Covid-19 pandēmijas laiks no vienas puses ir bijis gaužām apgrūtinošs ļoti daudziem, tajā skaitā arī radošās sfēras pārstāvjiem kultūras un izklaides jomā – ne koncertu vai teātru izrāžu ar skatītājiem, nedz saviesīgu pasākumu klātienē vai brīvdabas aktivitāšu ar daudzu klausītāju un skatītāju pulkiem. No otras puses, laika gaitā tas ir devis pavisam citu radošu skatījumu un pieeju. Ar īpaši oriģinālu aktivitāti saistāma koncertzāle Latvija, kas laikā no 7. līdz 23. maijam aizšķērsos ieeju dižajā ēkā ar konteineru kultūras. Akcijas laikā deviņos pasākumos, kuriem dots nosaukums Mūžzaļš, ikvienam interesentam būs iespēja satikt konkrētu mākslinieku, turklāt – aci pret aci.
Kā informēja Kurzemes filharmonijas pārstāve Antra Lācberga, četras reizes katrā no deviņām dienām aptuveni uz pusstundu objektā Mūžzaļš viesosies kāds mūziķis, literāts vai aktieris. Tā būs neierasta un vienlaikus ļoti personiska tikšanās ar vienu apmeklētāju īpašā koncertā, “dramatiskā performancē vai prozas un dzejas lasījumā, bet viscaur – cilvēciskā saskarsmē un sarunā”.
Šis pandēmijas laiks ir pamatīgi ierobežojis koncertzāles aktivitātes, tomēr nevienu brīdi nav sēdēts klēpī saliktām rokām. Tas ir bijis būtībā ļoti pamatīgs transformācijas laika sprīdis tieši meklējot jaunus radošuma virzienu. Šī Mūžzaļa sērijas koncepcija ir spilgts piemērs, kā, ņemot vērā visus noteiktos ierobežojumus, tomēr var rast ceļu tiešā saiknē ar auditoriju un tieši individuālā ceļā. Ja līdz šim atsevišķus koncertus ne vien Ventspilī, bet arī citviet Latvijā, varēja vērot tikai tiešraidēs attālināti, kas būtībā arī var tikt klasificēta kā tikšanās ”aci pret aci” ar māksliniekiem, tad šis jau ir īsts, dzīvs un personīgi uzrunājošs veids divpusējai komunikatīvai saskarsmei sarunā caur mūziku vai dzeju.
Koncertzāles Latvija mākslinieciskais vadītājs Miks Magone akcentēja, ka kultūrtelpu durvis ir “aizsprostotas kopš pērnā gada rudens un joprojām nav zināms, kad luksoforā iedegsies vai kāds iedegs zaļo gaismu attiecībā uz klātienes pasākumiem koncertzālēs”. Stāsta Miks Magone: “Objekts-konteiners Mūžzaļš ir taustāma metafora šim “nosprūdenim”, kuram garām ne pa labi, ne pa kreisi viens pie otra netiek mākslinieks un apmeklētājs. It kā nekas cits neatliek, kā gaidīt šo satikšanos un vien iztēloties, kā katra šķirti pavadītā diena būs ietekmējusi dzīvi abpus aizsprostam jeb uz skatuves un zālē. Bet var arī kā tāds mazs ekskavatoriņš rakņāties ap šo aizsprostu, lai atbrīvotu ceļu tērcītei un svaiga gaisa malkam. Par to arī ir Mūžzaļš – par nelielu, šauru, ar stikla sienu pārdalītu telpu, kur tomēr satikties dzīviem cilvēkiem, vienam māksliniekam ar vienu apmeklētāju, kur notikt saskarsmei, un kam par spīti “mūžam zaļot”! Nu, un ņemt to visu – sevi, otru, ikdienu – mazdrusciņ vieglāk.”
Koncertzāle Latvija šo skarbo pandēmijas laiku, visstingrāko ierobežojumu periodos ir īstenojusi mākslinieciskas iniciatīvas, kas vienlaikus pauž arī cilvēcisku, emocionālu un pilsonisku attieksmi pret esošajiem apstākļiem. Piemēram, pērnā gada pavasarī notikušie “#atverlogu” koncerti Ventspils daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos, mākslinieka “-8” veidotā instalācija Koncerts bez cilvēkiem, koncertzāles jubilejas koncerts-performance Viens, telpa gaidīšanai “Nekas nav drošs, kad tevis nav”, arī tagad koncertzāles skatlogos aplūkojamā fotogrāfiju izstāde, kurā salīdzināt konkrētas vietas un objektus Ventspilī tagad un vēsturē, “tie ir bijuši komentāri pasaulē valdošajai bezprecedenta situācijai, kas jo sāpīgi skar mākslas, mūzikas pasauli”.
Kā jau minējām, tikšanās notiks individuāli – pa vienam. To, ar kuru no izciliem Latvijas mūziķiem, aktieriem, literātiem apmeklētājs tiksies, viņš vai viņa uzzinās pēc biļetes iegādes. Ieejas kartes uz kopumā 36 tikšanās reizēm ir nopērkamas koncertzāles kasē vai pie Biļešu serviss. Katras dienas pēdējā performance bez maksas būs pieejama tiešraidē koncertzāles Latvija profilā Facebook.
Ar aicinājumu iegādāties kādu no šīm biļetēm apmeklētāji tiek mudināti ne vien paust atbalstu māksliniekiem un kultūras organizācijai – koncertzālei Latvija, bet vēl jo vairāk – apliecināt tik bieži piesauktās ilgas pēc tikšanās, slāpes pēc dzīva mākslas pieredzējuma un, galu galā, apliecināt, ka kultūras procesam mūžam zaļam būt, norāda A. Lācberga.
07.05.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Kurzemes filharmonija
