Pirmdien, 29.oktobrī, plkst.18.30 Ventspils kinoteātrī RIO pirmizrādi piedzīvos Dāvja Sīmaņa spēlfilma Tēvs Nakts. Pirms seansa notiks tikšanās ar filmas režisoru Dāvi Sīmani, kurš pastāstīs vairāk par filmas tapšanu un emocijām un ievedīs dziļāk Žaņa Lipkes varonīgajā stāstā, pastāstīja filmas veidotāji.
Filma ir patiess stāsts par pašaizliedzīgo latvieti Žani (īstajā vārdā Jāni) Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā savā mājā no nāves izglāba vairāk nekā 50 ebreju.
“Viņš bija pavisam parasts latviešu palīgstrādnieks, kuram netrūka savu ikdienas rūpju un raižu. Pēc tam, kad Latviju 1940. gadā bija anektējusi PSRS, Žaņa meita kļuva par komunisti, bet, kad Latviju okupēja nacistiskās Vācijas armija, viņa pazuda. Lai kara apstākļos apgādātu ģimeni, pa dienu viņš devās uz darbu vācu militārās aviācijas noliktavās, bet naktīs slepus pārvadāja kontrabandu. Par spīti smagajai dzīvei kara apstākļos, laikā, kad vācu okupācijas vara sāka izrēķināties ar Rīgas ebrejiem, Žanis Lipke pieņēma nebūt ne vienkāršu, tomēr cilvēcīgu lēmumu, kas varēja izrādīties liktenīgs ne vien viņam pašam, bet arī viņa ģimenei. Ar to pašu kravas auto, ar ko tika pārvadātas kontrabandas degvīna kastes, viņš burtiski vācu karavīru acu priekšā no Rīgas geto un piespiedu darba vietām drošībā nogādāja desmitiem cilvēku. Brīdī, kad vajāto slēptuvei draudēja atklāšana, Žanis spēra vēl pārgalvīgāku soli un patvērumu iekārtoja pats savās mājās – īpaši šim nolūkam izraktā pagrabā zem šķūņa; glābšanā iesaistījās arī viņa sieva Johanna un mazais dēls Zigis. Kā vēlāk sacīja viens no izglābtajiem – gan paša Žaņa parādīšanās, gan viņa paveiktais, visapkārt valdošās nežēlības apstākļos glābjot sev pilnīgi svešus cilvēkus, bijis visīstākais brīnums,” raksta filmas veidotāji, studija Mistrus Media.
“Tāpat Lipkes personībā ir kas ļoti interesants – stāsts nav tikai par to, kurš cilvēks būtu vai nebūtu gatavs uz šādu lēmumu – Lipke glābšanu īstenoja, nedomājot par to, kā viņu redz citi. Mūsdienu pasaulē nereti cilvēki kaut ko dara, domājot par to, kā viņus uztvers un novērtēs citi, kā viņi izskatās no malas. Skaidrs, ka Žanis Lipke nekādas sociālas lomas nespēlēja, viņš ir varonis, kurš pats neapzinājās, ka tas, ko viņš dara, var tikt vērtēta kā varonība. Viņš vienkārši rīkojās, jo Lipkem tas bija dabisks instinkts – cilvēciska lēmuma turpinājums. Šis arī ir viens no iemesliem, kādēļ filmai vajadzēja tapt, viena no filmas tēmām tieši ir par šo neapzināto varonību. Viņš ir turpat nesasniedzams paraugs mūsdienu cilvēkam,” tā izteicās filmas režisors.
“No filmēšanas viedokļa viena no interesantākajām lietām bija fakts, ka filma kļuva par vēsturisku eksperimentu. Mēs nefilmējām tikai vēsturisku filmu, pati filmēšanas grupa nonāca vēsturiskā situācijā. Piemēram, pazemes bunkura filmēšana notika ziemā bunkurā, reālā aukstumā, kur cilvēkiem salst; arī Rumbulas ebreju iznīcināšanas skats gan masu skatu dalībniekiem, gan arī filmēšanas grupas pārstāvjiem izraisīja patiesas sajūtas. Vienā brīdī pat nevarēja nošķirt, vai tas notiek pa īstam, vai tomēr nē. Tiešām viens no interesantākajiem aspektiem bija šī pārcelšanās laikā, kas daudziem iesaistītajiem atstāja spēcīgu emocionālu nospiedumu. Arī viņi paši teica, ka tā nav tīri praktiska filmas veidošana, bet tā bija īsta pieredze, jo bija elementi, ko mēs varbūt pat apzināti aktivizējām, lai “pārceltos” laikā,” par filmas aizkadriem stāsta režisors.
“Es par viņu vairāk domāju tādā kartupeļu džeka kategorijā. Kurš strādā melnām rokām, melnu muti. Strādāja Luftvaffe pie vāciešiem noliktavā, nakts melnumā nodarbojās ar alkohola kontrabandu. Lipke rāvās melnās miesās, lai ģimeni uzturētu pie dzīvības. Kāpēc viņš sāka glābt ebrejus, jautājums nav atbildams. Viņš nebija nekāds pārcilvēks, sevi par varoni neuzskatīja, un ar to viņš manās acīs iegūst daudz lielāku vērtību. Šodien mēs daudz ko darām avīžu virsrakstu dēļ vai tāpēc, lai kāds kaut ko labu uzrakstītu Tviterī. Žanis Lipke nebija varonis tādā nozīmē, viņš vienkārši darīja to, kas būtu jādara katram normālam cilvēkam. Ir vērts padomāt, ko mēs katrs darītu līdzīgā situācijā, kā rīkotos,” pārdomās dalās galvenās lomas atveidotājs Artūrs Skrastiņš.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Publicitātes foto
