Daudzus gadu simtus visā pasaulē 14. februārī tiek atzīmēti gada romantiskākie svētki – Svētā Valentīna diena vai vienkārši Valentīndiena. Savukārt Ziemeļeiropā šai dienai ir vēl viena simpātiska nozīme – Valentīna diena tiek dēvēta arī par “Draugu dienu”.
Leģenda vēsta, ka imperators Klaudijs II 3.gadsimta nogalē lēmis, ka viņa karapulkam labāk kalpo neprecēti vīrieši, un tā nu sekoja aizliegums jaunajiem vīriešiem apņemt sievas. Priesterim Valentīnam šis lēmums likās aplams un netaisns, tālab viņš slepus turpināja jaunos mīlniekus laulāt. Bet nepagāja ilgs laiks, līdz viņa pārkāpums nāca gaismā, un Klaudijs piesprieda Valentīnam nāvessodu, kurš tika izpildīts 270.gada 14.februārī. Cietumā, gaidot nāvessoda izpildi, notikusi nejauša iepazīšanās ar cietuma uzrauga meitu, un dzimušas mīlestības jūtas. Saskaņā ar leģendu, Valentīns, viņai veltītās vēstules parakstīja ar vārdiem “no Tava Valentīna”.
Pēc citas versijas Valentīndiena tiek svinēta februāra vidū pateicoties pāvestam Gelasijam, kurš 498.gadā nolēma likt ļaudīm aizmirst pagānisko romiešu auglības festivālu Luperkālijas, un tādēļ 14.februāri pasludināja par romantiskās mīlestības un mīlētāju svētkiem. Līdz pat 1969.gadam Svētā Valentīna diena bija baznīcas atzīti svētki, taču pāvests Pols VI šo mīlestības svētku dienu lika no kalendāra svītrot. Vecākā zināmā liecība – Valentīndienai radītā romantiskā poēma ir aplūkojama Britu muzejā Londonā, un tās autors ir Orleānas hercogs Šarls, kurš to 1415.gadā veltīja savai mīļotajai sievai.
14.02.2022. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
