Astronomisko saulgriežu laiks Eiropā un citur pasaulē tiek svinēts no 21. līdz 24. jūnijam, un daudzviet tūkstošiem gadu senās tradīcijas savijušās ar kristīgās baznīcas kalendāru, kas 24. jūnijā svin Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu. Katrā valstī ir savas Jāņu tradīcijas un savi svinēšanas tikumi.

Lietuvā Līgo svētkus sauc Jonas un līdzīgi kā Latvijā tiek dedzināti ugunskuri, dziedātas dziesmas un dejots. 

Igaunijā vasaras saulgriežus sauc Jaanipäev vai   Sv. Jāņa dienu. Arī igauņi dedzina ugunskurus, lec pār tiem, dzied, dejot un dzer alu. Igaunijas salās joprojām valda tradīcija šajā dienā aizdedzināt un palaist jūrā vecās laivas.

Krievijā vasaras saulgriežus dēvē par ночь Ивана Купалы  vai Ivana dienu un atzīmē ar dažādiem pagāniskiem rituāliem. Svētkos dedzina ugunskurus, dzied un dejo. Dažviet rīko zirgu skriešanos. 

Bulgārijā atzīmē gan pagāniskos Enyovden svētkus, gan Jāņa Kristītāja dienu. Mūsdienās abu svētku tradīcijas un rituāli saplūst. 

Horvātijā Jāņus sauc par Ivanje un tos atzīmē 23. jūnija vakarā. Svētku rituālu ietvaros ezeru un upju piekrastēs, kā arī pludmalēs dedzina ugunskurus, pār kuriem lec jaunieši.

Polijā Jāņus sauc par Noc Kupały  jeb Sv. Jāņa nakti. Svinētāji tērpjas tradicionālajos poļu tērpos, un svin visu nakti līdz pat saullēktam. Meitenes gatavo ziedu vītnes, kuras met ūdenī, ar ziediem rotā arī mājas un pilsētu laukumus.

Rumānijā svētkus sauc par Drăgaica jeb Sânziene. Meitenes izpilda senu, tradicionālu rumāņu deju, kuras noslēgumā vienu no viņām izrauga par Drăgaica, ietērpj līgavas tērpā un grezno ar ziedu vainagu.

Dānijā Jāņus dēvē par „Sankt Hans aften”. Cilvēki izbrauc zaļumos, rīko piknikus un dedzina ugunskurus. Saglabājusies arī tradīcija ugunskurā sadedzināt salmu lelli jeb raganu.

Somijā svētkus par godu vienam no dieviem  senatnē sauca Ukon juhla, pēc kristietības ieviešanas tos pārdēvēji par Juhannus. Pie ezeriem vai jūrmalā aizdedz ugunskurus, bet pie māju durvīm liek bērzu meijas. Šajā laikā tiek organizēti daudzi mūzikas festivāli.

Norvēģijā vasaras saulgriežus sauc par Jonsok, un tajos sajaukušās pagāniskās un kristīgās paražas – notiek svētceļojumi uz noteiktām baznīcām vai svētavotiem, tiek dedzināti ugunskuri. Dažviet saglabājusies tradīcija tieši šajos svētkos precēties.

Zviedrijā starp 19. un 25. jūniju svin Midsommarafton jeb Midsommardagen, kas nozīmē saulgriežu vakaru un saulgriežu dienu. Svinētāji dejo ap ziediem rotātu stabu, spēlē tautas mūziku, dzied īpašas svētku dziesmas, rīko maltītes un dzer alu.

Francijā 24. jūnija vakarā atzīmē Fête de Saint-Jean svētkus. Mūsdienās to laikā galvenokārt notiek dažādi mūzikas pasākumi.

Īrijā vasaras saulgriežus  jeb Áine galvenokārt atzīmē lauku rajonos. Notiek svētku tirdziņi, mūzikas pasākumi un uguņošana. 

Itālijā no 21. līdz 24. jūnijam atzīmē Jāņa Kristītāja dienu. Mūsdienās īpašas svinības, atskaitot misi baznīcā, vairs nenotiek, taču vietām rīko ielu tirdziņus un priekšnesumus.

Portugālē saulgriežu svētkus sauc Santos Populares,  un katrā pilsētā tos svin atšķirīgā jūnija dienā. Godina kādu no svētajiem, rotā ielas un laukumus, un par godu svētajiem uzstāda nelielus altārus. Portugāļi dāvina cits citam bazilika stādiņus un mīlas balādes. Ir arī tradīcija ar ķiploku uzsist pa galvu veiksmei un dedzināt ugunskurus.

Spānijā atzīmē San Juan. Pārsvarā tos atzīmē lauku reģionos vai jūras piekrastes ciemos, kur slikto garu atbaidīšanai un svētības došanai apkārtējiem dedzina ugunskurus. Tiek vākti arī dabas augi, jo šajā dienā tiem piemītot īpašs spēks.

Lielbritānijā svin Midsummer Eve, ko vairāk gan atzīmē dažādas kultūras biedrības un folkloristi. Agrāk svētkos tika dedzināti ugunskuri, notika plašas svinības un tirgošanās.

Brazīlijā atzīmē Svētā Jāņa dienu vai Jūnija svētkus. Tiek dejotas īpašas dejas, notiek tērpu parādes un rīkotas svētku maltītes. Svētku laukuma centrā tiek uzstādīts ar ziediem greznots stabs un aizdegti ugunskuri.

23.06.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay