Progresīvais Šuvajevs 3.septembrī paziņoja – viņam nav bažu par to, ka nākamā gada budžeta (ne)pieņemšanas dēļ varētu krist valdība. Taisnība ir – tas cinītis, pār kuru, visticamāk, aizķersies Evikas Siliņas valdības rati, ir vēl progresīvākais satiksmes ministrs Briškens.
Mīļā miera un valdības stabilitātes labad premjere līdz šim izlikusies ticam, ka tas Kaspars Briškens (PRO), par kuru vietnē railbaltica.org atrodams teksts: “Kaspars izstrādāja visaptverošu “Rail Baltica” ilgtermiņa attīstības un komercializācijas stratēģiju četrās pamatjomās: mārketings, starptautiskā veicināšana un attiecības ar piegādātājiem; multimodālās mobilitātes un loģistikas attīstība; transporta ekonomika; inovācijas, digitalizācija un ilgtspējība”, nav tas pats Satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kurš izliekas, ka viņam nav ne jausmas, kā “Rail Baltica” projekts četrkārt sadārdzinājies. Ārkārtīgi interesanta kā finansiāli, tā arī no lietderības aspekta ir ideja par 1 520 mm pagaidu (!) dzelzceļa līnijas izbūvi no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas līdz lidostai, un pie viena arī pašu staciju būvniecību. Laikam jau nekas, ka “Rail Baltica” sliedes paredzēts būvēt nevis tā saucamajā “krievu platumā” – jau minētie 1 520 mm, bet gan “Eiropas platumā” – 1435 mm. Varbūt mēs kaut ko nezinām, un valdība, stāstot, ka naudas nav, tikai baida cilvēkus kā kaķi ar pūsli? Sagaidīsim nākamo nedēļu ar Satiksmes ministrijas solīto informatīvo ziņojumu šai sakarā un tad jau redzēsim, kādu veidu Briškens atradis, lai izmantotu jau pieejamos Eiropas fondus. Tomēr “Rail Baltica” projekta pērles nobāl pret vareno tīģerlēcienu ar pagaidām vēl nacionālo aviokompāniju “AirBaltic”.
Nezinu, cik alternatīvi apdāvinātiem jābūt politiķiem, lai mīļuprāt piekristu, ka 571 miljona eiro norakstīšana tik vien ir kā tāda neliela “grāmatvediska operācija”. Valsts savā aviokompānijā naudu bērusi kā caurā mucā – pēc “airBaltic” izpilddirektora Martina Gausa aprēķina, 29 gados valsts kompānijā ieguldījusi 526 miljonus eiro, ko “sabiedrība uzskata par nodokļu maksātāju naudu”.
Sabiedrības sašutums ir saprotams, ne jau tādēļ Milda, Anna, Jānis un Pēteris maksā nodokļus, lai viņu naudu sākumā tērētu “airBaltic” glābšanai un Gausa kunga augstajam dzīves līmenim (vidējais mēneša atalgojums aptuveni 69 000 eiro), bet pēc tam bagātā onkuļa jeb investora piesaistīšanas vārdā norakstītu kā sīku, “grāmatvedisku štruntu”. Par to, kas lācītim vēderā, vairāk varēsim spriest, kad publiski kļūs zināms investora vārds (baumo, ka tā esot Vācijas nacionālā lidsabiedrība “Lufthansa”). Mulsina kas cits – vai progresīvais Briškens, kurš trīs termiņus nosēdēja “airBaltica” padomē, un, ja ticēt ierakstam “airBaltic” mājas lapā: “ieņēma nozīmīgu lomu uzņēmuma pārstrukturēšanā un sagatavošanā veiksmīgai izaugsmei, tostarp jauno “Airbus A220-300” lidmašīnu pasūtīšanā, privātā investora piesaistē, kā arī uzņēmuma jaunā biznesa plāna “Destination 2025” izstrādē” nepamanīja, ka šis uzņēmums faktiski ir izputējis?
Iespējams, arī šo krupi sabiedrība norītu, taču Briškenu, manuprāt, iegāž viņa absolūtā neprasme nolaisties no saviem augstumiem, lai sakarīgi izskaidrotu sabiedrībai tā vai cita nepopulāra lēmuma nepieciešamību. Kā pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Lietas, kuras bija jāskaidro piektdienas pēcpusdienā, tika skaidrotas vakar. Sabiedrībai ir pilnīgi pamatoti jautājumi, tā tomēr ir nodokļu maksātāju nauda, kas tur ir ieguldīta”.
Siliņas solījumi sekot līdzi, lai Briškens turpmāk vismaz komunikācijā par “airBaltica” būtu uzdevumu augstumos, paša Briškena izteikumi par netaisīšanos “slēpties no nepopulārām patiesībām” nāk par vēlu. Lavīna jau ir sākusi velties un diezin vai līdzēs Briškena apgalvojumi, ka ilgus gadus neatrisinātie jautājumi, kurus kopā ar savu komandu viņš tagad cenšas risināt, nav radušies viņa ministrēšanas laikā.
Patreizējā bilance Briškenam nav labvēlīga. “Apvienotā saraksta” deputāti nolēmuši vērsties prokuratūrā ar aicinājumu pārbaudīt valdības lēmuma par vairāk kā 500 miljonu eiro norakstīšanas likumību. Acīmredzot atrašanās opozīcijā apbrīnojami apskaidro prātus, jo “Apvienotais saraksts” norāda uz problēmas sakni – runa ir par nodokļi maksātāju, tātad sabiedrības naudu, nevis Briškena, Siliņas vai Gausa personīgo kantorīti. Ir ļoti pat iespējams, ka “Nacionālā apvienība” varētu prasīt Briškena demisiju. Tāpat iespējams, ka Briškena demisiju oficiāli vai neoficiālās sarunās ar “Progresīvajiem” varētu pieprasīt Evika Siliņa vai politiskajās intrigās rūdītā “Jaunā Vienotība”. Šai partijai ir būtiski saglabāt savu gaišo tēlu, neļaujot tam piekarināt vairāk kā 500 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu, lai kādi arī būtu argumenti par labu “airBaltica” pamatkapitāla samazināšanai. Par to visai skaidri signalizē Siliņas solījums vērtēt Kaspara Briškena atbilstību amatam.
6.09.2024. / Autors: Ilona Bērziņa, BNN / Foto: Satiksmes ministrija
