Daudziem ventspilniekiem ziemas iestāšanās ir starts pilsētas tēvu sarūpētai ziemas treniņnometnei, proti, īpaši agrām fiziskām aktivitātēm – no sniega atbrīvojot un ar smilts un sāls maisījumu kaisot slidenos pašvaldības trotuārus. Ventspilī šādās bezierunu treniņnometnēs ir spiests piedalīties turpat vai ikviens nekustamā īpašuma saimnieks.
Naudīgākiem ir iespēja savā vietā nolīgt profesionālus “sportistus” – sētniekus, bet tiem, kuri nespēj iegādāties attiecīgās “ekstras”, ir vien jāceļas, jāauj kājas un jāpilda pašiem pašvaldības izrakstītie vingrinājumi. Kādam tiek izrakstīts maz mazītiņš apkopjamais gabaliņš, savukārt citam apkopjamā teritorija tiek sevišķi lielos apmēros. Lai “vingrošanu” padarītu pēc iespējas efektīvāku, mūsu “sportotāji” tiek pakļauti īpašai pašvaldības kontrolei un nepielūdzamai sodu sistēmai.
Labi nostādītā “sportošanas” un soda sistēma novembrī piedzīvoja izmaiņas
Likās, beidzot arī mūsu pilsēta iet kaimiņpilsētas Talsu pēdās, atsakoties no iedzīvotāju piespiedu nodarbināšanas, pašai uzsākot laikmetam atbilstošu, mehanizētu savas teritorijas apkopšanu. Grasījos jau teikt lielu, visaptverošu “paldies!” pilsētas tēviem, bet, izrādās, pieņemtais lēmums ir kārtējā sabiedrības maldināšanas un problēmas risināšanas imitācija.
Nospiedošajam vairākumam būs pilnā apmērā jāturpina apšķipelēt un appļaut pašvaldības īpašumus. Uz atvieglojumiem varēšot pretendēt tikai tie nedaudzie īpašnieki, kuru nekustamā īpašuma pieguļošā teritorija esot lielāka par pusi no pašu nekustamā īpašuma platības, neieskaitot veloceliņus un maģistrālos grāvjus.
Pašvaldības oficiālā nostāja vēsta, ka “žēlsirdības” žests it kā esot veikts ar nolūku pilnveidot pašvaldības līdzdalības mehānismu nekustamā īpašuma piegulošo teritoriju uzkopšanā. Pārfrāzējot: tā esot palīdzība pilsētniekiem, kuriem līdz šim bija lemts bezatlīdzības kārtā kopt pašvaldības īpašumus sevišķi lielos apmēros. Protams, ne vārda, ka pašvaldība līdzšinējo nostāju bija spiesta mainīt pēc Latvijas Republikas tiesībsarga iesaistes, kurš aicināja Ventspils pilsētas domi paredzēt samērīgu nekustamam īpašumam pieguļošās publiskās lietošanas esošas teritorijas kopjamo platību.
Pat pēc tiesībsarga iesaistes mūsu deputātiem liekas samērīgi likt pilsētniekiem pilnā apmērā apkopt nekustamā īpašuma pieguļošo teritorijas 20%, 30% un pat 49% apmērā no pašu nekustamā īpašuma platības. Bet visticamāk, kā ierasts, daudzi deputāti nemaz netika iepazīstināti ar tiesībsarga apsvērumiem un līdzšinējiem Latvijas Republikas Satversmes tiesas secinājumiem. Tātad vajadzīgais lēmums tika pieņemts, ciniski manipulējot ar sabiedrisko domu un deputātiem.
Tā kā ir notikusi kārtējā maldināšana, uzskatu par nepieciešamu publicēt daļu no Latvijas Republikas Satversmes tiesas un tiesībsarga secinātā:
1) Pienākums uzkopt un uzturēt kārtībā nekustamajam īpašumam pieguļošo publiskā lietošanā esošo teritoriju “ir apgrūtinājums, jo tā izpilde ir saistīta ar fiziska darba ieguldījumu, laika patēriņu, nepieciešamo tehnisko līdzekļu iegādi un finansiāliem izdevumiem”, un tas ierobežo Satversmes 105. pantā garantētās personas pamattiesības.
