Pērn pavasarī pasaulē pazīstamā Latvijas burvju mākslinieku ģimene Dace un Enriko Pecolli un viņu starptautiskā izrāžu trupa bija spiesta atgriezties no ASV vien pēc pāris nospēlētām “Zemūdens burbuļu šovs” izrādēm. Tika atceltas vairāk nekā 40 izrādes, mājās bija jānogādā 11 cilvēki, jāatrisina rekvizītu kravas transports.
Atgriezušies Latvijā, burvju mākslinieki pieņēma jaunos spēles noteikumus, kuri vēstīja: “Esi burvis, radi no nekā!” Pusgada laikā ar milzīgu līdzcilvēku atsaucību novembrī Rīgā durvis vēra iluzionisma teātris – muzejs “Mystero”. Aicinājām uz sarunu Daci Pecolli, lai arī ventspilniekiem top zināms šis brīnumu pilnais stāsts!
Kā bijušā kino “Liesma” vietā radās burvju teātris “Mystero”?
Abi ar vīru esam sapņotāji. Divdesmit piecu gadu laikā – kopš esam kopā – mums visu laiku ir bijuši lielāki un mazāki sapņi, kurus esam piepildījuši. Vai nu mūsu sapņi bija reāli, vai mēs vienkārši mākam tos piepildīt, vai arī Dievs mums ir labvēlīgs. Varbūt – viss kopā. Nesaku, ka pēdējais, bet līdz šim lielākais mūsu sapnis bija par burvju teātri – muzeju. Piecus gadus gribējām ņemt kredītu citām ēkām, bet mums nedeva – nepārdzīvoju, domāju, ka Dievs nav mazais bērns. Kad 2019. gada nogalē šī nekustamā īpašuma iegādei ņemtais kredīts ļoti viegli atnāca, mana iekšējā sajūta bija dīvaina: nevarēju saprast – kas tas īsti ir, ko jūtu. Kad martā viss aizvērās ciet, sapratu, par ko bija manas priekšnojautas.
Slēgtas izrādes ASV un apjomīgs nekustama īpašuma kredīts…
Deviņus gadus pa ASV skatuvēm man jau viss bija gājis raiti kā pulkstenis, kad es ņēmu kredītu, apzinājos, ka divu gadu laikā varēšu to pilnībā atdot, samaksāt par remontu un man vēl pāri paliks. Neviens nevarēja iedomāties, ka notiks tā, kā notiks – ka visa pasaule apstāsies. Man bija plāns ieguldīt mūsu nopelnīto naudu un tad nosvinēt krāšņus atvēršanas svētkus. Būtu radīta spoža prece, bet nebūtu Latvijas cilvēku emocionālās un sirds līdzdalības. Interesanti, ka cilvēks, kurš savulaik šo ēku būvēja, un kadastrā šī informācija joprojām ir, to radīja kino, cirka, teātru un koncertu un citu kultūras pasākumu organizēšanai. Varbūt arī tas mums palīdz, un viss tik raiti notiek?! Cilvēki pavilkās uz mūsu palīgā saucieniem un nāca. Katrs viens bija tas atbilstošais, kurš bija vajadzīgs. Piemēram, tieši viens ar izkārtnēm, viens ar krāsu. Vienkārši notika brīnums.
Kāpēc ne vien teātris, bet arī muzejs un skola?
Mums abiem drīz būs piecdesmit. Domājām – cik ilgi lēkāsim pa pasaules skatuvēm!? Gribam stutēt, producēt un laist jaunus, smukus cilvēkus uz skatuves mūsu vietā. Ja tu kaut ko dari, ir ļoti svarīgi gan izzināt saknes, gan apzināties tagadni un tikai tad saprast, ko es tādu kvalitatīvu un foršu varu vēl likt klāt, attīstīt. Muzejā mēs pieskaramies iluzionisma vēsturei Latvijā un pasaulē, savās izrādēs turpināsim radīt, bet paralēli attīstīsim arī burvju triku skolu. Ceru, šogad uz beigām vai nākošgad. Tādejādi, pateicībā par šo skaisto mākslu, mēs būsim kaut ko arī atstājuši aiz sevis, nevis vienkārši pastrādājuši, nopelnījuši.
Pandēmijas dēļ teātris slēgts, bet rosība turpinās. Klajā laists jauns produkts: stundu garš neklātienes ceļojums burvju pasaulē! Video sanāca garšīgs! Tas pieejams gan kultūrizglītības programmā “Latvijs skolas soma”, gan arī ikvienam interesentam ar vietnes www.bilesuserviss.lv starpniecību. Nedaudz pieskārāmies arī vēsturei – Latvijas burvju māksliniekiem. Viņi ir bijuši drosmīgi, radoši un vienā elpā ar pasaules iluzionisma modi!
Februāra vidū nākšu klājā ar jaunu piedāvājumu – dalīšos ar knifiņiem, kuri man pašai palīdz šajā laikā. Ar draudzenīti strādājam pie “raganu komplektiņiem”! Uz skatuves mēs esam burvju mākslinieki, taču raganiskais ampluā attīstās arī manā ikdienas dzīvē – ne tā, ka es to kultivētu, bet es dzīvoju un strādāju, attīstu maņas. Kaut ko, kas strādā, lieku lietā. Kaut kam vienkārši ļauju plūst – iet un nākt. Un redzu – brīnumi notiek!
Kā nonācāt līdz kam tādam?
Pamanīju, ka paralēli visām pasaulīgajām lietām, kuras brūk pandēmijas laikā, dzimst ļoti daudz skaistā. Paldies Dievam, ka es to pamanīju! Man ir vairāki cilvēki, ar kuriem mijiedarbojos, jūtam viens otra klātbūtni. Pasēžam, padzeram tēju un parunājamies vai paklusējam. Tāda dvēseles radinieku brālība vai māsība – vienots veselums. Šajā laikā ir nācies visu laiku sevi stiprināt ar tādiem mazajiem ikdienas jociņiem. Man ir rīta un vakara pateicība un lūgšana. Atveru acis, eju dabā. Es negribu būt tikai devējs vai saņēmējs, lūdzu, lai esam kā derviši, kuriem viena roka vērsta pret debesīm, otra pret zemi – lai ir līdzsvars! Es saņemu, novērtēju, pateicos un dodu! Tā funkcionē kosmoss!
19.02.2021. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Pecolli ģimene Latvijas iluzionisma teātra “Mystero” atklāšanā. Publicitātes foto.
