7. februārī vienam no spilgtākajiem Latvijas mūsdienu mūziķiem – Mārtiņam Freimanim – paliktu 44 gadi. Darbu pie Mārtiņa Freimaņa pirmo dziesmu atjaunošanas uzsākusi viņa vidusskolas laika ansambļa dalībniece, dzejniece, dziesminiece un režisore Maija Kalniņa un grupas “Tumsa” Freimaņa laika pianists, Liepājas teātra muzikālais vadītājs Normunds Kalniņš. Dziesmas izpildīs Latvijā populāri mūziķi – Mārtiņa Freimaņa draugi.
Nepārejošā tagadne
Maija Kalniņa un Mārtiņš Freimanis satikās Aizputes vidusskolā, kad 1990. gada rudenī bioloģijas skolotāja Ilze Soms sapulcēja jauniešus uz ģitārspēles nodarbību. Nodibināts ansamblis, kurš sākotnēji izpildījis Imanta Kalniņa un citus populārus gabalus. Mācību gadam ejot uz otru pusi, Mārtiņš uz mēģinājumu atnesis savu pirmo paša sacerēto dziesmu “Skumju putni”. “Mārtiņš rakstīja pa trīs dziesmām dienā. Dziesmu bija daudz, mūsu repertuārs strauji mainījās,” atceras Maija Kalniņa, un atklāj, ka skolas gados sacerēto dziesmu kopskaits sniedzoties pāri simtam.
Kopš Mārtiņa Freimaņa aiziešanas 33 gadu vecumā pagājuši jau 10 gadi. Visu šo laiku skolas gados tapušo dziesmu klades glabājušās pie Maijas. Jau vairākkārt ar mūziķi Normundu Kalniņu spriests, ka mantojumu derētu darīt pieejamu Mārtiņa Freimaņa talanta cienītājiem. Dažādu apstākļu sakritības rezultātā darbs uzsākts šogad, kad aprit apaļi 30 gadi kopš dziesmu sacerēšanas.
Ar Maijas Kalniņas Freimanim veltīto ierakstu sociālajā portālā “Facebook” dalījušies teju divi tūkstoši vietnes lietotāju: “Mārtiņ! Šodien uz Zemes ir 2021. gada 27. janvāris. Es nenojaušu, kā – un vai vispār – laiku skaita tajā pasaulē, kurā esi Tu. Taču mums šis datums nozīmē 10 gadus, kopš nakts, kurā Tu – sniega eņģeļu zīmētiem spārniem – no mums aizlidoji. Mēs te turpinām pūst svecītes savām dzimšanas dienas tortēm un turpinām lūkot, kas ir šis elpu aizraujošais ceļojums – dzīve. Turpinām būt. Un zini – arī Tu, neskatoties uz visu, turpinoši esi ļoti dzīvs. Jo Tu esi Freimis. Tu esi mans draugs! Un draudzība ir nepārejošā tagadne.”
Lidlauks
Savu atklātāko interviju Mārtiņš Freimanis sniedza žurnālistam Jurim Vaidakovam, tā publicēta žurnāla “Patiesā Dzīve” 2006. gada 19. numurā un šobrīd pieejama vietnē www.jauns.lv. Intervijā Mārtiņš atklāj, ka līdz pat ģitāristu pulciņam bijis sevī ierāvies, citu īsti nesaprasts bērns – dzīvu vecāku bārenis, kuru uzaudzinājusi tēta mamma. Mūzika, ansambļa draugi un, nenoliedzami, pedagoģe Ilze Soms Mārtiņam Freimanim kļuva par vārtiem uz brīvu pašizpausmi un radošu sprādzienu.
Maija Kalniņa atceras: “Ne es, ne Mārtiņš – mēs neaizrāvāmies ar arhivēšanu, bet mums bija draugi, kuri Freimaņa dziesmu vārdus un akordus pierakstīja. Kad Mārtiņš aizlidoja, mūsu kopīgais draugs Ingars Gudermanis nodeva dziesmu klades manā glabāšanā. Sākumā man likās, ka neko īsti neatceros, bet, paņemot rokās ģitāru, atklājās, ka Mārtiņa sacerētā mūzika manī ir dzīva. Mārtiņa daiļrades pirmais posms ir ļoti bagātīgs, tas bija atspēriena punkts, lidlauks visam pārējam, ko viņš pēc tam mūzikā darīja.”
Patīkams pārsteigums
“Šobrīd iedziedam dziesmu demo versijas, drīz Normunds Kalniņš sāks darbu pie aranžijām. Plānā ir izveidot koncertprogrammu un ierakstīt dziesmas, pieaicinot dažādus izpildītājus. Ceru, ka mums visiem kopā šogad izdosies,” priecājas Maija Kalniņa. Viņa uzsver, ka ir gana izaicinoši neskriet pa priekšu notikumiem, iet soli pa solim un ieklausīties, ļaujot dziesmu atdzimšanai notikt lēnām: “Kad Mārtiņš kļuva par atzītu komponistu, viņš ne visas senās dziesmas gribēja rādīt citiem. Man negribētos viņa fiziskas klāt neesamības faktu izmantot kā visatļautību. Zinu dažas konkrētas dziesmas, par kurām pati esmu viņu ķircinājusi. Tās es nevelku ārā. Vienlaikus neaizstājams ir Normunds Kalniņš, kurš katrai dziesmai iedos skanējumu, par kuru pats Freimis būtu patīkami pārsteigts.” Ja apstākļi būs labvēlīgi, Mārtiņa Freimaņa pirmo dziesmu programmu dzirdēsim šovasar Popē – festivālā “Vārti” 16.–17. jūlijā.
7.02.2021. / Autors: Ilze Meiere / Foto: Draugi un skolas laika ansambļa biedri Maija Kalniņa un Mārtiņš Freimanis vidusskolas izlaidumā. Foto no Maijas Kalniņas personīgā arhīva
