrūkst norāžu uz krāpniecību – pirmkārt, jau visnotaļ amizantais latviešu gramatikas lietojums, otrkārt – pats piedāvājums. Ņemot vērā, ka dažādus krāpnieciskus vēstījumus savā e-pastā būs saņēmis teju katrs interneta lietotājs, nav izslēgts, ka kāds arī uzķeras un nolemj ar vēstulē minēto mistisko “banku” sazināties. Tālākā shēma ir vienkārša – cilvēkam vai nu lūdz ievadīt savus bankas datus it kā pārbaudei vai prasa pārskaitīt naudu formalitāšu nokārtošanai. Taču tā kā uz šādiem e-pasta sūtījumiem iekrīt arvien mazāk ļaužu, krāpnieki izgudro jaunas shēmas. Viena no tām ir arvien lielāku popularitāti gūstošā iepirkšanās tiešsaistē.
Pasaules klases zīmoli “pa lēto”
Ja “Facebook”, “Instagram” vai citās populārās platformās pārdošanā izlikta kāda prece par neticami zemu cenu, visticamāk, tā ir krāpniecība. Parasti šādos gadījumos pircējs samaksā prasīto cenu, bet preci tā arī nesaņem. Uzdarbojas arī viltus pircēji, kas piesakās iegādāties godprātīga pārdevēja piedāvāto preci, izmantojot kurjerdienestu pakalpojumus (“DHL”, “Omniva” u.c.). Visa bēda tā, ka “pircēja” nosūtītā saite ir viltota. Pietiek šādā viltus lapā ievadīt savus maksājumu kartes datus, lai nauda no konta ātri vien tiktu iztīrīta.
Savukārt “Instagram” platformā krāpnieki mēdz izveidot viltus veikalu profilus, kuros ievieto skaistas produktu bildes, nopērk viltus sekotājus un piedāvā “īpašu” akciju, proti, pasaulē zināmu zīmolu produktus ar 80–95% lielām atlaidēm. Šāds piedāvājums jau pats par sevi ir pamats trauksmes zvanam par krāpniecību.
Populāra krāpnieciska darbība gan “Instagram”, gan “Facebook” ir dalīšanās ar ierakstiem par akcijām vai laimestiem. Krāpnieki atdarina loteriju rīkotāju kontus un izsūta viltus paziņojumus par laimestu. Ziņa satur saiti, kurā jāievada personas dati “laimesta saņemšanai”. Pēc datu ievadīšanas tiek izkrāpti cietušās personas līdzekļi.
Šantāža un “pieaugušo rotaļas”
Ierasta naudas izspiedēju prakse ir izmantot viltotus profilus sociālajos tīklos un iepazīšanās portālos. Tiklīdz izveidojusies sarakste ar upuri, viņam tiek nosūtīts internetā atrasts kailfoto ar aicinājumu atsūtīt arī savu intīma rakstura fotogrāfiju vai video. Kā norāda Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska, šīs organizācijas ziņojumu līnijā arvien biežāk tiek saņemti ziņojumi par gadījumiem, kad cilvēki vieglprātīgi nosūta intīmu foto internetā atrastai potenciālai “otrai pusītei” vai izklaides partnerim, un pēc tam saņem draudus to izplatīt visiem upura draugiem un paziņām, kā arī ievietot “YouTube”. Pieprasītās naudas summas svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.
Ja gadījies nonākt šādā situācijā, prasīto naudu nekādā gadījumā maksāt nedrīkst. Redzot, ka upuris uzķēries, krāpnieki naudas izspiešanu turpinās. Tāpat interneta krāpnieki mēdz izsūtīt vēstules ar draudiem publicēt kādus personu kompromitējošus materiālus – sākot ar laulības pārkāpšanu un kailfoto, beidzot ar dalību pieaugušo industrijas filmās. Aprēķins ir vienkāršs – starp simt šādu vēstuļu saņēmējiem var gadīties arī kāds, kuram tiešām šajā ziņā ir kas slēpjams, un kurš var padoties šantāžai. Šādos gadījumos visieteicamākā rīcība ir mest kaunu pie malas un vērsties policijā. Tomēr pats drošākais risinājums ir nesūtīt savus intīma rakstura foto vai video, kā arī, izmantojot video čatus, neatkailināties internetā iepazītām personām.
Precinieks no Holivudas
Internetā identitātes viltošana ir ļoti viegli īstenojama, un jebkurš var uzdoties par jebko, arī par Holivudas zvaigzni. Pērn ar savu stāstu Igaunijas telekanāla “Kanal2” raidījumā “Kuuuurija” padalījās 46 gadus vecā filoloģe Tīla no Igaunijas mazpilsētas Tori. Sieviete sekoja Holivudas zvaigznes Toma Hidlstona “Facebook” kontam un atstāja tajā komentāru, uz ko zvaigzne viņai atbildēja. Sarakste turpinājās, un pēc laika aktieris uzaicināja Tīlu aprecēties. Tas būtu īsts pelnrušķītes stāsts, ja vien konts nebūtu viltots un precību solījuma vienīgais mērķis nebūtu izkrāpt no Tīlas naudu.
Proti, viens no “laulības” nosacījumiem bija, ka Tīlai ik nedēļu jāpārskaita 250–500 ASV dolāru Hidlstona izveidotajam “laulību fondam”, kurā tādu pat summu ieskaitīšot arī “zvaigzne”. Tas esot vajadzīgs, lai precinieks pārliecinātos par sievietes nodomu nopietnību. Saprotams, uzreiz pēc kāzām viņa savu naudu dabūšot atpakaļ. “Līgavainis” pat paziņoja datumu, kurā pēc viņas ieradīsies aktiera limuzīns, lai nogādātu uz Pērnavas lidostu, kurā jau gaidīs Hidlstona personīgā lidmašīna. Sieviete pārdeva visu savu īpašumu, bet krāpnieki ar viņas “laulību fondā” ieskaitīto naudu pagaisa.
Tīla ir viena no retajiem “mīlas krāpnieku” upuriem, kura savu stāstu uzdrošinājās paust publiski. Taču jādomā, ka līdzīgu gadījumu netrūkst. Turklāt laulība nav vienīgais āķis, tikpat labi krāpnieki var šādā veidā vākt naudu labdarībai, aicināt piedalīties loterijās, ieguldīt kriptovalūtās… Šeit variantu ir ļoti daudz. Turklāt ne jau tikai ārzemju slavenību profili vien tiek viltoti, krāpnieki izmanto arī pašmāju slavenību vārdus un fotogrāfijas.
Zāles ir tikai vienas – nekad un ne pie kādiem apstākļiem nepārskaitiet internetā iepazītam “draugam” naudu un neatklājiet viņam savus personīgos un bankas datus. Īstās slavenības šādu informāciju nekad neprasīs, viņām tā gluži vienkārši nav vajadzīga.
12.08.2022. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Pixabay
