No ventspilnieka ieraksta sociālajā tīklā “Facebook”:
Ventspils, rādās, ir palikusi tāda kā “sarkanā saliņa” starp visām Latvijas pilsētām. Kamēr citviet padomju laika “politiski pareizie” krūšutēli un dažāda veida citas kādreizējās okupācijas varas izpausmes tiek demontētas, tikmēr mūspusē tieši otrādi – sarkanajam slepkavam un komisāram Fabriciusam veltīto pieminekli pat restaurē. Par pilsētnieku naudu. Un vēl kad – tikai pirms trim gadiem! Un lai nestāsta man tie visi “tā ir mūsu vēsture” aizstāvji. Vai mums jāskatās uz tā cilvēka, kurš slepkavoja mūsu vectēvus, “granītā kalto tēlu”?
Fakts:
2019. gada jūlijā Ventspils dome veica vienam no t.s. “sarkanā terora” nežēlīgākajiem komisāriem Jānim Fabriciusam veltītā pieminekļa restaurāciju.
Redakcijas piebilde:
Ir novadnieki, ar kuriem lepojas, un ir novadnieki, kurus labāk aizmirst kā ļaunu murgu… Un šis laikam ir viens no tiem gadījumiem. Jā, vēsture nav jāaizmirst, bet no tās jāmācās. Tostarp – arī par to, kā nepieļaut, lai “Fabriciusa varoņdarbi” atkārtotos… Bet ja par pieminekļiem: diezin vai padomju laika politiski “obligātie” pieminekļi ir uzskatāmi par kādu vēstures liecību, drīzāk – par acu priekšā esošu atgādinājumu, cik nozīmīgi okupācijas varai bija celt godā slepkavas… Vai tas mums Ventspilī vajadzīgs?
10.06.2022. / Zemgus