2) Par pašvaldības autonomās funkcijas pienācīgu izpildi atbildīga ir pašvaldība, nevis personas, kurām pieder nekustamais īpašums pašvaldības administratīvajā teritorijā. Īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt viņa īpašumā pieguļošo teritoriju pašvaldība var noteikt tikai ar tādu regulējumu, kas nodrošina samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi – nodrošināt sakoptu pilsētvidi. Tātad likuma “Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteiktais deleģējums nav interpretējams tādējādi, ka pašvaldība drīkstētu savas autonomās funkcijas pilnībā uzlikt īpašniekiem.
3) Ja pašvaldība izvēlējusies savas autonomās funkcijas izpildi uzlikt īpašniekiem, tai jāuzņemas līdzatbildība šīs funkcijas īstenošanā. Arguments, ka pašvaldības budžetā tās autonomo funkciju izpildei vispār nav paredzēti vai arī ir paredzēti nepietiekami līdzekļi, nav atzīstams par iemeslu tam, lai pašvaldība varētu vispār atteikties no līdzdalības pieguļošo teritoriju kopšanā un šo pienākumu neierobežotā apjomā uzlikt īpašniekiem.
4) (..) personas īpašumtiesību ierobežojumus var noteikt, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valstu iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Nav šaubu, ka “nekustamā īpašuma īpašniekiem ir jārēķinās ar pienākumiem, kas var izrietēt no īpašuma tiesībām”. Līdz ar to tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja vien ierobežojumi ir noteikti ar likumu leģitīma mērķa labad un ir samērīgi ar šo mērķi.
5) Samērīguma princips ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem. (..) pienākums ievērot samērīguma principu saista ne vien likumdevēju, bet arī valsts pārvaldi un tiesu varu. Ne tikai likumdevējam, pieņemot tiesību normas, ir jāizvērtē šo normu atbilstība samērīguma principam, bet arī valsts pārvaldei, īstenojot valsts varu, katrā konkrētā gadījumā ir jāņem vērā samērīguma princips, it sevišķi gadījumos, kad ar valsts pārvaldes rīcību tiek ierobežotas personas pamattiesības.”
***
Nobeigumā ikviens var atbildēt uz jautājumu, vai piedāvātie vietvaras risinājumi atbilst tiesībsarga un Satversemes tiesas atzinumiem? Vai ventspilnieki ir pelnījuši modernu, pašvaldības nodrošinātu un finansētu pieguļušās teritorijas apkopšanu? Manuprāt, pastāvošā kārtība neatbilst ne labas pārvaldības, ne tiesībsarga, ne Satversemes tiesas atzinumiem.
Uzspiesto pašvaldības īpašuma tīrīšanu vēl ciniskāku padara oficiālā pašvaldības attieksme, kura pieņemto lēmumu pasniedz kā kaut kādu īpašu pašvaldības līdzdalību pašas īpašuma uzkopšanā. Kā īpaša pašvaldības pretīmnākšana tiek uzsvērta iespēja privātmāju īpašniekiem izmantot pašvaldības “atbalstu”, piesakoties bezmaksas smilts un sāls maisījuma saņemšanai.
Nu re, cik labi. Formāli pašvaldība nebūs atteikusies no līdzdalības pieguļošo teritoriju kopšanā. Ventspilniekiem turpinās dot smilti un sāli, lai tiem labāk veiktos ar pašvaldības īpašumu pucēšanu. Un ja tā, tad traktori un mūsu pilsētā ražotā pilsētvides pucēšanas tehnika nav vajadzīga. Kā sacīt, neies tak pašvaldības resursu tērēt trotuāru pucēšanai!
P.S. Domes deputātiem jebkurā brīdī ir iespējams ventspilniekus atbrīvot no Satversmes 105. panta personas garantēto pamattiesību ierobežošanas. Vērosim, kuri iestāsies par mūsdienu klaušu atcelšanu un mūsdienīgu pilsētvides sakopšanas risinājumu ieviešanu.
8.12.2021. / Autors: Aivis Landmanis / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
