Miegs ir viens no svarīgākajiem labas pašsajūtas un veselības priekšnoteikumiem gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ikdienā sportojot un kustībā pavadot vairāk laika, ir ne tikai ciešāks miegs, bet arī vieglāk pamosties no rīta, noskaidrots Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Mobilā Telefona (LMT) projekta Sporto visa klase fizisko aktivitāšu eksperimentā.
Eksperimenta laikā no pagājušā gada novembra līdz šī gada februārim 37 skolēni no Valmieras Pārgaujas sākumskolas 6.klases valkāja mobilo sakaru operatora LMT piešķirtās Garmin sporta viedaproces, kas ik dienas fiksēja dalībnieku fizisko aktivitāti un miegā pavadītās stundas. Eksperimenta dalībnieki arī atbildēja uz aptaujas jautājumiem par saviem gulēšanas, fizisko aktivitāšu un datora lietošanas paradumiem.
Eksperimenta rezultāti liecina – bērni, kuri piedalījās projektā Sporto visa klase, vidēji dienā sporto 20 minūtes vairāk nekā skolēni no paralēlklases, kuri savā ikdienas ritmā neko nemainīja. Sporto visa klase dalībnieki daudz labprātāk izvēlas pavadīt laiku fiziskās aktivitātēs un atzīst: lai gan miegā pavada apmēram tādu pašu – nepietiekamu – stundu skaitu un mostas apmēram vienā laikā kā pārējie, pamosties ir daudz vieglāk un stundu laikā mazāk nāk miegs.
Bērniem ieteicamais miega stundu daudzums ir 9-11 stundas, bet vēlamais fizisko aktivitāšu laiks pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām – vismaz 60 minūtes dienā. Čaklākais sportotājs no eksperimenta dalībniekiem intensīvās fiziskās aktivitātēs pavadījis vidēji 2 stundas un 43 minūtes dienā.
Atšķirības starp projekta Sporto visa klase dalībnieku un pārējo skolēnu paradumiem vairākās pozīcijās ir salīdzinoši nelielas. Gan starp projekta dalībniekiem, gan viņu skolasbiedriem ir bērni, kuri datoru vai telefonu ekrāniem ik dienas velta vidēji 3 stundas. Vidēji dienā veikto soļu skaits visiem dalībniekiem ir tuvs ieteiktajai normai, tomēr Sporto visa klase dalībnieki šo normu nedaudz pārsniedz, kamēr pārējie skolēni – nesasniedz. Arī vidējais miegā pavadīto stundu skaits būtiski neatšķiras – tās ir apmēram 8 stundas. Taču Sporto visa klase dalībnieki intensīvās fiziskās aktivitātēs dienā vidēji pavada par 20 minūtēm vairāk nekā viņu skolasbiedri un labprātāk izvēlas sportot arī ārpus obligātajām nodarbībām. Arī stundu starpbrīžos viņi izvēlas aktīvu laika pavadīšanas veidu.
LOK zinātniskā pētījuma Fiziskā aktivitāte un bērnu vispārējais veselības stāvoklis vadošā pētniece Dace Reihmane atzīst, ka projekts Sporto visa klase veicina kustību prieku ne tikai sporta nodarbību laikā, bet arī ārpus tām, kas ir labs pamats, lai bērni arī pieaugušo kārtā saglabātu fiziski aktīvu dzīvesveidu. Pētniece atzīst: “Lielāks pieveikto soļu skaits ne vienmēr nozīmē, ka ir sasniegta vēlamā intensitāte, kas nodrošina labvēlīgu ietekmi uz mūsu organismu. Lēni pastaigājoties, sirdsdarbība, elpošana un citas fizioloģiskās funkcijas neizmainās tādā mērā, lai veiktu kādas nozīmīgas pārmaiņas mūsu ķermenī. Līdz ar to ir jārod iespējas nodrošināt, ka bērni kustas un dara to intensīvi. Lai sacenstos ar mūsdienu viedo tehnoloģiju piedāvātajām spēlītēm, skolotājiem jābūt ļoti radošiem.”
Taču pētniece arī piebilst – jo vairāk sporto, jo vairāk tas iepatīkas, kļūstot par paradumu, kas pozitīvi ietekmē skolēnu miega kvalitāti. Lai gan visi eksperimenta dalībnieki guļ vidēji 0,7 stundas mazāk par ieteikto normu, brīvdienās gandrīz puse aptaujāto nepiekopj noteiktu miega režīmu, bet trešdaļa dodas gulēt pēc pusnakts, Sporto visa klase dalībnieki biežāk atzīst, ka no rītiem ir viegli pamosties un viņi jūtas labi izgulējušies.
Eksperimenta dalībnieki uzrādījuši arī dažus iespaidīgus rezultātus: visi kopā eksperimenta laikā nostaigājuši 3 489 484 soļus jeb aptuveni 1745 km (attālums no Rīgas līdz Ķelnei), miegā pavadījuši 2407,11 h (aptuveni 100 diennaktis jeb vairāk nekā trīs mēnešus) un sportojuši 23 857 minūtes jeb 16,5 diennaktis.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: PIxabay
