Tikko padzinām kovidu – vismaz uz vasaru –, bet mums jau piezogas jauna kaite, pērtiķu bakas. Cik nopietni šo infekcijas slimību uztver Lietuvā? Savu vērtējumu kaimiņvalstī izteikusi gan valdība, gan epidemiologi, gan kundze Klaipēdā.
Vairums lietuviešu par pērtiķu bakām, kas parasti ir Āfrikas valstīm raksturīga slimība, izdzirdējuši pēkšņi. Ilgās kovida klātbūtnes nogurdināti, cilvēki ar nepatiku uzklausa aicinājumus piedomāt par roku higiēnu, lai izsargātos no Baltijā vēl nepazīstamā, lipīgā vīrusa.
«Kādi bēdīgi laiki – kovida pandēmija ar vēl nepiedzīvotiem ierobežojumiem, pēc tam karš un tagad parādās jauna slimība. Vienkārši šausmīgi,» savu un lielas daļas Lietuvas sabiedrības noskaņojumu vienā teikumā rezumēja astoņdesmitgadīga Klaipēdas iedzīvotāja Vera Alejūnienė (Vera Alejūnienė).
Sarunā ar ziņu portālu BNN viņa atklāja, ka jūtas nogurusi no sliktām ziņām, un gandrīz ir pārstājusi skatīties televīziju. «Es vēl klausos radio, bet tādu staciju, kas pārsvarā atskaņo vecu mūziku un kur ziņas lasa tikai konkrētās stundās,» par mediju lietošanas ieradumiem pastāstīja Veras kundze.
Kas ir pērtiķu bakas un vai iestādes ir modras?
Pasaules Veselības organizācija pērtiķu bakas raksturo kā infekciozu zoonozes vīrusu, ko cilvēki iegūst no dzīvniekiem. Simptomi ir ļoti līdzīgi tiem, kas agrāk tika novēroti baku slimniekiem, lai gan ir klīniski vieglāki.
«Lietuva rūpīgi novēro situāciju, kā Eiropā izplatās pērtiķu bakas, taču tieša apdraudējuma pagaidām nav,» tā Lietuvas medijiem šonedēļ sacījis Lietuvas veselības ministra vietnieks Aurims Pečkausks (Aurimas Pečkauskas).
Cilvēku vidū pērtiķu baku vīruss izplatās, ja ciešā saskarē nonāk ādas pušumi, ķermeņa sekrēti vai šķidrumi, izelpas gaisa pilieni, vai arī ja notiek saskare ar inficētiem priekšmetiem, piemēram, gultasveļu. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka pērtiķu baku inkubācijas periods parasti ir no sešām līdz 13 dienām, taču tas var svārstīties no piecām līdz 21 dienai.
Ministra vietnieks informēja, ka Lietuva un sabiedrības veselības aprūpes iestādes gatavojas iespējamam vīrusa uzliesmojumam, novēro situāciju valstīs, kur tas jau izplatījies, un katru dienu novērtē situāciju.
«Šobrīd mēs redzam patiešām maz saslimšanas gadījumu ar slimību, kas epidemiologiem pasaulē ir ļoti labi zināma, un, kā izskatās, nerada tādu apdraudējumu kā iepriekšējā pandēmija,» sacījis Pečkausks.
Pēc Lietuvas veselības ministra vietnieka teiktā, Eiropas Komisija jau ir ierosinājusi reaģēšanas kārtību HERA, kas darbojās arī kovida pandēmijas laikā.
Pečkausks izteicis labu ziņu tiem, kuri līdz 1980.gadam saņēmuši vakcīnu pret bakām.
«Tiek uzskatīts, ka vakcīnas joprojām spēj nodrošināt imunitāti,» veselības ministra vietnieka teiktais citēts Lietuvas medijos.
Cik plaši Eiropā izplatījušās pērtiķu bakas un cik lipīgas tās ir?
