Stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Kā liecina Swedbank veiktā jauniešu aptauja, vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā.
No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu.
Kā liecina veiktā aptauja, tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā. Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%).
Aptaujas dati atklāj, ka teju piektdaļa (17%) jauniešu savas darba gaitas plāno uzsākt ārvalstīs. Vēlmei doties strādāt ārpus Latvijas gan ir tendence samazināties, pieaugot vecumam. Šāds plāns ir 22% jauniešu vecumā no 18-19 gadiem, un tikai 10% vecuma grupā 22 līdz 24 gadi.
Jauniešu vidū darba kā ienākumu avota nozīme pakāpeniski palielinās ar katru studiju gadu, bet jo īpaši studentiem sasniedzot 22 gadu vecumu (tas ir aptuvenais vecums, kad tiek pabeigta trīs gadus ilgā bakalaura programma). Ja vecuma grupā no 18 līdz 19 gadiem galvenie ienākumu avoti ir stipendija (57%), ģimenes atbalsts (39%) un tikai tad paša algotā darbā gūtie ienākumi (30%), tad pēc 22 gadu vecuma 78% ienākumus gūst no algota darba, 51% saņem atbalstu no ģimenes, un vairs tikai 18% – stipendiju.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
