Kamēr valdība Latvijas iedzīvotājus aplaimo ar nelielu “pīrādziņu” jeb valsts atbalstu energoresursu augsto cenu kompensācijai, divi valsts uzņēmumi AS “Sadales tīkls” (ST) un AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) nolēmuši, ka šis ir īstais laiks tarifu celšanai. Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šo uzņēmumu iesniegtos tarifus apstiprinās, nepatīkamas izmaiņas savos maciņos jutīsim mēs visi.
AS “Sadales tīkls” 100% kapitāldaļu turētājs ir AS “Latvenergo”, kurš atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, savukārt AS “Augstsprieguma tīkls” 100% akciju pieder Latvijas Republikai Finanšu ministrijas personā. Taču kamēr valsts (laikam jāsaka – Ministru kabineta personā) energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensācijai paredzējusi atbalstu elektroenerģijai ar fiksētu 16 eiro cenu par pirmajām 100 kilovatstundām, abi minētie uzņēmumi spēlē savdabīgu ping–pongu, sacenšoties, kuram izdosies tarifu paaugstināt vairāk.
Cik liels tarifu pieaugums gaidāms?
Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka līderos ir AS “Sadales tīkls”, kura regulatoram iesniegtais projekts no nākamā gada 1. jūlija paredz vidējā sadales tarifa pieaugumu par 75%, savukārt AST 24. oktobrī “aplaimoja” tautu ar paziņojumu, ka tā elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1. marta varētu pieaugt vairāk nekā četras reizes. Valsts uzņēmums ST sadales pakalpojumu nodrošināšanai prasa ne vairāk un ne mazāk kā 183 miljonus eiro gadā, kā vienu no argumentiem minot, ka tam, lūk, par 69% procentiem (no 71 miljona eiro šogad līdz 144 miljoniem nākamgad) pieaugs izmaksas cita valsts uzņēmuma – AST tarifu pieaugumu dēļ. Cita starpā minēts arī uzņēmumam nepieciešamo preču un pakalpojumu cenu pieaugums, un, protams, SPKC iesniegtajā tarifu projekta publiskojamā daļā piesaukta arī Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Varbūt tas aprakstīts nepubliskojamā daļā, taču izburoties cauri šim dokumentam, tā arī nekļūst skaidrs, kādēļ ST nepieciešami ik gadus vēl 183 miljoni. Varbūt pietiktu ar 144 miljoniem? Bet varbūt būtu gana, ja AST savu apetīti nedaudz piebremzētu. Iedzīvotāju un uzņēmēju maki tomēr nav bezizmēra!
Ja ST izdosies panākt kāroto tarifa pieaugumu, tad aptuveni 600 000 mājsaimniecībām ar elektrības patēriņu 100 kilovatstundas mēnesī rēķina sadaļa par sadali/pārvadi pieaugs par 6 līdz 8 eiro, bet privātmāju īpašniekiem ik mēnesi nāksies maksāt par 30 eiro vairāk. Jāatzīmē, ka šinī periodā vairs nebūs spēkā arī kompensācijas par elektroenerģiju, tās paredzēts maksāt līdz nākamā gada 30. aprīlim.
Nevar teikt, ka “Sadales tīkls” par iedzīvotājiem nemaz nedomā, publiskajā telpā jau izskanējušas pamācības, ka “privātmājas tarifu pieaugumu var mazināt, samazinot pieslēguma jaudu”, turklāt “lai virzītu izmaiņas pakāpeniski”, minētais valsts uzņēmums iesniedzis SPRK priekšlikumu tarifa korekcijai un līdz ar to arī daļējam maksas pieaugumam jau no nākamā gada 1. janvāra.
Arī ministri nav sajūsmā
Vienīgais gaišais stars visā šajā “darvas mucā” ir premjera Krišjāņa Kariņa Ekonomikas un Finanšu ministrijām dotais uzdevums sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā ziņojumu par iespējām koriģēt AST un ST sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus. To plānots skatīt 20. decembra valdības sēdē. Šajā gadījumā jāsaka, par laimi “vecais premjers” Kariņš, visticamāk, būs arī “jaunais premjers” Kariņš, tātad atbildīgo ministriju vēl atbildīgākajiem ierēdņiem nebūs iespēju izlikties, ka viņi par tādu rezolūciju neko nezina. Arī pagaidām vēl ekonomikas ministre Ilze Indriksone par ST apetīti nav sajūsmā un norādījusi, ka uzņēmuma tarifu projekts jāgatavo no jauna.
Malā nav palicis arī pašreizējais VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs, kurš gluži pamatoti norādījis, ka šāds tarifu pieaugums negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspēju un piesaucis arī tos vairāk kā 10 000 Latvijas mājsaimniecību, kas uzstādījušas saules paneļus un nu, ja tā var teikt, “maksās raudādamas”. Kā norādījis atjaunīgās enerģijas ražotāja SIA “Evecon” valdes loceklis Gatis Lazda: “Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt zaļākām, ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu.” Pēc viņa teiktā “mākslīgi sadārdzinot zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, kārtējo reizi tiek likti šķēršļi Latvijas energoneatkarībai un tādu elektroenerģijas projektu attīstībai, kas iedzīvotājiem ilgtermiņā varētu nodrošināt lētāku elektrību”.
No zaļās enerģijas – superdārgā
Ja domājām, ka ar valsts atbalstu par elektroenerģiju būsim izsprukuši cauri šīs ziemas energokrīzei, tad jau no pavasara mūsu pašu valsts uzņēmumi ir parūpējušies par nepatīkamu pārsteigumu energoresursu sadārdzināšanās ietekmē jau tā cietušajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Jo kurš gan, atvainojos, muļķis gribēs apgādāt savu māju ar saules paneļiem, ja tie pēkšņi no zaļās enerģijas būs pārtapuši superdārgajā enerģijā? Un ja reiz tā, tad kur gan paliek Eiropas Savienības un mūsu pašu daudzinātais “zaļais kurss” un CO2 mazināšana? Nu kā gan lai te nepiesauc Krišjāņa Kariņa par hrestomātisku kļuvušo teicienu: “Draugi, nav labi!”.
5.12.2022. / Autors: Ilona Bērziņa / Foto: Pixabay
