Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā rosījās arheologi un viņu aktivitātes piesaistīja arī lielu muzeja apmeklētāju viesu interesi. Pašmāju arheologi kopā ar ekspertiem no Norvēģijas īstenoja interesantu eksperimentu – iegūt dzelzi no purva rūdas, kā to darīja mūsu senči laikā no 10. līdz 13.gadsimtam. Iepriekšējās divās reizēs Ventspils vēsturniekiem tas neizdevās, šoreiz ilgu stundu ilgaikā veiktais eksperiments noslēdzās veiksmīgi.
Eksperimenta gaitā, izmantojot arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības un retās rakstīto avotu ziņas, kas pārsvarā gan sastopamas tikai ārpus Latvijas robežām tapušajos dokumentos, tika mēģināts iegūt dzelzi no vietējā izejmateriāla – purva rūdas jeb limonīta. Kā saka Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups, šis bija mēģinājums izdarīt to, kas kādreiz cilvēkiem bijis elementārs darbs. Teju vai kā uzvārīt zupu, smej Vijups. Dzelzs laikmetam sākoties, aizsākās arī intensīva dzels ieguve. Dzelzs bija ļoti nepieciešams, jo vajadzēja nažus, cirvjus, ieročus. Taču, raugoties no mūsdienu viedokļa, dzelzs iegūšana šādā veidā ir ļoti sarežģīts process.
Eksperimenta mērķis bija mēģināt atveidot tās tehnoloģijas, kas varēja būt izmantotas ap 10. līdz 13.gadsimtā – vēlajā dzelzs laikmetā. Proti, ap 1000 grādu augstā temperatūrā savienojot iepriekš apdedzinātu rūdu ar oglēm. Šī procesa rezultātā no dzelzs oksīda atdalās dzelzs daļiņas, kas veido vairāk vai mazāk vienveidīgu mīklveida dzelzs gabalus – kricu. Lai arī aprakstītais process izklausās vienkāršs, senatnē un arī mūsdienu eksperimentos tas ir ļoti sarežģīts, darbietilpīgs un ilgs. Papildus tam rezultātu ietekmē gan rūdas kvalitāte, krāsns precīza uzbūve un izmantotā māla sastāvs, plēšas, kas pievada gaisu, laika apstākļi, un, protams, eksperimentētāju zināšanas.
Vijups skaidro, ka arī Ventspils apkārtnē un Ziemeļkurzemē vispār šāda dzelzs ieguve notika pie katra pilskalna. Ventspils vēsturnieki kopš 2003.gada ir jau pāris reizes mēģinājuši šo procesu īstenot, taču – nerezultatīvi. Šoreiz talkā nāca pieredzējuši dzelzs ieguves izpētes speciālisti no Norvēģijas.
Īpaša ir arī krāsns. Šī eskperimenta vajadzībām speciālisti uzbūvēja autentiskas redukcijas krāsns repliku, kurai par prototipu izmantota 1951.gadā Asotes pilskalnā atsegtās krāsns paliekas, kuras datējamas ar 10.gadsimtu.
Pēc vairāku stundu darba no apmēram 7 kilogramu dzelzs rūdas izdevās iegūt neliels daudzums dzelzs. Vijups saka, ka eksperiments noslēdzies veiksmīgi par 75%. Ideālā gadījumā bija iecere iegūt ap 1 kg smagu viengabala masu, tomēr arī sasniegtais vērtējams kā pozitīvs rezultāts.
