Mākslinieks Jānis Kupčs radījis gleznu ciklu Zudušos ciemus meklējot, kas, lai arī nosaukumā sasaucas ar zināmo Marsela Prusta romānu, tomēr mākslinieka izmantotie izteiksmes līdzekļi – spilgta, lielformāta stājglezniecība iezīmē savas personīgās laika atklāsmes un tēlus. Izstāde ir koša un gleznās izmantotais vadmotīvs – nosacītas koku līknes un taisnes, kā lielformāta skaņdarbā, atkārtojot un pavairojot to, rada iespaidīgu, vienotu kompozīciju, kas spēj uzrunāt gan abstraktās glezniecības, gan ainavu cienītājus.
“Manās gleznās parasti ir kaut kādi krāsu laukumi un svītras, tomēr varu atklāt, ka tās ir ainavas – pilsētas vai lauku tēli. Šogad esmu pievērsies krūmu gleznojumiem, kas, kā jau tipiska mūsu zemes ainava, nav sevišķi interesanti. Tāpēc varu teikt, ka gleznoju neinteresanto,” saka gleznotājs.
“Neinteresantais mani apbur. Tā ir ikdiena, kuru daudzi nīst un sauc par banālu, bet es par banālu saucu kārtējās sensācijas un aktuālos notikumus. Ne jau revolūcijas dara vieglāku mūsu dzīvi, bet gan lietas, kuras it kā notiek pašas no sevis – silta krāsns, nez kā plauktos nokļuvusi tīra veļa, no sāls notīrīti zābaki. Fasādē ir mūsu iedomu līkne, rotāta veiksmes stāstiem, sētas pusē neinteresantā pienākumu un labestības robotā līnija,” tā mākslinieks.
Izstāde apskatāma teātra nama Jūras vārti izstāžu galerijā.
