Inflācija Latvijā jūlijā sasniegusi 21,5%, paziņojusi Centrālā statistikas pārvalde. Pēc ekonomista Pētera Strautiņa teiktā, tas ir vēl vairāk, nekā provizoriski bija vērtējis Eurostat (21,0%).
Kopumā lielo cenu kāpumu virza mājoklis, transports un pārtika, kopā veidojot 18,2 inflācijas procentpunktus jeb 85% no kopējā dzīves dārdzības pieauguma.
Kā uzsver Strautiņš, parasti jūlijā ir mēneša deflācija, sezonāliem faktoriem samazinot pārtikas un apģērbu cenas.
«Cenu kāpums salīdzinājumā ar jūniju bija, tā teikt, viena aktiera teātris – gandrīz 9/10 no tā veidoja mājokļu izdevumu sadārdzināšanās par 10,6%, tai skaitā gāzei par 74,7%.»
Kā ziņots iepriekš, transporta izdevumi jau samazinājās par 1,6%, salīdzinot ar jūnija mēnesi. Strautiņš prognozē, ka šī tendence varētu turpināties arī nākamajos mēnešos.
«Tas turpināsies. Naftas, un, kas ir vēl svarīgāk, benzīna cena biržās eiro izteiksmē ir zemākā kopš aprīļa pirmās puses. Ir cerības arī uz pārtikas cenu stabilizāciju – S&P GSCI pārtikas cenu indekss līdz jūlija sākumam kopš maija pīķa saruka par piektdaļu un tur arī palika.»
Kā stāsta Strautiņš, maijā un jūnija sākumā bija it kā pamatotas cerības, ka inflācijas skrējiens bremzēsies – gada inflācija vēl kāps uz augšu, bet soļi kļūs mazāki.
«Diemžēl kopš tā brīža gāzes cenas Eiropā ir vairāk nekā divkāršojušās, Krievijai, tā teikt, ejot uz visu banku un neatgriezeniski postot savas pozīcijas Eiropas gāzes tirgos īstermiņa mērķu sasniegšanai.»
Ekonomists uzskata, ka joprojām pastāv cerības, ka cenu kāpuma skaitītājs tuvākajā nākotnē apstāsies, taču tas, visticamāk, nenotiks «dabiska» procesa rezultātā, bet gan būs nepieciešama valsts iejaukšanās.
«Sagaidāms, ka inflācija atkal lielā mērā kļūs no ekonomiska par politisku rādītāju. Šobrīd notiek darbs pie Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem priekšlikumiem, kas paredz samazināt siltuma un citu enerģijas veidu izmaksas mājsaimniecībām. Sākotnēji aprēķinātā fiskālā «cena» bija 350 miljoni, bet ir paredzams, ka galīgais rēķins valsts budžetam būs krietni lielāks, varbūt tie būs 500 miljoni, precīzu summu droši vien uzzināsim tikai pavasarī,» sacīja Strautiņš.
Ekonomists ir pārliecināts, ka starp līdz šim apspriestajiem atbalsta pasākumiem viens inflācijas rādītāju var ietekmēt ievērojami – jau rēķinā iekļauta 50% kompensācija tai siltuma cenas daļai, kas pārsniegs 68 eiro par megavatstundu (MWh).
«Nereti sarunvalodā vārdi «politisks lēmums» vai «politiska motivācija» tiek lietots kā pretstats jēdzieniem «saimniecisks» vai «racionāls», vai «sabiedrības interesēm atbilstošs». Tas tā nav vai tā tam vismaz nevajadzētu būt.»
«Ja ir krīze un šobrīd tāda noteikti ir, tad politiskā procesā var lemt par tādu normālos apstākļos tirgus vai apolitisku regulatoru ziņā nodotiem jautājumiem kā cenu veidošanās.»
Strautiņš ir pārliecināts, ka, ja valsts neiesaistīsies šajā procesā, tad enerģijas dārdzība nodarīs daudz kaitējuma gan mājsaimniecībām, gan valsts ekonomikai kopumā caur krītošu patēriņu.
10.08.2022. / Autors: BNN / Foto: Pixabay