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem līdz 24.maijam 12 pasaules valstīs, kur bakas nav endēmiskas, ir 92 laboratoriski apstiprināti un 28 iespējamie saslimšanas gadījumi ar pērtiķu bakām. Līdz 25.maijam ES Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs apstiprinājis šādus gadījumus astoņās Eiropas valstīs: Beļģijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā, Zviedrijā un Nīderlandē.
Šī ir pirmā reize, kad Eiropā tiek ziņots par infekcijas ķēdi bez epidemioloģiskas saistības ar Rietumāfriku vai Centrālāfriku, kur slimība ir endēmiska.
Nav ziņots par nāves gadījumiem no šīs slimības.
Lietuvas Infekcijas slimību un AIDS centra (ULAC) vadītājs Sauļus Čaplinsks (Saulius Čaplinskas) ziņu portālam BNN pastāstīja, ka pērtiķu bakas ir visbīstamākās tiem, kam ir vāja imunitāte.
«Līdz šim Āfrikā ir izplatījušies divi vīrusa varianti. Viens no tiem kontinentā nonāvē ap 10% [inficēto], otrs – līdz 1% inficēto. Variantam, kas tagad izplatās Eiropā, ir zemāka mirstība. Šķiet, ka nāves gadījumu skaits ir līdz 3%, bet jāuzsver, ka, ja runājam par veseliem, jauniem cilvēkiem, slimība parasti būs vieglāka un līdzīga gripai. Slimība būs bīstamāka cilvēkiem ar vājāku imūnsistēmu vecuma vai citu jau esošu slimību dēļ,» tā Čaplinsks.
Attiecībā uz simptomiem pērtiķu bakām ir raksturīgs drudzis, nogurums, galvassāpes un muskuļu sāpes. Izsitumi attīstās trīs dienu laikā pēc simptomu parādīšanās.
Zinātnieki izdala divu pērtiķu baku vīrusa atzarus: Rietumāfrikas atzaru un Kongo baseina (Centrālāfrikas) atzaru. Pirmais cilvēka inficēšanās gadījums ar pērtiķu bakām tika identificēts Kongo Demokrātiskajā Republikā 1970.gadā.
Lietuvas sabiedrības veselības eksperts Čaplinsks uzsvēra, ka šīs infekciju slimības izplatība ir daudz mazāka nekā, piemēram, kovidam.
Speciāliste aicina uztvert vīrusu nopietni un būt tīrīgiem
Lietuvas Nacionālā sabiedrības veselības centra Viļņas pārvaldes direktore Rolanda Lingiene (Rolanda Lingienė) sociālajos medijos aicinājusi iedzīvotājus neattiekties vieglprātīgi pret pērtiķu baku izplatību Eiropā.
«Kāpēc es nesteigtos nomierināt sabiedrību par pērtiķu bakām? Zinātnieki jau sen ir reģistrējuši bakas ārpus 11 Āfrikas valstīm, kur tika ziņots par pirmajiem saslimšanas gadījumiem. Jaunākie dati liecina, ka uzliesmojums ir aizsniedzis vairākas Eiropas valstis, kā arī ASV, Austrāliju, Kanādu un Izraēlu. Tātad tas ir tikai laika jautājums, kad mums būs pirmais gadījums, jo loks ap mums nāk tuvāk,» vēsta Lingienes ieraksts Facebook.
«Šobrīd ir ļoti svarīgi neaizmirst par roku higiēnu,» galveno veidu kā pasargāt sevi un apkārtējo sabiedrību no jaunā vīrusa nosaukusi Lietuvas Nacionālā sabiedrības veselības centra Viļņas pārvaldes direktore.
Jāatceras, ka kovids Lietuvu skāra ļoti smagi. Pēc ES Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kovids Lietuvā prasījis 9 188 dzīvību, kamēr Igaunijā – 2 440.
Klaipēdiete apņēmīga tikt galā arī ar šo
«Esmu izdzīvojusi Otrajā pasaules karā, kovids mani nepaņēma, tad nu jācer, ka arī pērtiķu bakas mani «nenopļaus»,» ar smaidu nākotnē skatās Veras kundze Klaipēdā.
27.05.2022. / Autors: Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN / Foto: Pixabay
