Igaunijas drošības eksperts Rainers Sakss (Rainer Saks) norādījis, ka šajā kara fāzē varam būt droši, ka kodolieroču lietošana nav Krievijas interesēs, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Kopš iebrukuma Ukrainā Krievija ir atkārtoti biedējusi Rietumus ar kodoluzbrukumu. Vācija ilgstoši vilcinājusies ļaut smagāka bruņojuma piegādi Ukrainai, pamatojot to ar situācijas eskalēšanu, kas varētu novest pie kodolkara. Saskaņā ar Saksa teikto, šie draudi vairs nedarbojas. «Kodolieroči tiek lietoti aizsardzībai, un nav piemēroti uzbrukumam. Šie draudi vairs nav efektīvi, tomēr nevar noliegt, ka iepriekš iedarbojās. Tas arī ir iemesls, kādēļ 2022.gada februārī izvērtās karš, kas patiesībā sākās jau 2014.gadā. Krievijas draudi bija gana spēcīgi, lai liktu rietumvalstīm atkāpties, un Maskava atkāpšanos uztvēra kā apliecinājumu, ka var turpināt iecerēto,» sacīja eksperts.
Sakss izrādīja skeptisku attieksmi pret Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) vēlmi runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šolca mērķis ir panākt, lai Putins izved armiju no Ukrainas. Igauņu drošības eksperts norādīja, ka nav jēgas to darīt, un lielāks ieguvums būtu no darbībām, kas nav iepriekš publiski izziņotas: «Vācijas un arī Francijas problēma ir tajā, ka tās neizrāda iniciatīvu, tās tikai reaģē. Tās nezina, kā stratēģiskā līmenī saglabāt inicatīvu. Lai aktīvi strādātu pie mērķa izbeigt karu, tām nav jārunā savā starpā, bet gan ir jānodod vēstījums, kas atturēs Krieviju. Tām ir jāstrādā starptautiski, ar visu pasauli, bet tas nenotiek.»
Saskaņā ar Saksa teikto, šobrīd Ukrainā lielākoties izmanto Rietumu piegādātos ieročus. Tāpat Ukraina ir saņēmusi tehnoloģisko palīdzību saziņai un izlūkošanai, bet tas parasti netiek publiski pieminēts. Bez palīdzības no sabiedrotajiem Ukraina nevarētu turēties pretī Krievijas agresijai, un eksperts piebilda, ka pagājušajā nedēļā apsolītie tanki Leopard kaujas laukā nenonāks ātrāk par aprīli, jo, lai gan ukraiņi zina, kā rīkoties ar tankiem, ir jāapgūst noteikta ekspulatācijas specifika. Sakss uzsvēra, ka armija būtu jāapmāca un jāapbruņo miera laikā, nevis kara apstākļos, un tas ir kaut kas, ko Igaunijai der atcerēties.
Attiecībā uz Ukrainas lūgumu tai piešķirt arī iznīcinātājus, Sakss norādīja, ka tas ir ļoti sarežģīts lēmums, ko īstenot ir daudz grūtāk nekā piešķirt tankus. No vienas puses, piešķirt iznīcinātājus būtu vienkāršāk – tā kā Rietumu armijas šobrīd veic tehnikas nomaiņu, ir pieejami lidaparāti, ko nodot Ukrainai. No otras puses – to pārvietošana, apkope un ekspluatācija ir daudz sarežģītāka nekā tankiem. Ukrainai nav piemērotu bāžu, un lidlauki būtu jāpiemēro vai jāpārbūvē, un tas aizņemtu daudzus mēnešus.
Laikapstākļi Ukrainā, kas ir mazliet siltāki, nekā ierasts, neļauj Krievijai izmantot smago tehniku. «Ja Krievija izmantos smago tehniku, tās zaudējumi uzreiz būs lielāki. Tomēr lielākā Krievijas problēma joprojām ir kvalitatīva personāla trūkums,» sacīja Sakss, un piebilda, ka Putins nevar pārtraukt karu vai atzīt sakāvi, jo tas nozīmētu nonākt uz ceļiem visas Krievijas politiskās elites priekšā.
1.02.2023. / Autors: BNN / Foto: Latvijas Ārlietu ministrija/Flickr
