Finanšu veselība Latvijā, lai arī gada laikā ir uzlabojusies, kopumā vērtējama kā samērā vāja, turklāt atrodas vissliktākajā pozīcijā, salīdzinot situāciju ar abām pārējām Baltijas valstīm un Zviedriju, komentē “Swedbank” pārstāvji, balstoties uz “Swedbank” Finanšu institūta veikto pētījumu.
Latvijā liela daļa iedzīvotāju nav izveidojuši pietiekamus uzkrājumus, aizsargājuši savas finanses no neparedzētiem gadījumiem, kā arī neprasmīgi pārvalda savu ikdienas budžetu. Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir grūtības tikt galā ar sadzīves tēriņiem, liecina pētījuma rezultāti.
Gada laikā nedaudz uzlabojoties Latvijas iedzīvotāju vājajai finanšu veselībai, samazinājusies arī nedrošība par savu finansiālo stāvokli, tomēr tā vēl aizvien ir samērā augsta. Ja pirms gada tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs bija gatavs paust pārliecību, ka kopumā jūtas drošs par savām naudas lietām, tad šogad šādi domā jau katrs ceturtais.
Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotājiem ir bijis pa spēkam uzlabot arī sajūtu, ka viņu finanses dod viņiem brīvību darīt to, ko viņi vēlas – gan tagad, gan arī nākotnē.
Pērn šādu brīvības sajūtu pauda 17% aptaujāto, turpretī šobrīd jau 26%. Šogad šāda sajūta ir izlīdzinājusies starp vīriešiem un sievietēm, jo vēl pirms gada bija vērojama paliela plaisa.
“Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons norāda, ka finanšu veselība sabiedrībā kopumā gada laikā tomēr ir uzlabojusies. Kāpums ir vērojams visās finanšu veselības indeksa apskatītajās pozīcijās – gan finanšu zināšanās, gan finanšu spējās. Jansons uzsver, ka tā ir pozitīva ziņa, īpaši ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un izteikto cenu sadārdzinājumu.
Tomēr laba finanšu veselība ir relatīvs jēdziens un atkarīga no katras mājsaimniecības situācijas, skaidro Jansons. Lai arī augstāki ienākumi ļauj vieglāk pārvaldīt savus izdevumus un izveidot uzkrājumus, tas vien nav labas finanšu veselības priekšnoteikums. Arī lielāku ienākumu segmentā liela daļa iedzīvotāju nav parūpējusies par uzkrājumu veidošanu, apdrošināšanu vai ieguldījumiem, un viens no priekšnoteikumiem labākām spējām pārvaldīt savas naudas lietas ir tieši finanšu zināšanas.
Vienlaikus, salīdzinot indeksa rezultātus un iedzīvotāju pašnovērtējuma rezultātus, redzams, ka cilvēki savas finanšu zināšanas vērtē augstāk, nekā tas ir patiesībā. Vairāk nekā puse iedzīvotāju pētījumā norāda, ka tiem ir nepieciešamās zināšanas, lai veiksmīgi tiktu galā ar savām naudas lietām.
Lūkojoties uz finanšu veselību Latvijā dažādu vecuma grupu perspektīvā, pētījumā secināts, ka spēcīgākā finanšu veselība ir trīsdesmitgadniekiem, kuri demonstrē arī visaugstākās zināšanas finanšu jautājumos, kam seko seniori, kas visveiksmīgāk spēj sabalansēt savus ienākumus ar izdevumiem – mazāk neatmaksātu aizņēmumu un labāka uzkrājumu attiecība pret ienākumiem.
Vīriešiem Latvijā finanšu veselības indekss ir nedaudz augstāks nekā sievietēm, un atšķirību rada gan dažādās finanšu iespējas, gan zināšanas finanšu jautājumos. Savukārt visvājākās Latvijas iedzīvotāju zināšanas ir jautājumos par vērtspapīriem. Arī izpratne par kredīta atmaksas ilguma ietekmi uz kopā samaksātajiem procentiem par aizņēmumu nav visai liela – šāda situācija ir visās četrās pētījumā apskatītajās valstīs.
“Swedbank” Finanšu institūts jau otro gadu pēc kārtas ir veicis apjomīgu pētījumu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā, atspoguļojot sabiedrības finanšu prasmes un paradumus. Pētījuma ietvaros izveidots Finanšu veselības indekss ar mērķi nomērīt sabiedrības finanšu veselību, un tā rādītāji apkopoti pārskatā, īpaši detalizēti apskatot situāciju Latvijā. 2024.gada janvārī pētījums veikts pētījumu aģentūras “Kantar Sifo” platformā, aptaujājot 4 000 interneta lietotāju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.
14.03.2024. / Autors: BNN / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
