No lasītāja vēstules redakcijai:
Es pats esmu krievs un rūpīgi sekoju līdzi visam, kas notiek karā pret Ukrainu, kuru diemžēl uzsākuši mani tautieši. Un pilnīgi piekrītu, ka Krievijā nekas nemainīsies, kamēr pie varas būs Putins un viņa banda. Taču sliktākais ir tas, ka krietns daudzums no krieviem Krievijā atbalsta ne tikai Putinu, bet arī karu (negribētos ticēt “oficiālajai statistikai” – 70% –, jo tā statistika ir meli, tāpat kā viss, kas nāk no “oficiālās” Krievijas, bet tik un tā – ļoti daudz). Bet pārējie ir tā iebaidīti, ka baidās muti vērt vaļā, lai nenokļūtu tur, kur Navaļnijs. Un tieši tā ir lielākā bēda: bailes teikt, ko domā, rīkoties, kā domā… Būtībā viss ir atgriezies Staļina laikos, kur galvenais bija nostučīt kaimiņu, lai pašam klāt neķertos… Un tas ir traģiski. Katrā ziņā jau vecajos padomju laikos, kad vēl dzīvoju Krievijā, Pleskavas pilsētā, mums šajā sakarībā bija ļoti populāra anekdote, kas pilnīgi precīzi raksturo manu dzimto valsti arī šobrīd:
“Aitas nekad neapvienos spēkus, lai dotu pretsparu plēsējam, bet priecāsies, ka pašas šoreiz izsprukušas sveikā.”
Ar cieņu,
Igors no Ventspils
25.03.2022. / Zemgus
