Lielā Piektdiena, tāpat kā Zaļā ceturtdiena ir izteikti kristīga tradīcija, taču arī latviešu folklorā šai dienai atrodami daudzi ticējumi.
Lielā piektdiena ir daļa no Klusās nedēļas, kas sākas Pūpolssvētdienā un ilgst līdz klusajai sestdienai. Latviešu folklorā šī diena tiek dēvēta arī par Lielo Piektu un senči ticēja, ka tajā nevajag nekādus darbus darīt, kā arī bija pārliecināti, ka ar dažādiem rituāliem iespējams pievilināt veselību, labklājību un veiksmi. Lūk, daži ticējumi.
Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāēd speķis, jo tad tajā gadā nebūs jāredz neviena čūska, bet, ja tiks ēsti mārrutki, tad varēs izvairīties no sliktām lietām.
Tiem, kas grib daudz naudas un laimi, jāiet Lielās piektdienas rītā lasīt skaidiņas.
Lielās piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.
Lietus lielajā piektdienā nes auglību – gan zemei, gan cilvēkiem.
Lielajā piektdienā nedrīkst žāvēt veļu, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.
Lielās piektdienas rītā jāiet ābeles pērt ar biksēm, tad āboli augšot labi un lieli.
Lielajā piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati.
Ja matus tomēr ķemmēs, tad vislabāk zem apiņiem, jo tad mati aug kupli, bet, ja ķemmēs zem eglēm, tad nesāpēs galva.
Šajā dienā ir labi alu brūvēt, tad visu gadu trūkuma neredzēs.
Lielajā piektdienā jāēd auksti vārīti zirņi, lai asaras un bēdas nekristu virsū.
Ja kāds ir dzimis Lielajā piektdienā, tad tas noteikti redz spokus un mošķus, kā arī dzīvos miroņus.
Šajā dienā var ieraudzīt raganas, ja uzkāpj uz bēniņiem un paskatās caur sietu.
Lielajā piektdienā neiesaka iet ciemos, citādi mājā, kuru apciemo, parādīsies raganas.
10.04.2020./Autors: Ventspilnieks.lv/ Foto: Pixabay
