Pēc diviem smagiem Covid-19 pandēmijas gadiem 2022.gads Latvijai sākās ar cerībām uz ierastās dzīves kārtības atjaunošanos, kam diemžēl nebija lemts piepildīties – tik sūrā tonī Finanšu ministrija iesāk tās atskatu uz aizejošo gadu un prognozēm 2023.gadam.
Ja pandēmijas izraisīto krīzi Latvija bija pārvarējusi daudz veiksmīgāk nekā sākotnēji prognozēts, pēc 24.februāra situāciju pilnībā noteica Krievijas sāktais karš Ukrainā, tirdzniecības sakaru pārtraukšana ar agresorvalstīm, Ukrainas kara bēgļu uzņemšana un straujais energoresursu cenu kāpums, jau robežojoties ar enerģētisko krīzi.
2023.gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu, jo nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. Pagaidu budžets neparedz politikas izmaiņas, jaunas iniciatīvas un jaunus risinājumus – priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu budžetu Saeimā paredzēts iesniegt 2023. gada 9. februārī.
Ja gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, bija palielinājies par 5,6%, otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme noslīdēja līdz 2,9%, bet trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, jau bija fiksēts 0,6% kritums.
Noteicošā loma IKP kritumā bija būvniecības un vairumtirdzniecības nozaru samazinājumam.
Būvniecības nozari kā pirmo no lielajām nozarēm skāra cenu kāpums, palielinot būvniecības izmaksas un kavējot darbu izpildi, kamēr vairumtirdzniecības nozari vistiešāk ir ietekmējusi darījumu pārtraukšana ar Krieviju.
Vistiešāk kara ietekme izpaudās energoresursu tirgū, kur straujais cenu kāpums un resursu ierobežotā pieejamība vairākkārtīgi cēla gan gāzes, gan elektroenerģijas cenas. Gada otrajā pusē, sākot strauji palielināties arī pārtikas cenām, inflācija Latvijā sasniedza kopš pagajušā gadsimta 90.gadu vidus nepieredzētus augstumus, septembrī sasniedzot 22,2% un nākamajos divos mēnešos stabilizējoties nedaudz zem 22% līmeņa.
Līdzīga situācija bija visā Eiropā, un Latvija līdzīgi kā pārējās Eiropas valstis sniedza atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energoresursu cenu straujā kāpuma mīkstināšanai, gada laikā šim mērķim atvēlot 836 miljonus eiro, būtiski samazinot maksājumus par elektroenerģiju un apkuri.
Lai ierobežotu strauji augošo inflāciju, pasaules valstu centrālās bankas 2022. gadā sāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Kā pirmā šo paaugstinājumu 16.martā veica ASV Federālo rezervju sistēma, kam 21.jūlijā sekoja arī Eiropas Centrālā banka, tai veicot pirmo procentu likmju paaugstinājumu pēdējo 11 gadu laikā. Gada pēdējos mēnešos, krītoties energoresursu cenām pasaules tirgos un mazinoties pieprasījumam ekonomikā, inflācija ir sākusi stabilizēties gan ASV, gan eirozonā, kur tā novembrī piedzīvoja pirmo kritumu kopš 2021. gada jūnija.
Vienlaikus augošās procentu likmes ir sākušas sadārdzināt aizņemšanās izmaksas un vēl papildus bremzēt pasaules ekonomikas izaugsmi, kuras prognozes jau kopš kara sākuma ir tikušas pastāvīgi samazinātas. Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi 2022.gadam līdz 3,2%, salīdzinot ar janvārī prognozētajiem 4,4%. Savukārt 2023. gadā tiek prognozēta vēl tālāka izaugsmes palēnināšanās – līdz 2,7%.
ASV ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam samazināta no 4,0% līdz 1,6%, bet nākamajam – no 2,6% līdz 1,0%. Līdzīgu prognožu samazināšanu 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm ir veikusi Eiropas Komisija, pazeminot izaugsmes prognozi 2022.gadam no 4,0% februārī līdz 3,3% oktobrī un 2023.gadam – attiecīgi no 2,8% līdz 0,3%.
Līdzīgi kā citām pasaules valstīm, arī Latvijai īstermiņa ekonomikas izaugsmes prognozes ir samazinātas, ņemot vērā kara un energoresursu cenu straujā kāpuma ietekmi. Finanšu ministrija decembra sākumā aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes, paredzot, ka
Latvijas ekonomika 2022.gadā būs augusi par 1,6%, bet 2023. gadā tai gaidāms 0,6% kritums.
Taču sagaidāms, ka no nākamā gada vidus ekonomikas izaugsme sāks atjaunoties, 2024. un 2025. gadā atkal uzrādot pozitīvu dinamiku un IKP pieaugumam sasniedzot 3,0%.
Vērtējot Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju, Finanšu ministrija uzsver, ka kopumā mūsu valstī nodokļu slogs (nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP) ir viens no zemākajiem ES. Pēc Eurostat datiem 2021.gadā Latvijā nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP bija 30,8% (2020. gadā – 31,2%), kamēr vidēji ES tas bija 41,7%. Vēl zemāks nodokļu slogs 2021. gadā bija tikai Bulgārijā (30,7%), Rumānijā (27,3%) un Īrijā (21,9%).
Latvija bija tikai viena no tām dažām OECD valstīm, kas arī 2021.gadā samazināja darbaspēka nodokļu slogu (2021.gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, bija samazinājums par 1,93 procentpunktiem). Starptautiskā nodokļu konkurētspējas indeksā 2020.gadam Latvijā bija otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū (indeksu veido ASV domnīca Tax Foundation).
Latvijas Ekonomiskās brīvības indekss 2022. gadā ir 74,8, tādējādi mūsu ekonomika ir 18.vietā šī gada indeksā.
Latvija Eiropas reģionā starp 45 valstīm ieņem 13.vietu, un tās kopējais rādītājs ir virs reģiona un pasaules vidējiem rādītājiem.
Tāpat Finanšu ministrija ziņo, ka ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdz 2022.gada 30.novembrim investīciju projektu līgumiem tika piesaistīti 4,6 miljardu eiro ES fondu līdzfinansējuma – jeb 99,8 % no 4,64 miljardiem eiro Latvijai pieejamā finansējuma (tai skaitā pateicoties uzņemtajām valsts budžeta virssaistībām 165,4 miljoniem eiro ES fondu līdzfinansējuma).
Šogad ir sperti nozīmīgi soļi ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda finansējuma piesaistei. Kohēzijas politikas programma paredz, ka turpmākajos gados Latvija kopumā saņems aptuveni 4,3 miljardus eiro ES finansējumu grantu formā jeb atbalstā, kas Latvijai nebūs jāatmaksā (papildus tam 0,7 miljardi eiro ir nacionālais līdzfinansējums). Tostarp programmā Latvijai tiek paredzēts arī Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējums 191 miljona eiro apmērā ar mērķi nodrošināt atbalstu reģioniem un nozarēm, kuras īpaši skars pakāpeniska atteikšanās no fosilo resursu izmantošanas.
29.12.2022. / Autors: BNN / Foto: Pixabay
