Latvijas uzņēmumos strauji ienāk tādi digitalizācijas rīki kā lietu internets (angliski – Internet of Things, IoT), kas paredz atsevišķu fizisku ierīču savienošanu vienotā tīklā. Šādas ierīces ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem un sakaru līdzekļiem, kas ļauj sekot tīklā iesaistīto iekārtu darbībai, kontrolēt to un vajadzības gadījumā arī vadīt.
Aug izpratne par digitalizācijas sniegtajiem ieguvumiem
Priekšrocības, ko dod lietu interneta izmantošana, ir acīmredzamas. Piemēram, ja pilsētā visi siltuma un ūdens skaitītāji būtu digitāli un tiešsaistē savienoti vienotā tīklā ar siltuma ražošanas un/vai ūdensapgādes uzņēmumu, šāds risinājums dotu šiem uzņēmumiem dažādus taustāmus labumus, tostarp, elastīgi reaģēt uz izmaiņām kopējā sistēmā. Teiksim, siltumapgādes firma strauja temperatūras kāpuma gadījumā var automātiski samazināt kurināmā patēriņu un tādējādi ietaupīt līdzekļus. Lielus finansiālus ieguvumus uz ietaupītās elektroenerģijas rēķina var sniegt arī viedā apgaismojuma ierīkošana pilsētās. Eksistē arī dažādi citi veiksmīgi tehnoloģiju izmantošanas piemēri, tādēļ digitalizācijas rīki pamazām kļūst arvien populārāki – turklāt ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos.
Valmieriešu projekts gūst atzinību
Viena no ievērības cienīgākajām pēdējā laikā realizētajām iecerēm digitalizācijas jomā īstenota Valmieras novadā. Sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) izstrādātā projekta ietvaros novada ūdenssaimniecības uzņēmums SIA “Valmieras ūdens” ieviesa inovatīvu sistēmu. Rezultātā Valmieras novada teritorijā patērētājiem tika uzstādīti aukstā ūdens patēriņa ultraskaņas skaitītāji ar attālināto datu nolasīšanu, izmantojot lietu internetu un piegādi.
Kopā līdz šim uzstādīti gandrīz 700 jaunie skaitītāji, kuri apliecinājuši, ka sistēma strādā un datu apraide notiek kvalitatīvi. Tādēļ uzņēmumā cer, ka viņu realizētais projekts “iedrošinās citas ūdenssaimniecības Latvijā sekot šim piemēram, jo apzināmies, ka arī mūsu nozares darbs ar katru gadu paliks arvien digitalizētāks un viedāks izmantoto tehnoloģiju jomā.”
Galvenais iemesls, kādēļ tika uzsākta jauno skaitītāju ieviešana, bija novada ūdenssaimniecību sistēmas pārstrukturizēšana un SIA “Valmieras ūdens” pakalpojumu sniegšanas teritorijas paplašināšana. Jauno ūdens skaitītāju uzstādīšana notiek pakāpeniski. Sākumā tos uzstāda objektos, kuros pienācis veco skaitītāju verifikācijas periods, kā arī tādās no jauna pievienotajās teritorijās kā Strenči un Mūrmuiža. Lai gan projekta kopējās investīcijas sastāda gandrīz 420 000 eiro (bez PVN), tā īstenošana ilgtermiņā sniegs vairākus būtiskus labumus. Pirmkārt, tā būs pakalpojuma kvalitātes uzlabošana, kā arī precizitāte datu apraidē par faktisko ūdens patēriņu, kas dod iespēju samazināt uzskaitītos zudumus maģistrālajos tīklos. Otrs ieguvums ir ekonomiskais izdevīgums, jo šāds risinājums ļauj ietaupīt līdzekļus uz piesaistīto cilvēkresursu un transporta rēķina, ņemot vērā apkalpotās teritorijas ģeogrāfiskos attālumus.
Digitalizācija – ceļš uz efektīvāku saimniekošanu
LMT Lietu interneta biznesa vadītājs Kaspars Egliņš akcentē IoT tehnoloģiju izmantošanu efektīvai biznesa pārraudzībai. Tas attiecas, pirmkārt, uz klientu esošo iekārtu modernizēšanu, aprīkojot tās ar attālinātās pārraudzības un pārvaldības funkcionalitāti nodrošinošiem risinājumiem. Otrkārt, LMT ikdienā veic iekārtu ražotāju tirgus izpēti un attīsta savu kompetenci. “Lietu internets nav tikai tehnoloģiska inovācija, tas ir ekonomisks instruments, kas ļauj uzņēmumiem pārvērst izmaksas par efektivitāti, pārvaldot resursus gudrāk, ātrāk un ar zemākām izmaksām.”
Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta rīcībā ir finanšu resursi, kas var tikt izmantoti uzņēmumu digitālajai transformācijai. Procesu digitalizācijai komercdarbībā ir atvēlēti 63,5 miljoni eiro, bet komersantu digitālās transformācijas veicināšanai paredzēti “Altum” aizdevumi 47,14 miljoni eiro vērtībā. Paredzēts arī atbalsts jaunu digitālu projektu izstrādei par kopējo summu 24,3 miljoni eiro, digitālo prasmju attīstībai (34 miljoni eiro), produktivitātes aizdevumi inovatīviem uzņēmumiem (98,3 miljoni eiro) un atbalsts jaunu duāla lietojuma produktu izstrādei 30 miljonu eiro vērtībā.
3.01.2025. / Autors: Ilona Noriete / Foto: Pixabay
